Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neilgi pirms vēlēšanām raidījums “Aizliegtais paņēmiens” uzaicināja lielāko politisko spēku pārstāvjus piedalīties – kā paši to bija nosaukuši – operācijā “Kinoseanss”. Vēloties labāk iepazīt deputātu kandidātu emocijas, asociācijas un domu gaitu, raidījuma veidotāji piedāvāja komandām aplūkot un apspriest desmit attēlus, katram no kuriem bija jāatrod trāpīgs nosaukums. Ideja interesanta, īstenojums profesionāls. Taču šoreiz gribu runāt nevis par pašu raidījumu, bet par kādu novērojumu. 

Kad uz ekrāna parādījās attēls, kur  45. ASV prezidents Tramps ar kundzi Melāniju pamet Balto namu, liela daļa dalībnieku sāka vīpsnāt, smīkņāt un pat atklāti smieties. Skanēja replikas: klauns, sarkanā kaklasaite, nabaga Melānija, farss, politisko procesu diskreditācija…

Un tikai daži no klātesošajiem atcerējās, ka Tramps ir “runājis par NATO stiprināšanu” (Lagzdiņš), “no ANO tribīnes brīdinājis vāciešus par to, cik bīstami ir uzsēsties uz Krievijas naftas un gāzes adatas” (Rajevs), skaidri pateicis, ka “viņa laikā nekāds “Nord Stream-2″ netiks uzbūvēts” (Bergmanis), bet LPV komanda pieminēja arī to, ka 46. ASV prezidenta vēlēšanas, iespējams, ir tikušas nozagtas.   

Kāpēc tieši šī epizode man šķiet svarīga? Sākšu ar atzīšanos: man ir visnotaļ sarežģīta attieksme pret Trampu. Mani mulsina cilvēki, kas absolūtu humora izjūtas trūkumu kompensē ar nesatricināmu personiskā lieliskuma apziņu. Taču kāds labs draugs, amerikānis, man reiz pateica: prezidents nav jāmīl, gluži tāpat kā nav jāmīl lidmašīnas pilots: ja es gribu nokļūt uz konkrētu punktu un pa ceļam nenogāzties, es deleģēju pilotam lidmašīnas, bet prezidentam valsts vadību, par ko es maksāju ar saviem nodokļiem vai, nopērkot lidmašīnas biļeti.

Kad Tramps lēma nostiprināt ASV dienvidu robežu, demokrāti pauda sašutumu, bet viņu kontrolētie mediji šo lēmumu izsmēja. Līdz žoga būves pabeigšanai bija atlikušas vien divas nedēļas, kad Baidens, nākot pie varas, nekavējoties lika to noārdīt. Tagad dienvidu robežas krīze tiek vērtēta kā “ASV drošības dienestu murgs“. 

Pagājušajā gadā ASV Muitas un robežapsardzības dienests arestēja 1,7 miljonus, bet fiskālajā 2022. gadā, kas beidzās 30. septembrī, – 2,3 miljonus nelegālu robežas šķērsotāju. Tas ir ne tikai smags slogs sociālajam sektoram, bet arī drauds valsts drošībai un sabiedrības veselībai.

Patlaban galvenais nāves cēlonis ASV pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 45 gadiem ir fentanila pārdozēšana. Lielākā daļa šīs narkotiskās vielas tiek nelegāli ievesta pāri dienvidu robežai. 

Tramps ne tikai samazināja nodokļus, īpaši korporatīvos, kas pamudināja daudzus starptautiskus uzņēmumus no Eiropas un Kanādas pārdislocēties uz ASV, bet arī palaida vaļīgāk birokrātiskās pārraudzības grožus, netraucējot mazajam un vidējam biznesam strādāt. Viņš piesaistīja investorus Kīstounas naftas vada būves pabeigšanai un sāka intensīvu naftas ieguvi. Īsā laikā ASV naftas eksports pārsniedza Krievijas eksporta apjomus, naftas cena kritās par pusi, sāpīgi trāpot Putinam, kura zaudējumi bija lēšami miljardos.   

