Konkurss katram un katrai – noskaidrosim, vai KNABā darbojas einšteini-brīnumdari vai prasti blēži un noziedznieki?
Lato Lapsa31.05.2023.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Mūsu lieliskais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pilnā nopietnībā tiesas priekšā apgalvo, ka esot novietojis kādreizējā Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa lauku īpašumā ļoti īpašu ierakstu un pārraidīšanas ierīci, kas spējusi darboties vairākus ziemas mēnešus un kopumā apmēram pusgadu bez barošanas elementu – vienkārši sakot, bateriju nomaiņas.
Katrs, kuram ir nācies ziemas mēnešos atstāt ārpus mājas kādu elektronisku ierīci „bez vada”, labi zina, cik zibenīgi izlādējas ne tikai baterijas, bet pat pamatīgi akumulatori. Tāpēc jo interesantāk būtu noskaidrot – nez, kas tā tāda ir bijusi par brīnumainu ierīci, kas spējusi neiespējami ilgi darboties bez barošanas elementu nomaiņas, un kas tās par baterijām. Bet to, lūk, KNAB pat tiesai atklāt neparko nevēlas.
Te gan runa nav tikai par tehniskiem brīnumiem vien. Faktiski tas nozīmē, ka, ļoti iesspējams, KNAB primitīvi melo. Iestāde, piesedzoties ar valsts noslēpumu, cenšas neatklāt to, ka tās darbinieki bez tiesas sankcijas, tātad pilnīgi nelikumīgi iekļuvuši īpašumā, lai nomainītu ierīcei baterijas, un tagad šie nelikumīgie ieraksti tiek nesti uz tiesu.
Skaidra lieta, ka Uģa Magoņa nav žēl nav man, ne Jums, bet nelaime tāda, ka šādas te nelikumīgas metodes var izmantot pret ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Un, lai tas tā tomēr nenotiktu vai vismaz notiktu pietiekami reti, ir jāpadara blēdīšiem dzīve kaut nedaudz sarežģītāka.
Jā, skaidrs, ka šādā situācijā KNAB nevēlas atklāt, kas šī ir bijusi par brīnumaino ierīci ar brīnumainajām baterijām, taču mūsdienu pasaulē ir ļoti maz tehnisku noslēpumu. Tāpēc es, Lato Lapsa, izsludinu šādu konkursu, tā sacīt, katram un katrai – vai pat veselus divus konkursus.
1) sameklējiet plašajā pasaulē kādu miniatūru ierīci (vienalga, pārdošanā esošu vai neesošu), kas, nepievienota pie „vada”, tikai ar autonomu, tāpat pietiekami miniatūru barošanas elementu, var būt noslēpta tā, lai pusgada garumā, tostarp arī aukstajos ziemas mēnešos, ārpus telpām veiktu ierakstus un tos pārraidītu, un atsūtiet tās aprakstu ar norādēm, no kurienes tas ņemts,
2) ja šādu ierīci nevarat atrast vai arī saprotat, ka tāda pašlaik pastāvēt vienkārši nevar, sagatavojiet zinātniski (nu, cik nu iespējams) pamatotu aprakstu – kāpēc ierīce ar šādiem parametriem vismaz pašlaik nav iespējama (protams, ja vien nav aprīkota ar plutonija baterijām vai ko tamlīdzīgu).
Konkurss ir pilnīgi nopietns ne tikai tēmas, bet arī balvu ziņā. Un tātad: pirmajā „kategorijā” būs trīs balvas – katra 100 eiro. Tās tiks tiem, kas atsūtīs trīs pārliecinošākos aprakstus par vismaz vienu kaut kur pasaulē patiešām eksistējošu miniatūru ierīci ar miniatūriem barošanas elementiem, kura spēj pusgada garumā, tostarp arī aukstajos ziemas mēnešos, ārpus telpām veiktu ierakstus un tos pārraidīt bez bateriju nomaiņas.
Savukārt otrajā „kategorijā” balvas tāpat būs trīs, tikai dažādas – 300, 200 un 100 eiro. Tās tiks tiem, kuri atsūtīs pārliecinošākos (un parastam cilvēkam saprotamākos) aprakstus - kāpēc ierīce ar šādiem parametriem vismaz pašlaik nav tehniski iespējama (vai arī tieši otrādi – pat ļoti ir iespējama). Ja kāds spēs pieminēt kādu vietēju vai citvalstu ekspertu šajā jomā – vēl jo labāk.
Aprakstus sūtiet uz manu elektroniskā pasta adresi – [email protected]. Iesūtīšanas termiņš – 30. jūnijs. Un, protams, man nav ne mazākās vēlēšanās kādam konkursa dalībniekam sarežģīt attiecības ar KNAB vai kādu citu iestādi, - garantēju pilnīgu konfidencialitāti.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
