Konkurences uzraugu pasivitāti izjūtam savos maciņos

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos.

Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam.

Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Sākums bija cerīgs

Grozījumi, kuros Konkurences likuma 13. pants tika papildināts ar noteikumiem par aizliegumu dominējošā stāvoklī esošam mazumtirgotājam izmantot savu iepirkuma varu pār saviem piegādātājiem, stājās spēkā 2008.gada 1.oktobrī. Saeima pieņēma šos ierobežojumus mazumtirgotājiem pēc Konkurences padomes aicinājumiem tos noteikt ar likumu.

Šī likuma anotācijā bija atsauce uz 2006. gadā Konkurences padomes veiktajos sešos pētījumos konstatēto, ka augsts koncentrācijas līmenis gaļas, piena, graudu, zivju un to produktu ražošanas tirgos ir šo produktu iepirkuma tirgū jeb mazumtirdzniecības sektorā, kā arī secināts, ka lielākais uzcenojums atsevišķām pārtikas grupām veidojas tieši tirdzniecības tīklos, kas būtiski palielina preces gala cenu.

Jaunās likuma normas tika uzreiz piemērotas dzīvē. 2010. gada novembrī Konkurences padome sodīja Rimi par to, ka Rimi piemēroja AS Valmieras piens obligātus maksājumus par tās preču atrašanos Supernetto veikalu tīklā.

2011. gada janvārī Konkurences padome sodīja Maxima par to, ka Maxima ir piemērojusi pārāk ilgu norēķinu termiņu par SIA Siguldas Maiznieks piegādātajām precēm.

2012. gada decembrī Konkurences padome sodīja Drogas par to, ka tā uzspieda netaisnīgus, nesamērīgus un nepamatotus sadarbības nosacījumus tās piegādātājam, novedot to līdz maksātnespējai.

Likumdevējs gāja tālāk, ierobežojumus detalizējot un ieviešot tos speciālā likumā.

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, savukārt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums stājās spēkā 2021. gada 1. novembrī. Pirmo no abiem likumiem pēc Konkurences padomes iniciatīvas izstrādāja Ekonomikas ministrija. Likuma mērķis bija ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā.

Savukārt pašreiz spēkā esošo otro speciālo likumu izstrādāja Zemkopības ministrija uz pirmā likuma bāzes, likuma mērķī paredzot, ka ir aizliegta negodīga tirdzniecības prakse visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē. Jau kopš 2008. gada 1. oktobra, kad pirmoreiz pieņēma regulējumu, kas aizsargā ražotājus un piegādātājus no mazumtirgotāju iepirkuma varas, šo aizliegumu ievērošanu pilnvarota veikt Konkurences padome.

Taču Konkurences padome klusē. Jau vairāk nekā desmit gadus nav neviena lēmuma par šo specializēto likumu piemērošanu un pārkāpumu konstatēšanu. Tas nozīmē vai nu to, ka pārkāpumu nav, vai arī tie netiek konstatēti Konkurences uzrauga kautrības vai bezdarbības dēļ. Kamēr vidēji reizi gadā tiek paziņots par karteļa departamenta sagatavotiem lēmumiem un to radīto ietekmi uz Eiropas fondiem, neatbildēts ir jautājums, kā iespējams izmērīt Konkurences padomes nepieņemto lēmumu un neizmeklēto pārkāpumu ietekmi uz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas iepērkas mazumtirdzniecības vietās.

Konkurences padomes pārstāve norāda diskusijā Latvijas Radio, ka pēdējo astoņu gadu laikā Rimi un Maxima aizņēma 60% tirgus daļu līdz LIDL ienākšanai. Tomēr šajā laikā neesot bijis konkurences starp šiem spēlētājiem, kas novedis pie pārmērīgiem uzcenojumiem. Tādēļ publikācijā tiek aicināts valdības pārstāvjiem doties uz ārvalstīm meklēt citas lielas ķēdes, kam jāienāk Latvijas tirgū, un šī konkurences jārada. Bet varbūt nevajag doties uz ārvalstīm, bet tepat izpētīt, vai starp šiem diviem spēlētājiem nepastāv aizliegta vienošanās pārmērīgi nekonkurēt? Vai varbūt tie atrodas dominējošā stāvoklī un to ļaunprātīgi izmanto gan pret ražotājiem, gan saviem pircējiem?