Rezultātā ekspertu prognozētās ekonomiskās krīzes vietā ASV sākās negaidīts uzplaukums. 2019. gadā bezdarba līmenis samazinājās līdz 3,5 procentiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 1969. gada.  

Tomēr tas vēl nav viss.

Tramps bija pirmais ASV prezidents pēdējo simt gadu laikā, kas neiesaistīja valsti nevienā jaunā karā vai militārā avantūrā.

Prezidents Obama savulaik paziņoja, ka pasaules lielākais drauds ir nevis Krievija, bet “Al-Qaeda”. Tramps atrisināja šo problēmu. Tagad daudzi pat ir aizmirsuši šīs teroristu organizācijas vārdu.  

Kad 2014. gadā Krievija anektēja Krimu un okupēja Donbasu, prezidents Obama ieteica Ukrainai nepretoties, noteica veto Kongresa lēmumam sākt ieroču piegādi Ukrainai un ieroču vietā sūtīja segas. Tramps atcēla veto, sāka letālo ieroču piegādi Ukrainai, novietoja ASV militāro bāzi Polijā. 

Trampa laikā notika arī slavenā Kašamas kauja, kur “Vāgnera grupas” algotņi un Asada atbalstītāji Sīrijas Kurdistānā uzbruka ASV desantnieku apsargātam objektam. Kauja  ilga četras stundas un beidzās ar pilnīgu krievu sagrāvi. 

Putins bija spiests norīt visus šos krupjus. Trampa prezidentūras laikā konflikti Donbasā bija gandrīz norimuši.

Tie atsākās nākamajā dienā pēc tam, kad Tramps pameta Balto namu (brīdis, kas fiksēts minētajā attēlā).   

Taču pats galvenais – Tramps jau 2020. gadā brīdināja NATO un Eiropas valstu vadītājus par to, cik bīstama ir atkarība no Krievijas naftas un gāzes: “Ir ļoti skumji, ka Vācija iesaistās masīvos gāzes un naftas darījumus ar Krieviju. Mēs aizsargājam Vāciju, Franciju un daudzas citas valstis no Krievijas, kamēr šīs valstis pārskaita Krievijas kasē miljardus dolāru. Bijušais Vācijas kanclers ir Krievijas gāzes vada kompānijas vadītājs. Es domāju, ka no NATO viedokļa tas ir nepieļaujami un bīstami. Nav runa par parastu tirdzniecību, runa ir par enerģētisku atkarību.”

Vienlaikus prezidents uzsvēra nepieciešamību palielināt NATO finansējumu, jo ASV ikgadējā iemaksa kolektīvās aizsardzības alianses budžetā ir 4,2 procenti no IKP, kamēr Vācijas iemaksa tolaik bija tikai 1,1 procents no IKP. Tramps to vērtēja kā “netaisnību pret amerikāņu nodokļu maksātājiem”.    

Tie ir fakti. Secinājumus katrs var veikt pats. 

Vēl būtu jāpiebilst, ka neilgi pirms 45. ASV prezidenta vēlēšanām Hilarija Klintone par vienu miljonu dolāru nolīga kompāniju “Fusion GSP”, uzdodot tai atrast kompromitējošu materiālu pret viņas konkurentu. Kompānija nolīga kādreizējo britu izlūkdienesta darbinieku Kristoferu Stīlu, kas no Krievijas FSB virsnieka Igora Dančenko ieguva mapi ar Trampa “dosjē”. Uz mapē esošo “liecību” pamata prezidenta kandidāts tika apsūdzēts daudzos grēkos, starp tiem arī iespējamā sadarbībā ar Krieviju. 

Tramps vērsās tiesā. Lietas izmeklēšana ilga divus gadus, tajā bija iesaistīti vairāki simti cilvēku, iztērēti 80 miljoni dolāru. Nekādi pierādījumi netika atrasti. Šonedēļ sākas tiesas prāva pret Krievijas pilsoni Dančenko, kas tiek apsūdzēts falsifikācijās un nepatiesas informācijas sniegšanā federālajiem izmeklētājiem tā sauktajā “Stīla dosjē” lietā. 

Vai Latvijas sabiedriskie mediji ir mūs informējuši vismaz par to, ka Tramps, kā izrādās, nav Kremļa ietekmes aģents? Diemžēl ne.

Gluži tāpat kā joprojām nav sniegta detalizēta informācija par to, kā un kāpēc prezidents Baidens jau atkal ir novilcinājies parakstīt rīkojumu par lendlīzes ieroču piegādi Ukrainai.  

Protams, Tramps ir pieļāvis arī gana daudz kļūdu. Viena no smagākajām – ka neatbrīvoja no amata Nacionālā alerģiju un infekcijas slimību institūta direktoru un valsts prezidenta galveno medicīnisko padomnieku Fauči, lai gan eksperti – epidemiologi, imunologi un mediķi – viņu vairākkārt brīdināja par to, cik nejēdzīga un bīstama ir Fauči “kovida politika”. 

Taču šoreiz runa ir nevis par to, kāds ir Tramps, bet par to, kādu informāciju mums sniedz Latvijas sabiedriskie mediji. Nav brīnums, ka daļa “Aizliegtā paņēmiena” dalībnieku, ieraugot Trampa attēlu, sāka smīkņāt. Pārāk ilgi pasaules mediji Trampu un Borisu Džonsonu bija saukājuši par “rudajiem klauniem”. 

Karš Ukrainā ir apliecinājis, ka Boriss Džonsons ir īstens valstsvīrs. Karš ir apliecinājis arī to, ka Trampam bija taisnība, brīdinot Eiropu un NATO. Un karš ir apliecinājis, ka Volodimirs Zelenskis, ko taču arī daži mēdza saukāt par komediantu un klaunu, ir izrādījies pasaules līderis numur viens.  

Un te mēs nonākam pie nākamā jautājuma: kā mediji var veidot tā vai cita politiķa tēlu un ietekmēt masu apziņu?   

Pirms dažām dienām manu uzmanību piesaistīja virsraksts: „“Viens no mums!” – īri sajūsmā par Kariņa interviju“. 

Gribēju uzzināt, ko tik jaudīgu premjers šajā intervijā ir pavēstījis. Lasu: “Īru “Twitter” vidē īstu sajūsmu izpelnījies Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmes laikā intervijā nodemonstrēja savu īru akcentu. “Viens no mums!” pauž kustīgā bildīte, ar ko dalījušies teju 200 “Twitter” lietotāju.” 

Tātad sajūsmu izraisījis ir nevis runas saturs, bet runātāja akcents.

Nepilni divi simti “Twitter” lietotāju ir dalījušies ar astoņas sekundes garu kustīgu bildīti. Notikums, no kura tiek uztaisīta “ziņa”, ko vairums cilvēku nelasīs tālāk par virsrakstu. Taču atmiņā paliks vēstījums: īri ir sajūsmā par Kariņu.  

Labi. Privātie mediji var rīkoties, kā grib, ja vien netiek pārkāpts likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem noteiktais. Bet kā ir ar sabiedriskajiem medijiem? 

Kad Kariņš, saņemot Frīdriha Hajeka fonda balvu, visnotaļ divdomīgi izteicās par latviešu nāciju, atzīstot, ka šis ir apbalvojums ne tikai viņam, bet “arī tautai un tiem Latvijas vadītājiem, kuri savu dzīvi veltīja neatkarības atgūšanai un pēc padomju okupācijas sāka veidot mūsu tautu no nulles”, sabiedriskie mediji šo premjerministra atklāsmi delikāti noklusēja.   

Lai gan Kariņš skaidri pateica: “It is also an award to my nation and to those Latvian leaders who dedicated their lives to regain our independence and started to build our nation from the scratch after the Soviet occupation.”

Idiomas “from the scratch” nozīme (neatkarīgi no runātāja akcenta) ir nemainīga: no nulles, no tāda punkta, pirms kura nekā nav bijis. 

Tātad Kariņš ne tikai uzskata par nebijušu latviešu tautas dzīvi okupācijas laikā, bet arī noliedz vai vismaz apstrīd Latvijas valsts pēctecību.

Lai gan tas ir viens no mūsu valsts būves pamatakmeņiem kopš neatkarības atjaunošanas laikiem.

Kaut kas nenozīmīgs tiek izcelts, kaut kas būtisks tiek noklusēts, kaut kas tiek izrauts no konteksta, kaut kas tiek paziņots kā iespējama varbūtība – tā darbojas propaganda, kas jebkuru politiķi vai procesu spēj dēmonizēt vai glorificēt valstī, kur mediji nevis kalpo sabiedrības interesēm, bet apkalpo vai nu valdību, vai fondus, kas tos finansē. 

Kāds iebildīs: bet Latvija taču ir  demokrātiska un tiesiska valsts! Kā tas iespējams? 

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta 4. punktā ir teikts: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina viedokļu daudzveidību un savā darbībā ievēro objektivitāti, pienācīgu precizitāti un neitralitāti.” 

Uz papīra viss ir teicami. Taču realitātē Latvijā sabiedriskos medijus finansē valsts, lai nodrošinātu mediju neatkarību no abonēšanas maksas un reklāmas. Vēl likums paredz, ka par finansējuma avotu var būt mērķdotācijas, kas iegūtas, piedaloties starptautisku organizāciju un fondu rīkotos konkursos. Vai un kā šīs organizācijas un fondi var būt ideoloģiski un politiski tendēti – par to likums klusē.

Un te sāk darboties cits likums: nekod rokā, kas tevi baro! Tā sabiedriskie mediji no sargsuņiem pamazām pārvēršas par valdības klēpja sunīšiem.

To apliecina gan kovida krīzes, gan Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma vienpusīgs izklāsts. Un arī tas, cik uzstājīgi sabiedriskie mediji vēl pirms brīža mēģināja iestāstīt auditorijai, ka koalīcijā jāņem ceturtais partneris. Lai gan saskaņā ar Satversmi koalīciju veido nevis mediji, bet tie politiskie spēki, kam vēlētāji deleģējuši pārstāvēt savu gribu. 

Tomēr galvenais – karš Ukrainā un impērisko ambīciju staba demontāža Pārdaugavā ir atklājuši to, par ko runāt līdz šim it kā bija nepiedienīgi: liela daļa Latvijas sabiedrības dzīvo Kremļa propagandas ietekmē. 

Gadiem ilgi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nevarēja saņemties un slēgt Krievijas propagandas kanālu retranslāciju. Lai gan tas ir nevis vārda brīvības, bet valsts drošības jautājums.

Kremļa propaganda nepārstāv viedokļu dažādību. Tas ir manipulāciju instruments, masu iznīcināšanas ierocis. Inde, kas rada atkarību. Bet nu rīta programma “900 sekundēs” ir nobažījusies par to, ka cilvēki atkal meklē veidus, kā pieslēgties Krievijas kanāliem. 

Sabiedrības integrācijas fonds un sabiedriskie mediji ik gadu ir snieguši pārskatus par sekmīgi apgūtiem līdzekļiem. Grāmatvedības ziņā šie pārskati droši vien ir nevainojami. Bet kāda ir iztērēto miljonu atdeve? Vai izgāšanās iemesls ir sabiedrisko mediju neprofesionalitāte? Vai varbūt cilvēku neuzticēšanās tam, ka Latvijas sabiedriskie mediji sniedz objektīvu un patiesu informāciju?

Un te nu mēs nonākam pie galvenā: korumpēti birokrāti, kas apkalpo projektus, nevis kalpo tautai un valstij, ir lielāks ļaunums nekā sērga. Otrs ļaunums ir mediji, kas nevis kalpo patiesībai, bet apkalpo kādu ideoloģiju.

