Iesaki rakstu: 
Saslimušo skaits Latvijā pārsniedzis simtu, tāpēc nolēmu apskatīties, kā saslimstība izskatās grafiski. Te mani gaidīja divi pārsteigumi. Pirmais: cik ļoti eksponenciāli viss notiek jau kopš otrās dienas. Slimnieku skaitu liekot logaritmiski, visi punkti kopš 9. marta rindojas gandrīz uz taisnes.
Ja reiz tā, tad no abiem galapunktiem var vienkārši un tuvināti aplēst, cik strauji saslimstība aug. Proti, 9. martā bija 5 slimnieki, 21. martā 123, izdala pēdējo ar pirmo un no dalījuma izvelk dienu skaita pakāpes sakni: (123/5)^(1/12)=1,306. Tātad caurmērā slimnieku skaits aug par 30% dienā. Pārvēršot citās vienībās, tā ir dubultošanās 2,6 dienās jeb 6,5 reizes nedēļā.
Grafiku sev uztaisīju 20. martā, un punktu rindošanās pa eksponentes līniju bija tik cieša, ka, pārbaudot sevi, uzdrošinājos prognozēt – 21. martā varētu būt 35 jauni saslimušie. Izrādījās 13, turpat trīsreiz mazāk. Mana kļūda bija nepievērst pietiekamu uzmanību, cik ļoti pa dienām var svārstīties jaunu slimnieku skaits, kaut kopumā saglabājot eksponenciāli augošu tendenci.
Internetos izlasīju vēl citādu kļūdu: no tiem 13 gadījumiem secināt, ka lietas iet labumā, jo iepriekšējā dienā bija 25. No viena datupunkta to secināt ir pārsteidzīgi.
Nākamais, ko nu var darīt, ir salīdzināt Latviju ar citām valstīm. Te gan slimnieku skaits jārēķina pret iedzīvotāju skaitu. Izvēlējos trīs viszīmīgākās valstis: Ķīnu, Dienvidkoreju un Italiju. Par sākumpunktu izvēlējos dienu, kad saslimstība pārsniedza 1 no miljona iedzīvotāju: Latvijā to pašu 8. martu, Ķīnā 25. janvāri, Dienvidkorejā 20. februāri, Italijā 22. februāri.
Te mani gaidīja otrs, visai baiss pārsteigums — cik neticami līdzīgi Latvija iet Italijas pēdās, tik ar pusmēneša kavēšanos (slimo skaits 21. martā bija Italijas 6. marta līmenī)! (Un tas, ka 21. martā Latvijā bija 13 jaunu saslimušo, tendenci diez cik nemaina un no Italijas ceļa nenovērš.)
Dienvidkoreja sāk ar bēdīgi slavenās 31. pacientes izraisītu sprādzienu, bet līknes beigās sāk iedarboties cilvēku kontaktu apturēšana, un slimnieku skaita augšana jūtami sabremzējas. Ķīnā Uhaņa bija bloķēta jau divas dienas priekš grafika sākuma, un var redzēt, ka pēc dažām dienām slimnieku skaita pieaugums arvien vairāk un vairāk palēninās.
Tiesa, slimo skaits ir atpaliekošs rādītājs, tāpēc jaunāko attīstību labāk rāda apstiprinātu jaunu slimnieku skaits. Taču tas daudz vairāk lēkā pa dienām, īpaši mazākās zemēs, kāda ir Latvija.
Redzams, ka Ķīnai un Dienvidkorejai laikā, kas atbilst šībrīža Latvijai, jau bija izdevies ar cilvēku pārvietošanās un kontaktu ierobežošanu pārlauzt sērgas mugurkaulu, savukārt Italija un Latvija… njā.
Te var vaicāt, vai nav tā, ka ārkārtējās situācijas labvēlīgā ietekme Latvijā vienkārši vēl nav paguvusi sākties. Ārkārtējo situāciju izsludināja 12. martā, no tā pagājušas deviņas dienas, caurmēra inkubācijas periods ir piecas dienas, tā ka efektam jau būtu jābūt manāmam.
Taču tā vietā var manīt ko citu: ka iekšzemes dzīve un cilvēku kontakti nav apturēti: Rīgas-Zilupes vilciens kursē, Rēzeknes-Rogovkas autobusi arī, “Rīgas satiksme” tāpat, cilvēki ir ielās un brauc, veikali vaļā, sestdien pie dabas objektiem pilnas stāvvietas.
Lai Latvija neatkārtotu Italijas katastrofu, tūlīt, tagad, pirms katastrofas jāaptur iekšzemes pārvietošanās — ar stingri kontrolētu vispārēju mājas režīmu sērgu var uzveikt nedēļās piecās, turklāt jo agrāk un stingrāk rīkojas, jo drīzāk un mazākiem zaudējumiem un cilvēku upuŗiem tiek galā.
Te par to matēmatisks apraksts (lasīt vismaz pēdējās 4 rindkopas), te vieglā valodā, te ar krāšņiem grafikiem. Izšķirīgais — lai polītiskiem lēmējiem būtu griba.
Pārpublicēts no www.ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
