Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Olimpiskā komiteja nosvinēja simtgadi bez uguņošanas, bez skrējiena apkārt Latvijai, bez politiķu runām un ciešfotogrāfijām ar olimpiskajiem medaļniekiem, bet ar jaunu grāmatu.

Riekstiņš, iespējams, nolēmis likvidēt LOK

Biju gatavojies aprakstīt politisko mēģinājumu svētkus sabojāt, bet atvēru grāmatu, iegrimu Latvijas olimpisko medaļnieku dzīvesstāstos un sapratu, ka Latvijas Olimpiskā komiteja bija, ir un būs neatkarīgi no tā - vai partijas „konservatīvie” politiķi mēģinās pārvērst sportu par politiski slaucamu govi vai nē.

Tātad - Latvijas Olimpiskā komiteja dibināta 1922. gada 23. aprīlī Latvijas sporta organizāciju sanāksmē Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 65, vietā, kur šobrīd atrodas Rīgas 49. ģimnāzija, bet tolaik - 2. Rīgas Riteņbraucēju biedrība. Tālajā 1922. gada aprīlī sanākušie delegāti formulēja galveno LOK uzdevumu: „Pārraudzīt Latvijas sportistu gatavošanos OS un deleģēt Latvijas komandu Olimpiskajās spēlēs.”

Otrs saistošs notikums šajā nedēļā (30. aprīlī) bija pirmā atjaunotās Olimpiskās komitejas prezidenta, šobrīd - LOK Goda prezidenta Viļņa Baltiņa 80. gadu dzimšanas diena. Vilnis Baltiņš bija iniciators Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanai1988. gada 19. novembrī, kļuva par atjaunotās olimpiskās komitejas prezidentu un vadīja olimpisko kustību līdz 2004. gadam. Jāpiebilst, manuprāt, Latvijas Olimpiskās komitejas simtgade un Viļņa Baltiņa astoņdesmitgade ir kopā svinamas jubilejas, īpaši, ja atceras, ka Vilnis Baltiņš ir bijis pasaules čempions (smaiļošanā), ja atceras - kā viņš panāca Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanu un Latvijas atlētu startu 1992. gada februārī Albērvilas ziemas olimpiskajās spēlēs jau zem Latvijas karoga (šajā stāstā ir īpaša detaļa - kā Vilnis Baltiņš kopā ar toreizējo SOK prezidentu Huanau Antonio Samaranču uz vairākām stundām iestrēga liftā un iznāca no tā jau gauži draudzīgi). Daudz laimes, Vilni! Lai Tev laba veselība un prieks golfa bumbiņu sist bedrītēs!

Trešais notikums, kas būtu jāpiemin, ir grāmatas „Olimpiskās medaļas Latvijai” iznākšana. Atvēršanas svētki bija 29. aprīlī, grāmatas teksta autors (pats sevi kautrīgi sauc par vienu no autoriem) ir Anatolijs Kreipāns, bet māksliniece - Inta Strenga, viens no konsultantiem - otrais LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. Šķiet, ka lielu ieguldījumu sniegusi Aija Erta, Agra Brūne un daudzi citi. Grāmatai ir tiešām izcils dizains.

Pārējās lustes izpalika. Dažādu iemeslu dēļ - pirmkārt, savas korekcijas ienesa kovids, kas iztukšoja olimpisko kasi (par tēriņiem nedaudz vēlāk), otrkārt - karš Ukrainā, bet, treškārt, Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš, kurš nolēma Latvijas Olimpisko komiteju likvidēt, radīt jaunu paklausīgu struktūru, naudu dalīt valstiski - centralizēti, pie viena lodziņa un tikai tiem sporta veidiem, kas Sandim patīk.

Sanda Riekstiņa reforma reformas pēc

Tātad - Sandis ar draugiem nolēmis reformēt sporta pārvaldību. Protams, es zinu politiķu argumentus, viņiem tādi ir, un daudz kur viņiem taisnība - arī sportā vienmēr varētu rast labāku risinājumu. Bet mēģināšu izskaidrot, kas vismaz šobrīd sanāk no „Konservatīvo” priekšlikumiem (jādomā, ka Sandis Riekstiņš visas sporta reformas nav sadomājis vienatnē, bet gan noklausījies partijas birojā).