Samazinās KP pieņemto lēmumu skaits

Jāatzīmē, ka ir būtiski samazinājies KP pieņemto lēmumu skaits, ar kuriem tā konstatē Konkurences likuma pārkāpumus. Ja 2008. gadā KP pieņēma 12 lēmumus par soda piemērošanu par pārkāpumu, tad 2015. un 2016. gadā tikai 5 lēmumus katrā gadā. Savukārt 2019., 2020. un 2023. gadā KP pieņēmusi vairs tikai pa vienam sodošam lēmumam gadā. Nu ko – jāuzdod Konkurences padomei čaklāk strādāt! Ja ilgus gadus Konkurences padome bija Ekonomikas ministrijas padotībā, tad šobrīd tā savā darbībā ir neatkarīga un atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Tas tad arī ir iestādes neatkarības rezultāts - iestāde dara, kā grib un tik daudz, cik grib.

Tikmēr pati KP šobrīd nemaz nekautrējas atzīt, ka visu lietas izmeklēšanu sagaida no ražotājiem un paši pārbaudīt mazumtirgotāju darbību nemaz nedomā. “Diemžēl situācija ir tāda: ja ražotājs vēršas pie mums ar datiem, kas varētu liecināt par negodīgas tirdzniecības prakses veidiem, kas tiek īstenota no lielveikalu tīklu puses, tad galu galā lielveikali var izvērst pretpasākumus," Latvijas Radio diskusijā norāda Konkurences padomes pārstāve Sanita Uljāne.

Konkurences padomes pārstāve gan kautri noklusē, ka likums dod plašas pilnvaras pašai Konkurences padomei pieprasīt un saņemt informāciju (piemēram, saraksti un līgumus ar ražotājiem) tieši no mazumtirgotājiem, tur konstatējot, kurš tad ietekmē cenu celšanu vai samazināšanu. Patiesībā šīs sarakstes Konkurences padomes rīcībā ir tikušas nodotas jau gadiem ilgi, bet rīcība nav sekojusi, Konkurences padomei noskatoties, kā tirgotāji no sortimenta izņem nepaklausīgo ražotāju produkciju vai vienpusēji nosaka preču iepirkšanas cenu.

Soda par izrunāšanos

Jūlija vidū pārtikas ražotāji plašsaziņas līdzekļos skaidri norādīja, ka tieši mazumtirgotāji palielina preču uzcenojumu un piemēro pat 200%un 300% uzcenojumu, kamēr ražotāji cenas nav mainījuši reizēm pat gadu. Reakcija bija momentāna. Jau nākamajā darbadienā ražotāji saņēma e-pastus no lielākā mazumtirgotāja, kuros tika uzdots ražotājiem … divu nedēļu laikā samazināt cenas par aptuveni 30% un noteikt tās mazumtirgotāja izvēlētā apmērā. Jā, tā nav kļūda – nevis ražotājs nosaka, par cik mazumtirgotājam pārdos savu produktu, bet gan mazumtirgotājs nolemj gan par cik ražotājs to drīkst pārdot mazumtirgotājam, gan par cik pārdos pircējam veikalā.

Vai 300% uzcenojums ir Konkurences likuma pārkāpums? No konkurences tiesību teorijas perspektīvas uzņēmuma rīcība tirgū un tā finanšu rādītāji var liecināt par to, ka tam ir tirgus vara. Ir saprātīgi secināt, ka uzņēmumam ir tirgus vara, pamatojoties uz pierādījumiem, ka tas konsekventi nosaka cenas virs atbilstoša izmaksu apmēra un pastāvīgi ieguvis pārmērīgu peļņas likmi. Tas savukārt noved pie secinājuma, ka uzņēmums varētu atrasties dominējošā stāvoklī un ļaunprātīgi to izmantot.

Nobeigumā maza analoģija. Neviens neapstrīd, ka auto vadīšana reibumā ir smags pārkāpums autosatiksmē, bet Konkurences likuma pārkāpumam ir negatīvas sekas uz tautsaimniecību. Likumdevējs ir izšķīries bargi sodīt kā dzērājšoferus, tā konkurences noteikumu pārkāpējus. Tomēr presē lasām par bērniem, tēviem un mātēm, kas iet bojā dzērājšoferu izraisītos negadījumos. Jā, katram autovadītājam blakus policistus nenoliksi un katru dzērāju nenoķersi, jo valstī ir ap pusmiljons aktīvu autovadītāju. Bet cik mums valstī ir spēcīgi pārtikas mazumtirgotāji? Vai tā ir augstākā matemātika, kam nepieciešami gadi, lai izrēķinātu uzcenojumu jāņogām, kas tirgū maksā 2 EUR, bet veikalā 50 EUR? Un ne jau tikai ar jāņogām tā ir gadījies un gadās…

Foto – Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Novērtē šo rakstu: