Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām
Beata Jonite*11.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu, ievērojot distancēšanās prasības. Rīkojums nešķiro cilvēkus pēc tautības, nedala cilvēkus tādos, kuriem ir tiesības nolikt ziedus, un kuriem nav, kā arī respektē katra cilvēka personisko motivāciju ziedu nolikšanai, it sevišķi gadījumos, kad personas piemin bojāgājušos radiniekus. 4. maijā arī es ar dēlu noliku ziedus pie Brīvības pieminekļa, svinot Latvijas neatkarības atjaunošanu. Protams, pastāv izņēmumi attiecībā uz personām, kas atklāti cildina nacistiskās Vācijas un PSRS noziegumus pret cilvēci vai pārkāpj valstī noteikto sabiedrisko mieru un kārtību,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
9. maijā katru gadu Uzvaras pieminekli apmeklē vidēji ap 200 tūkstošiem iedzīvotāju, kas rezultējas rupjos sabiedriskās kārtības traucējumos, pārmērīgā alkohola lietošanā un arī agresijā. Visu pandēmijas laiku Valsts un pašvaldības policija konsekventi strādā pēc preventīva modeļa, sākotnēji mutiski brīdinot par distances ievērošanu personas, uz kurām attiecas 2m ierobežojumi. Šis modelis 9. maijā bija vērsts uz to, lai nepieļautu provokācijas un agresiju. Tāpat, kā pie Brīvības pieminekļa, par rupjiem pārkāpumiem arī pie Uzvaras pieminekļa tika aizturētas atsevišķas personas un uzsāktas administratīvās lietvedības.
Šogad cilvēku skaits pie Uzvaras pieminekļa samazinājās aptuveni 8-10 reizes līdz ap 20 - 25 tūkstošiem cilvēku, kur viens no faktoriem ir arī dienestu preventīvais darbs. Jāatzīmē arī, ka uz vietas pārsvarā neviens ilgstoši neuzturējās, un notika nemitīga cilvēku plūsmas maiņa. Atšķirībā no citiem gadiem, nebija novērojama un netika pieļauta masveida agresija, alkoholisko dzērienu lietošana un rupji sabiedriskā miera un kārtības traucējumi. Operatīvajā sapulcē iepriekšējā nedēļā tika apsvērta iespēja izvietot barjeru koridorus cilvēku plūsmu kontrolei, taču pie paredzamā apmeklētāju skaita tas pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie pieminekļa, kas radītu vēl lielākus epidemioloģiskos riskus, kā arī izveidotu vairākus kilometrus garu rindu.
“Attiecībā uz pulcēšanos, apmeklētāju vidū personas bija vai nu divatā, vai arī savas mājsaimniecības lokā - uz šīm cilvēku grupām neattiecas Ministru kabineta rīkojums ievērot
“Jebkurā gadījumā šobrīd tiek analizētas publiski pieejamās fotogrāfijas un video, kā arī tiek rūpīgi vērtēta Valsts policijas Kārtības policijas darba kvalitāte, lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Šorīt no rīta tikos ar Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītāju A. Grišinu un VP priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku N.Krapsi, kuri ziņoja par dienesta pienākumu izpildi 9. maijā. Arī premjerministram Krišjānim Kariņam esmu sniedzis detalizētu paskaidrojumu par dienestu veikto darbu,” turpina ministrs.
Runājot par veiktajām preventīvajām darbībām, lai mazinātu iespējamo cilvēku plūsmu:
1. tika liegta iespēja novietot autotransportu pieminekļa pieguļošajās teritorijās, kas jau samazināja vēlmi noteiktam cilvēku lokam doties pie pieminekļa;
2. tika liegta jebkāda ielas tirdzniecība pieguļošajās teritorijās, īpaši ziedu tirdzniecība;
3. ar tuvākajiem komersantiem, DUS utt. tika panākts, ka tika liegti atsevišķi pakalpojumi;
4. uz vietas tika izvietoti informatīvie baneri 3 valodās ar brīdinājumu nepulcēties un ievērot distanci;
5. tika nodrošināta pastāvīga brīdinājumu atskaņošana no policijas autotransporta;
6. uz vietas pie pieminekļa tika izvietotas distancēšanās attāluma zīmes - krustiņi, analogi kā tie ir izvietoti tirdzniecības vietās;
7. operatīvajā sapulcē iepriekšējā nedēļā tika apsvērta iespēja izvietot barjeru koridorus cilvēku plūsmu kontrolei, bet tas pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie konkrētā pieminekļa, kas radītu vēl lielākus epidemioloģiskos riskus;
8. tika veikts preventīvs darbs ar dažādām organizācijām, veiktas pārrunas ar iespējamajiem slēptajiem pasākuma organizatoriem, brīdinot par sankcijām ārkārtējās situācijas stāvokļa neievērošanas gadījumā.
9. Uzvaras parka teritorijā sabiedriskās kārtības uzraudzībā tika iesaistīti vairāki desmiti policistu, kas regulāri patrulējot kājām, pārraudzīja teritoriju, lai pārliecinātos, vai šīs prasības tiek ievērotas;
10. Tāpat sabiedriskās kārtības uzraudzībā iesaistījās kinologi, kā arī hipologi, kuri, esot uz zirga, pārredz situāciju no augstāka skatu punkta, līdz ar to ātrāk pamanot, ja nepieciešams kādu izkliedēt;
“Katru gadu iekšlietu dienesti ir melnā darba darītāji starp divām sašķeltām sabiedrības grupām ar lielu publisko rezonansi un neapmierinātību. Nav šaubu, ka kāda sabiedrības daļa vēlējās redzēt masveida aizturēšanas vai teritorijas norobežošanu, taču likums pret visiem ir vienāds, neatkarīgi no tautības, un iekšlietu dienesti nevar strādāt uz emociju pamata,” turpina ministrs.
* iekšlietu ministra padomniece (saglabāta teksta oriģinālrakstība)
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
