1. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir mandāts un nauda aicināt jebkādus influencerus. Patīk vai nepatīk kādam, būtībā tas ir gaumes jautājums;
2. Amatpersonām arī ir iespēja tikties vai netikties, ar ko viņi vēlas, un pat vizināt ar auto, ciktāl atļauj savukārt viņu gaume un veselais saprāts;
3. Latvijā ir pulka dažādu vietu, kur influenceri var izlēkāties, bijušie prezidenti izrādīties un cienītāji sapulcēties. Arī pie Brīvības pieminekļa var pulcēties.
BET
4. Brīvības piemineklī un tā aizsardzības zonā, kā arī Brāļu kapos katru gadu tiek veikti pastāvīgi restaurācijas, uzturēšana un izpētes darbi. Restaurācijai valsts piešķir naudu katru gadu, tiek veikti rūpīgi un laikietilpīgi. Faktiski gan Brīvības pieminekļa, gan Brāļu kapu akmens struktūras un teritorija nozīmē, ka vienu darbu beidz un otru sāc. Nebeidzamais aplis. Darbus veic Rīgas pieminekļu aģentūra un ļoti profesionāli cilvēki. Katrs bojājums, tehnisks vai ķīmisks (urīns, alkohols, kokakola ir ķīmiska substance), ir substances bojājums. Un restaurācija, lielu objektu uzturēšana ir ĻOTI DĀRGS PRIEKS. Un tas ir prieks par mūsu KOPĒJO naudu.
5. Brīvības pieminekli aizsargā Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likums, kas nosaka gan tā restaurācijas, izpētes un uzturēšanas principus, kā arī nosaka, kā tiek rīkoti pasākumi pie šī pieminekļa.
6. Uz pasākumu rīkošanu attiecas arī Rīgas domes normatīvie akti, kas attiecas gan uz ceremoniālo pasākumu, gan vienkārši pasākumu rīkošanu. Protams, ka piemineklis ir atvērta vieta, taču arī kā atvērtai vietai tai NAV zemāka standarta lietošanai. Un tāpat kā banānu mizas neviens nemet Rundāles pilī uz grīdas vai Brāļu kapos uz kopiņām, tās nemet arī uz Brīvības pieminekļa;
7. Ņemot vērā, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra turpinās savu influenceru programmu, ir jāizvērtē sava darbība šādos valsts nozīmes objektos, jāsamaksā sodi par bojājumiem un turpmāk jāsadarbojas ar Rīgas domi normatīvo aktu ietvaros;
8. Kas attiecas uz Raimondu Vējoni. Jūs taču prezidenta pilī rīkotā pasākumā neatļautos vaļīgi uzvesties, piedrazot, un bojāt restaurētu virsmu? Jūs aplietu ar kokakolu Anša Cīruļa mēbeles vai kabineta gleznas? Starp citu, iesaku pašam piedalīties Jūsu kokakolas tīrīšanā uz platformas grīdas. Vienkārši profilaksei.
No notikuma vietas: https://www.youtube.com/shorts/z_bh5AcJOMA.






Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.