Saeimas sporta spogulis Riekstiņš un „Konservatīvie” mēģina piespiest Latvijas Olimpisko komiteju apvienoties (doties negribētās laulībās) ar Latvijas Sporta federāciju padomi un veidot jaunu struktūru, kas nozīmētu - Latvijas Olimpisko komiteju kā vēsturisku struktūru slēgt.

Tas nekas, ka tāda starptautiska auditorkompānija kā „Ernst&Young Baltic” pētījusi, analizējusi sporta nozares pārvaldību Latvijā un sniegusi ziņojumu, kurā atzīts, ka šāda apvienošana ir ar lieliem riskiem un mazu iespējamo ieguvumu. Konservatīvās partijas tēls un dēls Riekstiņš vēlas koncentrēt sporta vadību politiskas pārvaldības rokās - radīt vienu paklausīgu un partijas interesēs strādājošu sporta organizāciju.

Eiropas un demokrātiskās pasaules sports balstās uz nevalstiskām sporta organizācijām - federācijām, savukārt tās apvienojas olimpiskās vai vispārsporta biedrībās vai komitejās. Vēsturiski sanācis, ka Latvijā federāciju ir gandrīz pusotrs simts, arī tās apvienojošās organizācijas ir vairākas, bet ietekmīgākās un nozīmīgākās ir Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Paralimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija.

Cik Eiropā valstu, tik sistēmu. Katrā ziņā vismaz šīm četrām minētajām organizācijām ir nopietnas Eiropas un pasaules mātes organizācijas, sistēma, organizatoriskā struktūra, iestrādes, starptautiskā sadarbība. Igaunijā visas federācijas apvienotas Olimpiskajā komitejā, bet tādas apvienotas sistēmas Eiropā ir tikai trīs.

Nozīmīgākā vēsture un ietekme noteikti ir Latvijas Olimpiskajai komitejai, un jāsaka, kā ir - tā ir starptautiski daudz nozīmīgāka par Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamentu. Jāpiebilst - aptaujas liecina, ka Olimpiskajai komitejai Latvijas iedzīvotāji uzticas daudz vairāk nekā citām sporta struktūrām, nerunājot nemaz par Saeimu vai ministrijām.

Neticu, ka Sporta apakškomisijas priekšsēdētāju kāds vispār aiz Latvijas robežām saklausītu, bet Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers kopā ar saviem Lietuvas un Igaunijas kolēģiem Dainu Gudzinevičūti un Urmas Sõõrumaa bija iniciatori Starptautiskās Olimpiskā komitejas aktīvajai darbībai, nosodot Krieviju par iebrukumu Ukrainā, izslēdzot Krieviju no starptautiskās sporta aprites. Bet ietekmi lielā mērā ir veidojuši iepriekšējie LOK prezidenti Vilnis Baltiņš un Aldons Vrubļevskis.

Pēdējos divus gadus esmu Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas loceklis, un mēs tiešām daudz strādājam ne tikai ar olimpisko sportu, bet arī bērnu sportu („Sporto visa klase”), studentu sportu un amatieru sportu. Mūsu mērķis - 2030. gadā sasniegt to, ka sporto 50% Latvijas iedzīvotāju. Tas nozīmē veselību un veselīgi nodzīvotus dzīves gadus.

Divus sasaukumus man ir bijusi iespēja un gods strādāt arī Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP), pārstāvēt šo organizāciju starptautiski un turēt rūpi par neolimpiskajiem sporta veidiem. LSFP vadītājs Einārs Fogelis veiksmīgi vada šo organizāciju un kļuvis par Starptautiskās kamaniņu sporta federācijas prezidentu.

Katra no šīm struktūrām dara savu darbu. Vairumu līdzekļu saņem no Izglītības un zinātnes ministrijas un „Latvijas valsts mežiem”, bet ļoti daudz piesaista no sponsoriem, sacensību rīkošanas un citiem avotiem.

