Iesaki rakstu: 
Kādā no savām uzrunām Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar aizvainojuma piegaršu atzīmēja, ka pēc tā, ko ar savu sīvo pretestību agresoram pierādīja Ukrainas bruņotie spēki (BS), runāt par valsts neatbilstību NATO standartiem, maigi izsakoties, ir nevietā. Šajā sakarā vienā no saviem portālā Pietiek publicētajiem rakstiem biju norādījis uz to, ka Ukrainas BS neatbilstība NATO standartiem nebija tas būtiskākais faktors valsts neuzņemšanai blokā, un pieminēju vēl divus būtiskākus - korupciju, kā arī slēptu un atklātu Kremļa ietekmes aģentu klātbūtni Ukrainas varas ešelonos. Turpat arī piemetināju, ka korupcija ir viena no svarīgākajām Kremļa hibrīdkara metodēm.
12. aprīļa pievakarē prezidents Zelenskis paziņoja, ka ir aizturēts Viktors Medvedčuks - ietekmīgs Ukrainas politiķis, pret kuru ir izvirzītas apsūdzības valsts nodevībā. Medvedčuks tika aizturēts, tērpies Ukrainas armijas formas tērpā, mēģinot nelegāli pamest valsti. Tikai dažas stundas vēlāk Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava apmainīt šo personu pret Krievijas gūstā esošajiem Ukrainas karavīriem. Kāpēc tāda steiga, par to nedaudz vēlāk, bet tagad par pašu šo personāžu.
Pazīstamais apskatnieks un bijušais PSRS izlūks Jurijs Švecs, kurš labi pārzina “virtuvi”, veltīja šim notikumam daļu no sava video, kas tika publicēts viņa YouTube kanālā dienu vēlāk. Pilns ieraksts ir noskatāms šeit - https://youtu.be/hd7gtl2imgA. Nav jēgas atstāstīt visu, tāpēc pieskaršos galvenajam. Viktors Medvedčuks - VDK aģents vēl no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem ar zināmām dotībām, kas tika novērtētas gan no PSRS VDK puses, kad stučīja par saviem kursa biedriem, gan arī vēlāk no Krievijas FDD puses, kas ļāva saņemt no Kremļa ievērojamus līdzekļus savas partijas izveidei un politiķu korumpēšanai Ukrainā, ka arī televīzijas kanālu iegādei Kremļa informatīvās telpas izplatīšanai.
Finansējums no Kremļa tika nodrošināts, Medvedčukam veicot starpniecības pakalpojumus Krievijas naftas piegādēs Ukrainai, turklāt ievērojama daļa no šiem līdzekļiem iegūla viņa personīgajos kontos. Kā apgalvo Švecs, tad Ukrainas drošībniekiem priekšstats par to, kas ir šis “putns” un kā interesēs viņš darbojas, bija jau kopš 2002.gada, tomēr nekas netika darīts, lai to apturētu vai vismaz ierobežotu. Tiktāl par Šveca sniegto informāciju.
Viss gāja kā pa sviestu, līdz beidzot 2021.gada maijā pret šo subjektu tika ierosinātas vairākas krimināllietas, tai skaitā par valsts nodevību, un 13.maijā Ukrainas tiesa noteica “veiksmīgajam uzņēmējam” un politiskās partijas vadītajam mājas arestu (mājas arests apsūdzībā par valsts nodevību - ?!). Sākoties Krievijas agresijai, 28. februārī Medvedčuks no mājas aresta izbēga ( apsardze esot uz to brīdi aizgājusi nokārtot dabiskās vajadzības) līdz beidzot pēc pusotra mēneša bēguļošanas tika aizturēts un nekavējoties tiek piedāvāts apmaiņai.
Kāds pateiks - kā tad tā, izmeklēšana valsts nodevībā nav pabeigta, tiesa nav bijusi - un izdot Ukrainas pilsoni agresora valstij? Bet ja nu nevainīgs? Jā, man arī tas šķita dīvaini, bet tikai uz brīdi. Kā atzīmē Švecs, tad šāda tipa darboņa rīcībā varētu būt tik daudz informācijas, ka, ja tas nāktu gaismā, tad dažam labam politiķim Ukrainā nāktos ne vien izbeigt savu politisko karjeru, bet varbūt pat nošauties, ieliekot sev automāta stobru mutē (labprātīgi, protams). Gribot vai negribot uzprasās loģisks secinājums - prezidenta pietuvināto lokā ir ļaudis, kas baidās no šī kompromāta, un tie spēj ietekmēt prezidenta lēmumus.
Bet notiek vēl kas dīvaināks. Jau dienu pēc Zelenska apmaiņas piedāvājuma Putina preses sekretārs Peskovs nāk klajā ar paziņojumu, ka Kremlim par to nav nekādas intereses, jo Medvedčuks nav Krievijas pilsonis. Lasītājs atkal brīnīsies - kā tad tā. Kremļa saimniekam taču ir jābūt daudz jautājumu savam ietekmes aģentam par tēmu, kur palikusi nauda, kas tika iedota blickrīga nemilitārās komponentes nodrošināšanai.
Arī šeit ir savs loģisks skaidrojums. Kremļa interesēs ir palielināt spriedzi Ukrainas sabiedrībā, kas nenovēršami atsauktos uz situāciju frontē, un šī spriedze noteikti radīsies, ja Medvedčuks sāks runāt un fakti nāks gaismā. Pieļauju, ka Medvedčuka bēgšana ar ieplānotu izgāšanos tika realizēta pēc Kremļa ieceres un ar tā atbalstu, lai Ukrainas sabiedrībā aktualizētu šo jautājumu izšķirošo kauju Donbasā priekšvakarā. Ko darīt Ukrainai? Ir jāveic rūpīga izmeklēšana jau tagad, nepieļaujot noplūdi līdz brīdim, kad okupanti tiks padzīti no Ukrainas teritorijas, turklāt jāpaskaidro sabiedrībai, kāpēc tas tiek darīts, bet par to, ka Ukraina uzvarēs, es nešaubos.
Prezident Zelenski! Neliec vilties. Patiesība vienalga agri vai vēlu būs jāatklāj, un to pieprasīs Mariupoles kaujās izdzīvojušie AZOV karavīru un Bučā noslepkavoto tuvinieki.
Slava Ukrainai!
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
