Konkurss katram un katrai – noskaidrosim, vai KNABā darbojas einšteini-brīnumdari vai prasti blēži un noziedznieki?
Lato Lapsa31.05.2023.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Mūsu lieliskais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pilnā nopietnībā tiesas priekšā apgalvo, ka esot novietojis kādreizējā Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa lauku īpašumā ļoti īpašu ierakstu un pārraidīšanas ierīci, kas spējusi darboties vairākus ziemas mēnešus un kopumā apmēram pusgadu bez barošanas elementu – vienkārši sakot, bateriju nomaiņas.
Katrs, kuram ir nācies ziemas mēnešos atstāt ārpus mājas kādu elektronisku ierīci „bez vada”, labi zina, cik zibenīgi izlādējas ne tikai baterijas, bet pat pamatīgi akumulatori. Tāpēc jo interesantāk būtu noskaidrot – nez, kas tā tāda ir bijusi par brīnumainu ierīci, kas spējusi neiespējami ilgi darboties bez barošanas elementu nomaiņas, un kas tās par baterijām. Bet to, lūk, KNAB pat tiesai atklāt neparko nevēlas.
Te gan runa nav tikai par tehniskiem brīnumiem vien. Faktiski tas nozīmē, ka, ļoti iesspējams, KNAB primitīvi melo. Iestāde, piesedzoties ar valsts noslēpumu, cenšas neatklāt to, ka tās darbinieki bez tiesas sankcijas, tātad pilnīgi nelikumīgi iekļuvuši īpašumā, lai nomainītu ierīcei baterijas, un tagad šie nelikumīgie ieraksti tiek nesti uz tiesu.
Skaidra lieta, ka Uģa Magoņa nav žēl nav man, ne Jums, bet nelaime tāda, ka šādas te nelikumīgas metodes var izmantot pret ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Un, lai tas tā tomēr nenotiktu vai vismaz notiktu pietiekami reti, ir jāpadara blēdīšiem dzīve kaut nedaudz sarežģītāka.
Jā, skaidrs, ka šādā situācijā KNAB nevēlas atklāt, kas šī ir bijusi par brīnumaino ierīci ar brīnumainajām baterijām, taču mūsdienu pasaulē ir ļoti maz tehnisku noslēpumu. Tāpēc es, Lato Lapsa, izsludinu šādu konkursu, tā sacīt, katram un katrai – vai pat veselus divus konkursus.
1) sameklējiet plašajā pasaulē kādu miniatūru ierīci (vienalga, pārdošanā esošu vai neesošu), kas, nepievienota pie „vada”, tikai ar autonomu, tāpat pietiekami miniatūru barošanas elementu, var būt noslēpta tā, lai pusgada garumā, tostarp arī aukstajos ziemas mēnešos, ārpus telpām veiktu ierakstus un tos pārraidītu, un atsūtiet tās aprakstu ar norādēm, no kurienes tas ņemts,
2) ja šādu ierīci nevarat atrast vai arī saprotat, ka tāda pašlaik pastāvēt vienkārši nevar, sagatavojiet zinātniski (nu, cik nu iespējams) pamatotu aprakstu – kāpēc ierīce ar šādiem parametriem vismaz pašlaik nav iespējama (protams, ja vien nav aprīkota ar plutonija baterijām vai ko tamlīdzīgu).
Konkurss ir pilnīgi nopietns ne tikai tēmas, bet arī balvu ziņā. Un tātad: pirmajā „kategorijā” būs trīs balvas – katra 100 eiro. Tās tiks tiem, kas atsūtīs trīs pārliecinošākos aprakstus par vismaz vienu kaut kur pasaulē patiešām eksistējošu miniatūru ierīci ar miniatūriem barošanas elementiem, kura spēj pusgada garumā, tostarp arī aukstajos ziemas mēnešos, ārpus telpām veiktu ierakstus un tos pārraidīt bez bateriju nomaiņas.
Savukārt otrajā „kategorijā” balvas tāpat būs trīs, tikai dažādas – 300, 200 un 100 eiro. Tās tiks tiem, kuri atsūtīs pārliecinošākos (un parastam cilvēkam saprotamākos) aprakstus - kāpēc ierīce ar šādiem parametriem vismaz pašlaik nav tehniski iespējama (vai arī tieši otrādi – pat ļoti ir iespējama). Ja kāds spēs pieminēt kādu vietēju vai citvalstu ekspertu šajā jomā – vēl jo labāk.
Aprakstus sūtiet uz manu elektroniskā pasta adresi – [email protected]. Iesūtīšanas termiņš – 30. jūnijs. Un, protams, man nav ne mazākās vēlēšanās kādam konkursa dalībniekam sarežģīt attiecības ar KNAB vai kādu citu iestādi, - garantēju pilnīgu konfidencialitāti.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