Iespējams, ka jāatrod veids, ka federācijām nebūtu jādublējas divās vai trijās struktūrās. Iespējams, būtu jāatrod veids, ka nauda līdz katrai federācijai nonāk pa vienu ceļu. Bet nojaukt strādājošu sistēmu un veidot kaut ko pavisam jaunu šobrīd (patiesībā kara apstākļos, kad viss pasaulē tiek grauts, nevis celts) ir neapdomīgi un pat muļķīgi. Īpaši tādēļ, ka tas tiek darīts, lai parādītu, ka priekšvēlēšanu periodā partija „Konservatīvie” it kā kaut ko dara, it kā - izlēmīgi rīkojas.

LOK - sūrs darbs, īpaši pandēmijas apstākļos

Mans mērķis nav cildināt Latvijas sportistu panākumus. Par medaļām un uzvarām katrs var lasīt vēstures annālēs, tagad mums ir grāmata ar visu Latvijas olimpisko medaļnieku un dažādu valstu latviešu olimpiešu - medaļnieku dzīvesstāstiem un panākumiem. Latvijas olimpiešiem nav, par ko kautrēties. Šie panākumi ir ne tikai sportistu izcilais gribasspēks, trenētība, sagatavotība, veselība un talants, šie panākumi ir arī treneru, ārstu, fizioterapeitu, sporta palīgpersonāla, tiesnešu un - sporta organizatoru veikums.

Man bija iespēja vērot un rosīties pa vidu procesam, kas Latvijas Olimpiskajai komitejai nozīmēja nosūtīt sportistus uz Tokiju un Pekinu pēdējā gada laikā, saskaņojot testēšanu un vakcināciju pret Covid-19, lidojumus caur dažādām valstīm, inventāra (piemēram, kamanu un bobu) un pat zirga sūtīšanu uz Olimpiskajām spēlēm. Tas bija arī ļoti dārgs process, kurā Olimpiskā komiteja rūpīgi apsvēra katra sava eiro tērēšanu.

Tas ir neredzamais darbs, ko veic Latvijas Olimpiskā komiteja, bet Izglītības un zinātnes ministrijā nereti valda pārliecība - visu nosaka nauda. Bet attiecībā pret naudu Sandis Riekstiņš uzskata, ka viņš sportam dod savu naudu, nevis mūsu - Latvijas iedzīvotāju nodokļos samaksāto naudu.

Sports kā politika vai politiķu izpratne par sportu

Mana izjūta ir tāda, ka politiķi naudu sportā un sportu naudā redz stipri vienpusīgi. Par labām tiek uzskatītas un cildinātas federācijas, kurām ir sponsori - visbiežāk totalizatoru vai azartspēļu firmas. Šī sasaite ir baisa, jo no sporta totalizatorus un spēļu namus vajadzētu turēt šāviena attālumā.

Kāpēc es nemīlu sporta funkcionārus un politiķus, kas šobrīd cenšas nosūbējuša vērdiņa dēļ iznīcināt Olimpisko komiteju un radīt jaunu struktūru, kura, iespējams, būs politizēta? Gluži vienkārši tāpēc, ka šī darbība vēl tālāk attālina to sportu, kas ir politika un naudas pelnīšana (22 miljonāri pa laukumu dzenā vienu bumbu, bet miljons nabagu ar alus kausu nekustīgi vēro šo procesu), no tā sporta, kas uztur bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku fizisko un garīgo veselību.

Olimpiskās komitejas himna saka, ka sports ir Dievu prieks, skaistums, taisnība, drosme, gods un prieks, auglība, progress, miers.

Raugoties no olimpiskās kustības skatupunkta, olimpiskajam sportam vajadzētu sevī integrēt visu to, ko sauc par olimpismu - dzīves filozofiju, domāšanas veidu, tieksmi pēc prāta, miesas un gara saskaņas. Olimpisma ideāls ir harmonisks cilvēks harmoniskā sabiedrībā. Paraugoties, kas notiek pasaules sporta dzīvē 21. gadsimtā, ieraudzīt harmoniju un dzīves filozofiju ir sarežģīti.

