Iesaki rakstu: 
Paskaidrošu, kāpēc cīņa ar koronvīrusu jārīkojas iespējami agri un stingri. To noteic apdraudējuma daba: tas ir lipīgs un pieaug eksponenciāli.
Attiecībā uz lipību dažādos pētījumos dažādi skaitļi, bet vienkāršības labad var lēst, ka slimnieks aplipina trīs citus (šī nav bioloģiska konstante, bet caurmērs; viens slimnieks var aplipināt arī simt citu).
Eksponenciālitāte ir tāda, ka var apaļos skaitļos pieņemt, ja cilvēku kontaktus neierobežo, saslimušo skaits nedēļā aptuveni desmitkāršojas. Dzīvē, protams, ir visai plašas atšķirības. Dānija, piemēram, no 15 slimniekiem 4. martā un 20 5. martā, kas atbilst pašreizējam slimnieku skaitam Latvijā, tika līdz 516 slimniekiem 11. martā.
Lai apturētu un uzveiktu sērgu, nepieciešams lipību no 3 nospiest zem 1. Lai to izdarītu, uz laiku būtiski jāsamazina cilvēku pārvietošanās un kontakti. Labā vēsts ir, ka mēs, vienalga, cik būtu slimnieku, vienmēr esam viena slimības perioda attālumā no tās izskaušanas – ja vien nav cilvēku kontaktu un netiek aplipināts neviens cits. Dzīvē, protams, šis ideāls nav sasniedzams, taču, cik iespējams, pēc tā jātiecas. Kāpēc?
Vispirms iedomāsimies neierobežotu slimības izplatīšanos no 10 sākumslimniekiem:
10→30→90→270→810→2430→…
Tagad iedomāsimies, ka cilvēku kustība un kontakti tiek divkārt samazināti. Kas notiek? Lipība samazinās līdz 3:2=1,5. Attiecīgi saslimstība:
10→15→23→34→51→76→…
Skaitļi aug lēnāk, tiek iegūts laiks, taču beigās tik un tā saslimstība aizšaujas debesīs, jo cilvēku pārvietošanās un kontakti ierobežoti par maz. Labi, tagad iedomāsimies, ka cilvēku kustība, kontakti un lipība samazināta četrkārt līdz 3:4=0,75. Nu saslimstības gaita būs:
10→8→6→4→3→2→2→1→1→1→1→0.
Slimību izdevies apturēt un uzveikt, taču tam vajadzējis daudz slimības paaudžu. Tagad iedomāsimies, ka cilvēku pārvietošanās, kontakti un lipība samazināta astoņkārt līdz 3:8=0,375. Nu saslimstības gaita būs:
10→4→1→1→0.
Kā redzams, jo stingrāk cilvēku pārvietošanos aptur, jo drīzāk un ar mazāk zaudējumiem un cilvēku upuŗiem sērgu izskauž. Salīdzinot abas pēdējās virknes, pirmā summārā saslimstība (un mirstība) bija 39, otrā 16; pirmā sērgu izskauda pēc 11 slimības periodiem, otrā pēc 4. Taču sekmīgai rīcībai ir sava cena: vai esat gatavi astoņreiz mazāk pārvietoties un dienas gaitā tikties ar astoņreiz mazāk cilvēkiem?
Tagad par agrumu. Lai salīdzinām pēdējo virkni, ja polītiskie lēmēji nieka vienu nedēļu pavilcinās un koronvīrusa slimnieku skaits tikām sasniedz 100:
100→38→14→5→2→1→0.
Koronvīrusa upuŗu skaits desmitkāršojies, un laiks, cik ilgi jāaptur cilvēku pārvietošanās, audzis no četrām līdz sešām slimības paaudzēm, tas ir, pusotru reizi. Tātad otrs secinājums: jo agrāk cilvēku pārvietošanos aptur, jo drīzāk un ar mazāk zaudējumiem un cilvēku upuŗiem sērgu izskauž.
Pašreizējos Latvijas apstākļos vairs nepietiek tikai ar robežu slēgšanu sērgas ievazāšanai (kaut vajadzība pēc tās nezūd), ar ko būtu pieticis priekš trim nedēļām, un tagad nebūtu skolas jāslēdz. Tagad turpretī ar skolu slēgšanu vien ir par maz.
It kā ārkārtēja situācija izsludināta, bet šodien cilvēki ielās bija, uz darbu brauca, autobusi un trolejbusi kursēja, veikali un iestādes vaļā. Diemžēl ikdienišķa omulība šoreiz var nozīmēt ārstēšanas atteikšanu pensionāriem un kroniskiem pacientiem jau pēc pusmēneša (atgādinu, ka Italijā priekš trim nedēļām, 20. februārī bija trīs zināmi koronvīrusa slimnieki).
Lai nepieļautu Italijas katastrofas atkārtošanos Latvijā, nepieciešams apturēt iekšzemes dzīvi. Nevis pēc katastrofas, kā darīja Italija, bet tagad, tūlīt, pirms katastrofas. Latvija izmēra ziņā ir viens Italijas reģions vai Uhaņas pilsētas rajons, tik ar zemāka apdzīvotības blīvuma priekšrocību.
Kustības apturēšanai var izmantot fraktāļu metodi, apvienot to ar plašu testēšanu, kā sekmes guva Dienvidkoreja, sadalīt valsti sīkākās daļās un no koronvīrusa brīvās atļaut brīvāku dzīvi, valstij sadarboties ar pilsoņiem. Darāmā ir gana.
Igaunija nokavēja un būs spiesta darīt vairāk un ilgāk. Ļoti ceru, ka Latvijai vēl ir pāris dienas laika un Latvijas vadītājiem griba.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Red.piez. Valdības sestdien pieņemtos kārtējos "kompromisa risinājumus" publicēsim, kad būs apstiprināta to galīgā redakcija.
Seko mums 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
