Iesaki rakstu: 
Konkurences padome (KP) esot veikusi pētījumu un secinājusi, ka Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm.
Tā kā pārtikas preču pārdošanas apjomi parasti elastīgi reaģē uz cenu izmaiņām, var secināt, ka vidēji lielāks uzcenojums veicina Latvijā ražoto pārtikas preču pārdošanas apjomu samazinājumu.
Tātad samazinās pieprasījums un līdz ar to ražošanas apjomi Latvijas pārtikas preču ražošanas uzņēmumos.
Samazinās samaksātie nodokļi un darbavietas.
Palielinās Latvijas pārtikas preču ražošanas izmaksas, kas nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un eksporta iespējas.
Samazinās Latvijas uzņēmumu peļņas rādītāji un investīciju iespējas.
Tiek veicināts pārtikas preču imports, kas pasliktina valsts tirdzniecības bilanci un padara mūs nabagākus.
Un uz to visu: “KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.”
Aicina “vilkus” neplēst “aitas”!!! Un viss! Tika cauri pat bez bailēm.
Tāpat: “KP norāda, ka nereti piegādātājs ražo gan mazumtirgotāja privātās preču zīmes preces, gan vienlaikus ražotāja neatkarīgā zīmolu preces, kas pēc sastāva ir identiskas. Ražošanas izmaksas šādām precēm ir līdzvērtīgas, taču to iepirkuma cenas būtiski atšķiras.”
Acīmredzama negodprātīga rīcība un ļaunprātīga tirgus spēka izmantošana, izspiežot ražotāju tirdzniecības preču zīmes no tirgus un aizstājot tās ar tirgotāju tirdzniecības preču zīmēm.
Kāpēc to nedarīt, ja Konkurences padome skatās uz to labvēlīgi?
Un kurš mums un no kādas partijas ir ekonomikas ministrs?
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
