Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms diviem gadiem, pandēmijai sākoties, valdība izsludināja krasus ierobežojumus mūsu ikdienas dzīvei, vienlaikus mierinot sabiedrību, ka būs visādu veidu atbalsti un kompensācijas. Jo jau iepriekš premjers bija palaidis tautās nu jau kanonisko “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis”.

2020. gada martā dzīves ārējā kustība uz dažām nedēļām it kā pazuda, tīmeklī parādījās bildes ar pilnīgi tukšu Vecrīgu. Es pats atminu, kā izbraucu pa Tērbatas ielu visā garumā, sastapis tikai divus cilvēkus, un tie paši bija velokurjeri, kas izvadāja ēdmaņu.

Sākās “Zoom” sapulču, neklātienes mācību un mājsēdes kompensāciju laiks. Sabiedrība lielā mērā paļāvās uz valdību, un valdība nekautrējās to izmantot. Jo naudas tak ir tik daudz, tik daudz! Bet gāja laiks, un pamazītiņām kļuva skaidrs, ka nevar būt tā, ka krietna daļa cilvēku nestrādā, bet sabiedrība turpina ierasto patēriņa līmeni.

Vīruss arī nesnauda un laida klajā vairākus “apdeitus”, sākās arvien izmisīgāka grābstīšanās ap administratīvām metodēm bioloģisku fenomenu apkarošanā. Apzināti neminu šeit visu slinkuma, nelietības un klajas stulbības apoteozi vakcīnu (ne)iepirkšanā, impotentā un dārgā (vaksācijas) vakcinācijas biroja sāgā un ar to saistītajām atklātākām un slēptākām blēdībām, – šoreiz ne par to. Šoreiz par valdības cenšanos pārlikt atbildību par lēmumu kvalitāti kaut kur tālāk no sevis un par to, kā tas nu ir šobrīd atkodies.

Savas nekompetences piesegšanai tikai izveidotas vairākas struktūras, kurām tika pārsūtīta atbildība rīcības variantu izstrādāšanai un izvērtēšanai. Centrālā loma te tika Operatīvās vadības grupai, kuras vadītājs pērn septembra beigās cita starpā patētiski solīja: “Ir jārīkojas ātri un diezgan izlēmīgi. Mēs otrdien valdībai uz galda uzliksim ātru un izlēmīgu rīcību, nerunājot par to, ka aizslēdzam visu un ieslogām visus mājsēdē, bet būs pietiekami izšķirīga rīcība, kas spēj vīrusu piebremzēt.” Tā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, solot, ka šī būšot konceptuāla atšķirība no pagājušā gada.

Sekoja vēsturē lielākā muļļāšanās un mērenu līdz lielu stulbumu proponēšana. Tiesa, visā šai procesā paši sevi izklīdināja “Covid‑19 akadēmiskās vides ekspertu grupa”, par kuras ekspertīzes līmeni jau esmu rakstījis iepriekš. Tiem, kas ar šo pašpasludināto “ekspertu” sniegumu nav pazīstami, nervu taupīšanas labad iesaku arī pārāk tīmeklī nerakāties. Cita starpā tur ticis rosināts infekcijas ierobežošanai trīskārt samazināt sabiedriskā transporta pieturu skaitu. Šāds “zinātniskums” un “ekspertīze” labi konkurē ar iepriekšējās ziemas iepirkšanās aizliegumiem, kad sevišķi infekciozas izrādījās zeķbikses un kafijas filtri.

Lai kaut kā mazinātu sabiedrības uzticības zudumu, ko izraisīja valdības ņemšanās ap mazloģiskiem un bieži vien klaji stulbiem ierobežojumiem, sākās sacensība, kurš no poļitrukiem piedāvās kādu naudiņu savam elektorātam. Ja reiz tautas mīlestību nevar nopelnīt ar darbiem, varbūt var nopirkt par budžeta naudu.

Un tā nu pār mums nāca vienreizējas un vairākkārtējas piemaksas pensionāriem, piemaksas bērnu vecākiem, elektrības kompensācijas un kas tik vēl ne. Bet šai raustīgajai aktivitātei pietrūkst vēlēšanu gadam svarīgākā rezultāta – varoņa lauru plūkšanas. Jo kurš vairs rudenī atcerēsies, kurš ko rosinājis. Un, starp citu, pa šiem diviem gadiem arī naudas, kuras ir tik daudz, vairs nemaz tik daudz nav.

Ja reiz tā, tad pavasarīgā noskaņā jāsāk jauna mīlas rotaļa. Premjers nāk ar atklāsmi, ka tie eksperti mūs ir barojuši ar katastrofālām blēņām, un konkurss “Pašu ieviesto stulbību atcelšanas varonis” var sākties. Bet te nu izrādās, ka visi ir par atcelšanu, tikai to nekādi nevar izdarīt, jo izdarīt to nevar. Operatīvās vadības grupa ir tik operatīva kā aizmigusi uts uz slapja dibena, tās priekšnieks bramanīgo pērnā septembra toni aizstājis ar skumīgu bubināšanu.

Lēmumu satura deleģēšana, ar kuru valdība cerēja distancēties no sabiedrības dusmām, tagad liedz izvērst sertifikātu atcēlēju un priecīgās dzīves atjaunotāju skaistumkonkursu. Žēl, vai ne?

* Pārpublicēts no aprinkis.lv. Virsraksts mainīts.

Novērtē šo rakstu:

287
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...