Iesaki rakstu: 
“Ir saprotams ukraiņu aizvainojums pret Rietumvalstīm, kuras iepriekš bija paziņojušas kā iemeslu Ukrainas neuzņemšanai NATO attiecīgu kritēriju neizpildi. Būsim godīgi, pamatojums atteikumam bija ne vien cenšanās izbēgt no konfrontācijas ar Krieviju, bet arī tādi faktori kā korupcija, kā arī slēptu un atklātu Krievijas ietekmes aģentu klātbūtne Ukrainas izpildvarā un parlamentā. Jāpiezīmē, ka ne Porošenko, ne Zeļenska prezidentūras laikā pietiekoši pasākumi šīs parādības apkarošanai netika pieņemti. Ir jāsaprot, ka korumpēšana ir viena no Kremļa hibrīdkara metodēm.”
Šis ir izvilkums no mana raksta, kas tika publicēts portālā pietiek.com pagājušā gada 29.martā. Raksts ir atrodams šeit:
https://pietiek.com/raksti/mes_iesim_lidz_galam/
Šī raksta nosaukums ir “Korupcija Ukrainā. 2.daļa”. Kāpēc 2.daļa? Raksts ar līdzīgu nosaukumu jau tika publicēts šeit 16.04.202. Saite uz rakstu:
https://pietiek.com/raksti/korupcija_ukraina_kums_putins_atsakas_no_medvedcuka/
Turpinājums tam nebija plānots, tomēr, ņemot vērā pēdējos notikumus saistībā ar korupcijas skandāliem Ukrainā un to, kā šie notikumi var ietekmēt drošības sistēmu Eiropā, nolēmu pieskarties šim jautājumam vēlreiz.
Par korupciju Ukrainas varas ešelonos jau runāts tiek sen, un viens no tiem, kas par šīm lietām runā pastāvīgi, ir pazīstamais ASV dzīvojošais apskatnieks Jurijs Švecs. Protams, ne viss no viņa paustā ir uztverams par neapstrīdamu patiesību, tomēr, analizējot notikumu gaitu un liekot talkā loģisko domāšanu, daudz kam var piekrist.
Un tā nesen ir kļuvis zināms, ka ASV ir izveidota komisija, kuras uzdevums ir kontrolēt, kā tiek izmantoti Ukrainai piešķirtie līdzekļi. Par to, ka šāda kontrole ir nepieciešama, J.Švecs runāja jau sen. Domājams, ka ASV valdības lēmumu izveidot šādu komisiju ietekmēja ne tik daudz J.Šveca aktivitātes, cik iekšpolitiskā cīņa pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Kā zināms, tad tā saucamais republikāņu “trampistu spārns” iestājas pret turpmākas palīdzības sniegšanu Ukrainai, pamatojot to ar korupciju un līdzekļu izšķērdēšanu no ukraiņu puses.
Kā var mainīties drošības sistēma pasaulē, ja vēlēšanas uzvarēs Tramps? Šis caurkritušais veikalnieks un plātīzeris jau ir paziņojis sociālajos tīklos, ka, kļūstot par prezidentu, pārtrauks karu Ukrainā 24 stundu laikā. Tie, kuri kaut cik seko notikumiem, sapratīs, ka šodienas situācijā karu (uz laiku) var cerēt apstādināt, pieņemot Maskavas nosacījumus (Doneckas un Luhanskas apgabali paliek Maskavas kontrolē) un vienlaicīgi piedraudot Ukrainai pārtraukt jebkādu palīdzību.
Šis muldoņa gan laikam būs piemirsis, ka būs nepieciešama vēl ukraiņu bruņotās tautas piekrišana un bez ASV ir virkne citu valstu, kas būs ieinteresētas turpināt palīdzības sniegšanu. Pieņemot sliktāko scenāriju, kad šāds Trampa “miera plāns” tiks realizēts, nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka tas nostiprinās Kremļa pozīcijas un visas Ukrainas iekļaušana Maskavas ietekmes sfērā būs tikai laika jautājums. Nākošais posms - Baltijas valstis. Lūk, jums arī saikne starp korupciju Ukrainā un drošibu Latvijai.
Zīmīgi, ka pēc tam, kad Švecs savā YouTube kanāla publicēja “karsto” telefona numuru, kur katrs Ukrainas iedzīvotājs var sniegt informāciju pa tiešo atbaidīgām ASV amatpersonām par koruptīviem darījumiem, sākās intensīva viņa nomelnošanas kampaņa.
Šeit būs saite uz J.Šveca pēdējo video par šo tēmu:
https://www.youtube.com/watch?v=B2ZWqjLNVFI
Esmu to uzsvēris savos rakstos jau iepriekš un atkārtošu vēlreiz - no korupcijas līdz valsts nodevībai ir viens solis. Ukrainas gadījumā tas varētu izskatīties šādi - korumpēts ierēdnis saprot, ka, izbeidzoties aktīvai karadarbībai, nāksies atbildēt bruņotas tautas priekšā, tāpēc ir laikus jāmeklē atkāpšanās ceļš un paglābties var tikai Maskavas paspārnē, bet par paspārnes iegūšanu ir jāmaksā.
Laba augsne korupcijai ir Aizsardzības ministrija, kur iepirkumu kontrole var tikt apgrūtināta, aizbildinoties ar valsts noslēpumu vai speciālo iepirkuma statusu, kā arī, izmantojot kontrolējošo institūciju nekompetenci militāro iepirkumu sfērā. Tas attiecas arī uz demokrātiskām valstīm, un Latvija nav izņēmums. Korumpants, realizējot koruptīvu darījumu, cer gūt ne vien materiālu labumu, bet arī morālu gandarījumu līdzīgi kā sifilitiķis, kas apzinīgi mēģina aplipināt apkārtējos pēc iespējas lielākā skaitā, padarot tos līdzīgus sev.
Slava Ukrainas tautai, pelnītu sodu korumpantiem un necilu galu krievu okupantiem!
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