Manā pasaules uztverē sports nozīmē veselību un medicīnu. Es tiešām nezinu neko nozīmīgāku cilvēka primārajā, sekundārajā un terciārajā profilaksē - veselības saglabāšanā un atjaunošanā pēc slimības - kā fiziskas aktivitātes un sportu. Vēl vairāk - es tiešām ticu sporta dziedinošajām spējām onkoloģijā, psihiatrijā, ortopēdijā un daudzās citās jomās. Un galu galā - tieši uz sporta un fizisko kustību pamata ir būvēta rehabilitācija.

Sports pēdējos 50 gados ir pilnībā mainījies, bet ļoti mainījies pēdējo divu pandēmijas gadu laikā. Sports pilnībā pārvērties par biznesu, reliģiju un politiku. Ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē valdības (nepamatoti) ierobežoja kustības un sportu bērniem, tautas sporta entuziastiem un veterāniem, taču stimulēja sportu kā biznesu - nosēdinot tautas masas pie televizora raudzīties, kā sporto pasaules bagātākie sportisti.

Globāli sports kļuvis par vienu no vadošajiem biznesa veidiem, pasaules bagātākie supermiljardieri cenšas iegādāties kādu Eiropas čempionlīgas futbola klubu. Tāds vienkāršs klubs kā „Barcelona” maksā aptuveni piecus miljardus eiro (salīdzinājumam - Latvijas valsts budžets ir 12 miljardi eiro).

Sporta bizness var būt tiešs - piemēram, pārdodot biļetes 100 000 skatītājiem uz futbola čempionāta finālu, vidēji katru biļeti par 3000 eiro. Sporta bizness var būt modernā cilvēku tirdzniecība - sportistus pērk un pārdod par milzu naudu, atmetot dažus procentus tiem treneriem un sporta skolām, kas sportistu īstenībā ir bērnībā uztjūnējuši un sagatavojuši. Bizness var būt populāra sportista izpeļņa - profesionāls sportists pelna ļoti lielu algu, bet no viņa sapelnītā dzīvo komandas īpašnieks, akcionārs, treneri, aģenti, fizioterapeiti, ģimene un daudzi citi cilvēki.

Sports ir ļoti nozīmīgs netiešais bizness. Piemēram, sports ir viens no lielākajiem spēlētājiem TV tirgū, sports ir viens no lielākajiem spēlētājiem reklāmas tirgū, sports uztur totalizatoru biznesu, sports aizņem aptuveni 12- 20% globālās informācijas tirgus (to varētu saprast arī tā, ka vidējam vīrietim paredzētā laikrakstā, žurnālā vai portālā tieša un netieša informācija par sportu aizņem 20%, bet sievietēm - 12%). Pašvaldības visā pasaulē lielu daļu savas naudas tērē savam mīļotajam klubam.

Sports rada miljoniem darba vietu, jo sporta preces (vai vienkārši krosa kurpes, ko sports ir ienesis ikdienā) ir pirmā desmitnieka tirdzniecības objekts.

Sporta sacensību apmeklēšana (gan kā dalībniekiem, gan kā skatītājiem) ir globālā tūrisma nozīmīga sastāvdaļa, bet lielu sporta sacensību rīkošana valstīs attīsta lokālo infrastruktūru, stimulē celtniecību. Tokijas Olimpiskās spēles Japānai izmaksāja 15 miljardus dolāru, bet paliks pāri sporta un dzīvojamā infrastruktūra, klimata kontroles modernizācija, moderni IT risinājumi.

Sarežģītāk ir izskaidrot - kā sports ir kļuvis par reliģiju vai ieņēmis reliģijas vietu. Sporta sacensības ļaudis iet skatīties (stadionā vai pie televizora) ar tādu pašu reliģisku pārliecību, fanātismu un regularitāti kā agrāk gāja uz baznīcu (piemēram, katru nedēļas nogali).