Ka tie krievi, kas balso par Rosļikovu, rīt vai parīt nesāks klausīties LR1, ir puslīdz skaidrs. Sliktākais ir tas, ka arī daudzi latvieši vairs neuzticas Latvijas sabiedriskajiem medijiem, tādēļ jūtas spiesti meklēt informāciju citur. Un šajos meklējumos bīstami bieži nonāk tiešas vai netiešas Kremļa propagandas varā. 

Īsi sakot, sabiedrisko mediju nostāšanās vienā diskutablā ideoloģiskā pozīcijā var izrādīties bīstama valsts drošībai. Jo Latvijas pilsoņi, neuzticēdamies sabiedriskajiem medijiem, sāk pārstāvēt un atreferēt Kremļa naratīvu. 

Ik pa laikam man nākas iesaistīties diskusijās ar šādi noskaņotiem cilvēkiem – gan personiskā sarakstē, gan publiskos komentāros. Nesen feisbukā kāds Rietumos dzimis latvietis kā argumentu Krievijas agresijas attaisnojumam minēja to, ka “ASV un NATO dalībvalstu karaspēki 2001. gadā iebruka Afganistānā un 2003. gadā Irākā”. Uz manu jautājumu, vai šo pašu argumentu oponents izvirzītu arī tad, ja Krievija būtu iebrukusi nevis Ukrainā, bet Latvijā, viņš atbildēja: “Jā, tieši to pašu argumentu izvirzītu, jo patiesība ir nelokāma, tā nemainās dēļ subjektīvām interesēm.”

Tādēļ jautājumam par to, kā pasargāt Latviju gan no Kremļa propagandas, gan no kreiso liberāļu gatavināšanas plāna, kas kā ļauna lienoša slimība tiecas pārņemt cilvēku apziņu, būtu jākļūst par vienu no jaunās valdības prioritātēm.

Pārpublicēts no la.lv

Novērtē šo rakstu:

148
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pašmērķīgi aizvainot - tā nav ne liela, ne izsmalcināta māksla

FotoMarks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Lasīt visu...

21

Patērētājiem ir jābūt tiesībām iepazīties ar tarifu izmaksu modeļiem un pamatojumu

FotoPatērētājiem taču būtu jāredz Sadales tīkla tarifu pamatojums? Regulators diemžēl ir citās domās un nepiekrīt uzlikt par pienākumu atklāt izmaksu attiecināšanas modeli. Es jūtos nonācis 20 gadus tālā pagātnē, kad šāda ignorance bija lielākās daļas valsts iestāžu norma.
Lasīt visu...

6

2021. gadā veselības jomā valstij atradās 1,897 miljardi eiro, šogad – tikai 1,505 miljardi, nākamgad vēl nedaudz mazāk

FotoBiju jau krustu šķērsu lūdzies dažādu partiju politiķiem uzrādīt, ko viņi sarakstījuši valdības deklarācijā par veselību un medicīnu, bet tie izlikās kurli esam vai vismaz paši teicās neredzējuši šādu sadaļu  deklarācijā. 
Lasīt visu...

21

Ierobežot medības nacionālajos parkos!

FotoĶemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997. gadā) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka – atšķiras ar lielāku dzīvās dabas daudzveidību. Dažādiem dzīvniekiem un augiem te ir piemērotākas dzīvotnes lielā meža masīvā, purvos, ezeros un dabīgos zālājos.
Lasīt visu...

21

Mūsdienu feodālisms

FotoPie mums var atrast paralēles ar feodālo iekārtu ar visu tās tiesībatšķirīgo kontingentu - feodāļus, viņu algotņus un pārējos iedzīvotājus, kas sadalās pa slāņiem (kastām) šī vārda nu jau pat tiesiskajā nozīmē, jautājums - kas tad ir Demokrātija? Viens likums, viena taisnība visiem? Un kas tad no tā, kas de iure pieder tautai, ir tas ko tā de facto pārvalda?
Lasīt visu...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks,...

Foto

Ausīs arī mūsu saule

Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem,...

Foto

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un...

Foto

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes...

Foto

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena -...

Foto

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos...

Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....