Kontrabandas lietā aizdomās turētais policists Montiks jau ar lielu skubu aizvadīts pensijā
PIETIEK03.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kontrabandas kriminālprocesā aizdomās turamā statusā figurējošais Valsts policijas augsta ranga darbinieks Viktors Montiks jau 31. decembrī ar skubu aizvadīts pensijā, tā vēlreiz apliecinoties versijai par viņa īpašo neformālo statusu un par iekšlietu sistēmas vadības vēlēšanos „Montika lietu” izbeigt iespējami klusi un mierīgi.
2011. gada rudenī aizdomās par kontrabandas piesegšanu aizturētais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1.nodaļas priekšnieks Montiks pirms pusotra mēneša tika atjaunots darbā Valsts policijā, jo gadu pēc aizturēšanas tika atcelts viņam noteiktais drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt amatu policijā.
Taču faktiski vienlaikus Montiks, kā apliecināja Iekšlietu ministrijas pārstāve, bija iesniedzis lūgumu atvaļināt viņu no dienesta sakarā ar likumā noteiktā vecuma sasniegšanu. "Šobrīd nav likumīga pamata atteikt viņa lūgumam vai arī jebkāda likumīga pamata atvaļināt no dienesta pēc kāda cita iemesla," skaidroja ministrijas pārstāve.
Nu izrādās, ka šis lūgums ar lielu skubu apmierināts un Montiks jau 31. decembrī aizvadīts pensijā. „Ar 2012. gada 31. decembri V. Montiks dienestu policijā ir atstājis sakarā ar likumā noteiktā vecuma sasniegšanu (saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 47. panta pirmās daļas 9. punktu),” ceturtdien informēja Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava.
Interesanti, ka, Montikam atceļot drošības līdzekli, viņš tomēr nenonāca savā iepriekšējā amatā – kā izrādās, ar paša piekrišanu. Uz jautājumu, kā gan Andreja Grišina vadītā Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvalde (RRP) varējusi pieņemt tiesisku lēmumu par Montika pazemināšanu citā amatā, ja formāli tam nav bijis nekāda pamata (Montiks nav tiesāts, drošības līdzeklis atcelts), pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis ceturtdien sniedza šādu skaidrojumu:
„Rīgas reģiona pārvaldes ieskatā nav pieļaujama situācija, ka nodaļas priekšnieka amatu ieņem persona, kura atzīta par aizdomās turēto kriminālprocesā. Turklāt drošības līdzeklis bija tāds, ka faktiski varēja rasties situācija, ka vienā no VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes nodaļām ilgstoši nebūs personas, kas pildītu nodaļas priekšnieka amatu.
Tādēļ dienesta interesēs, lai attiecīgā nodaļa turpmāk varētu pilnvērtīgi funkcionēt un tai varētu nozīmēt jaunu priekšnieku, VP RRP priekšnieks Andrejs Grišins Valsts policijas vadībai iniciēja Montika kunga pārcelšanu citā amatā, kas nav saistīts ar akcizēto preču nelikumīgas aprites apkarošanas jomu.
VP vadība šo iniciatīvu atbalstīja, un ar Montika kunga piekrišanu viņš tika pārcelts citā amatā, taču par nodaļas priekšnieku tika iecelts cits darbinieks. Brīdī, kad tika atcelts Montika kungam piemērotais drošības līdzeklis, viņš neilgu laiku strādāja galvenā inspektora amatā, taču šobrīd viņš jau ir atvaļināts no dienesta.”
Tikmēr, kā informē Valsts ieņēmumu dienests, kriminālprocess, kura ietvaros 2011. gadā tika aizturēts Montiks, tiek gatavots nodošanai Daugavpils prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Montiks tika aizturēts pagājušā gada novembrī, kad VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Daugavpilī atklāja apjomīgu kontrabandas preču noliktavu. Aizturēts tika uzņēmējs Vasilijs Krupeņičs, kas noziedzīgās aprindās pazīstams ar iesauku Čigāns, bet aizdomās par kontrabandas piesegšanu – arī Montiks.
Interesanti, ka aizturēšanas brīdī pie augstā ranga policista un viņa dienesta auto dažādās valūtās tika atrasti kopumā vairāk nekā 13,5 tūkstoši latu, - saskaņā ar Montika amatpersonas deklarāciju visā 2011. gadā viņš valsts darbā algā saņēmis 7389 latus pirms nodokļu nomaksas.
Neoficiālas ziņas par Montika patieso lomu kontrabandas piesegšanas shēmās ir klīdušas jau sen, taču iekšlietu sistēmas vadība tās vienmēr ir ignorējusi. Tikmēr Pietiek jau ir saņēmis pirmās lasītāju sūtītās ziņas par to, kādi varētu būt Montika – kuram oficiāli piederot tikai garāža, vecs mersedess un gumijas laiva – patiesie īpašumu apmēri. Par to plašāk – jau pirmdien.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