Sports lielā mērā ieņēmis elkdievības lomu - populāra futbolista portretu uz krekliņiem un vējjakām globāli skatām biežāk nekā visu reliģisko tēlu, ieskaitot Jēzus Kristus attēlu. Līdzīgi kā savulaik nēsāja krustiņus uz krūtīm, sporta reliģiozi mūsdienās velk viena kluba formai līdzīgus apģērbus ar sportista numuru un uzvārdu, karina sev relišerus, sprauž nozīmītes un ver lietussargus.

Populāri sportisti ieņem elka vai reliģiska līdera lomu. Tā, piemēram, Krištianu Ronaldu Facebook, Instagram un citos sociālajos tīklos ir vairāki simti miljonu sekotāju. Amerikāņu basketbolisti kļūst par modes ikonām, jo cilvēku apziņā ieņēmuši dieva dēla vietu. Sportistu viedoklim uzticas pat tad, ja sportists par konkrēto tematu neko nezina, sportistu ievēl parlamentā vai vismaz mazpilsētas pašvaldībā.

Kā savulaik katras pilsētas lielākais un dižākais nams bija baznīca vai mošeja, tā mūsdienās dižākā celtne ir stadions vai slēgta halle. Bieži tas ir saistīts ar lokālo sporta reliģiju, piemēram, piemēram, Jaunzēlandes reliģija ir regbijs, Lietuvas - basketbols, bet reizi gadā - maijā Latvijas lokālreliģija ir hokejs.

Kāpēc es apgalvoju, ka sports ir politika? Sports ir kļuvis pa valstu politiku vai vismaz iespēju valstīm sevi globāli izcelt. Kopš „Baltijas ceļa” un Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laika Latvijas politiķi nav pieteikuši kaut ko tādu, kas būtu bijis pamanāms 0,01% no zemeslodes iedzīvotāju kopskaita. Toties mūsu 3x3 basketbolisti piespieda ceturtdaļmiljardam zemeslodes iedzīvotāju meklēt kartē, kur tāda Latvija atrodas. Porziņģim pārceļoties uz Vašingtonu, ASV galvaspilsētas skolas bērniem bija jāiemācās, ka bez Amerikas Savienotajām Valstīm uz zemeslodes globusa ir atrodama arī Latvija. Politiķi, par kuru esamību neviens pat nenojaustu (Saeimas deputāts, vidējais) pamanās nofotografēties kopā ar olimpisko medaļnieku, un raugi - 40 minūtes redzams sportacentrs.com vai cita tikpat nozīmīga portāla augšpusē. Politiķi sportistu panākumus uztver par savu nopelnu pat tad, ja paši lieguši visai tautai divus gadus sportot.

Pa īstam sports kā politika izpaužas detaļās. Pasaules valstis iegulda miljonus un miljardus atsevišķa sporta veida attīstībai (piemēram, tūkstošus bobsleja slidās, kas nobrauciena ātrumu paātrina par 0.01 sekundi). Valstu līmenī tiek pieņemti lēmumi nekautrīgi izmantot negodīgus līdzekļus, piemēram, mainīt ledus temperatūru kamaniņu un skeletona trasē - kad brauc saimnieku pārstāvis, ledus netīši kļūst par dažiem grādiem aukstāks, bet tad, kad brauc mūsējais - ledus sāk kust (un kamanu slidas slīd sliktāk).

Bet netīkamākais - valstis nekautrējas ieguldīt naudu fizioloģijas, bioķīmijas un farmakoloģijas pētījumos, kas beigu beigās nozīmē dopinga attīstību (mēs nojaušam par Krievijas aktivitātēm šajā jomā, bet, skatoties uz olimpiskajiem rezultātiem, daža Āzijas valsts noteikti ir vēl agresīvāka pētījumu un sasniegumu jomā).

Quo vadis, Saeimas Sporta apakškomisija?

Sandi Riekstiņ! Es ceru, ka Tu esi rakstu izlasījis līdz šai vietai. Latvijas olimpiskās simtgades nedēļā es Tev lūdzu:

- pievērs uzmanību bērnu sportam. Vislabākos panākumus sportā sasniedz valstis, kur katrā skolā ir iekšējie čempionāti (ik pa diviem gadiem) futbolā, basketbolā, volejbolā, rokasbumbā, slēpošanā, vieglatlētikā, orientēšanās sportā utt. Savukārt skolu komandām jāpiedalās turnīros un spēlēs ar citām novada skolām. Mums ir jāatjauno Latvijas bērnu olimpiāde kā bērnu sporta sacensību kvintesence. Vislabākie piemēri bērnu sporta organizācijā ir meklējami Skandināvijā; bet arī no bijušās Dienvidslāvijas katrā no sporta spēļu veidiem gan vīriem, gan sievām vismaz divas trīs valstis pamanās aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm;

- parūpējies par veterānu un amatieru sportu. Vecāku ļaužu sports ir nācijas veselības pamats. Zviedri, somi un islandieši dzīvo par 10 gadiem ilgāk nekā mēs galvenokārt tādēļ, ka vismaz 50% vecāka gadagājuma cilvēku nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vismaz 5 reizes nedēļā. Aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars un aptraukošanās, kas nozīmē ceļu uz cukura diabētu, sirds mazspēju, nieru nepietiekamību un citām slimībām. Mums jāiesaista šie cilvēki ikdienas fiziskās aktivitātēs. Vārds „ikdienas” un attieksme pret lieko svaru tiešā nozīmē attiecas arī uz Tevi;

- nāk pavasaris. Maijā un jūnijā parasti jauni Latvijas vīrieši lec uz galvas nepazīstamā ūdenstilpnē, lauž kakla skriemeļus, bet citi vienkārši noslīkst no peldētneprasmes. Ko Tu kā Saeimas apakškomisijas vadītājs esi izdarījis, lai visi Latvijas bērni prastu peldēt un justos droši uz ūdens?

- atceries, ka politika ir īslaicīga. Nenīdē Latvijas Olimpisko komiteju brīdī, kad līdz vēlēšanām atlikuši 5 mēneši. Priekšvēlēšanu gaisotnē organizāciju likvidēšana un jaunveidošana, spēles noteikumu maiņa finansējuma saņemšanai, valsts lomas pieaugums federācijās radīs tikai baisas cīņas par plāno finansējuma deķīti, ko tad nu atkal visi dalīs un pārdalīs. Un tas viss notiks priekšvēlēšanu cīņu starmešu gaismā. Pilnīgi droši - bērnu sportam nauda samazināsies, bet kaut kādu čempionātu rīkošanai un ēku būvniecībai - pieaugs.

Latvijas Olimpiskās komitejas simtgade. Svētki

Latvijas Olimpiskajai komitejai simtgade. Paldies par pirmajiem veiksmīgajiem simt gadiem, lai veiksmīgi nākamie simts! Paldies Vilnim Baltiņam, Aldonam Vrubļevskim, Žoržam Tikmeram, sportistiem, treneriem, sporta ārstiem un fizioterapeitiem, tehniskajiem palīgiem, sporta funkcionāriem, tiesnešiem un Izglītības un zinātnes ministrijai.

Lai nepiepildās politikāņu mēģinājumi savu vēlēšanu interešu vārdā sagraut Latvijas olimpisko sistēmu! Es vēlu LOK prezidentam Žoržam Tikmeram, ģenerālsekretāram Kārlim Lejniekam un mums - LOK Izpildkomitejas locekļiem - sasniegt mūsu galveno mērķi un vīziju, ko paši esam pieņēmuši: 2030. gadā jāsporto 50% Latvijas iedzīvotāju. Sportot šajā kontekstā (atbilstoši PVO un SOK) nozīmē 5 reizes nedēļā nodarboties ar sportu vismaz 30 minūtes, neskaitot iesildīšanos un atsildīšanos.

* Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas loceklis

Novērtē šo rakstu:

51
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

FotoLatvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”
Lasīt visu...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai birokrāts - mūsu kungs?

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās...

Foto

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

Ļenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti...

Foto

Karš kibertelpā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā....

Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...