Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izlasot portālā Pietiek.com publicētos rakstus par „Latvenergo” valdes izvirtušo vadības stilu, izšķērdējot nodokļu maksātāju miljonus, vēlējos atgādināt, ka pilnīgi visos lielākajos „Latvenergo” iepirkumos ne tik vien ir “saskatāmas korupcijas pazīmes”, bet vairākos gadījumos ir stājušies spēkā notiesājoši tiesas spriedumi un vairākas ārvalstu kompānijas jau samaksājušas soda naudas un atzinušas savu vainu „Latvenergo” amatpersonu korumpēšanā. Visa šajā rakstā minētā informācija ir publiski pieejama un pārbaudāma.

Pļaviņu HES rekonstrukcija

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/spriedums-plavinu-hes-korupcijas-lieta-stajas-speka-trim-notiesatajiem-bus-jadodas-cietuma.a335495/

Šajā lietā vainīgie jau paspējuši izciest cietumsodus un atkal ir uz brīvām kājām, bet tas nemaina lietas būtību, sistēma turpina strādāt, tikai labuma guvēji nu ir citi.

TEC - 2 pirmais bloks un TEC-2 otrais bloks

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/tec-2-arzemju-buvnieki-jau-atzinusies-ietekmes-pirksana-”Latvenergo”-lieta.a267502/

Tie ir divi atsevišķi projekti, katrs aptuveni 400 miljonu vērtībā. Pirmajā blokā ģenerāluzņēmējs bija spāņu kompānija “Iberdrola”, otrajā turku kompānija “Gama”. Šie abi projekti ir ne tikai lielākie enerģētikas nozarē, bet vieni no nozīmīgākajiem projektiem vispār Latvijas ekonomikā.

Apsūdzībā ir runa par vismaz 4 miljonu kukuli, bet jāsaprot, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa, ko izmeklētājiem izdevies atrast. Zinātāji stāsta, ka patiesā kopējā kukuļa summa ir vismaz 3 reizes lielāka.

Būtu naivi domāt, ka „Latvenergo” vadība būtu varējusi tā “šeptēties” bez politiķu atbalsta un dalīšanās ar tiem. Ar Krievijas gāzi kurinātie TECi arī tieši saistīti ar OIK afēru.

Latvijas iedzīvotāju OIK miljards Krievijas kara finansēšanai

Nav noslēpums, ka „Latvenergo” ar milzīgu atrāvienu ir absolūti lielākais OIK saņēmējs valstī (informācija pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā). Kopumā subsīdijās no valsts iedzīvotāju kabatām „Latvenergo” saņēmis aptuveni vienu miljardu EUR.

Ja šis miljards būtu ticis izmantots Latvijas energoneatkarības izveidošanai, tad to varētu uzskatīt par veiksmīgu investīciju, bet tā vietā tika izbūvēti TEC-1, TEC-2 pirmais bloks un TEC-2 otrais bloks, kas visi darbināmi ar fosilo kurināmo – dabasgāzi, kas visus iepriekšējos gadus 100% apmērā importēta no Krievijas.

Šobrīd jau nevienam nav noslēpums, ka Krievija tiešā veidā izmanto energoresursu ieņēmumus kara finansēšanai Ukrainā. Tāpēc, lai cik skumji tas neizklausītos, Latvijas iedzīvotāji caur OIK un „Latvenergo” ir tieši finansējuši Krievijas karu Ukrainā.

Likumsakarīgi, ka 2017. gadā, kad izcēlās tā sauktais OIK skandāls, „Latvenergo” 100% piederošais “Sadales Tīkls” ļoti veiksmīgi novērsa visu uzmanību uz dažām no energosistēmas viedokļa nenozīmīgām elektrostacijām. No šodienas viedokļa redzams, ka tās dažas mazās stacijas tika pataisītas par grēkāžiem tikai kā dūmu aizsegs.

Problēmu ar krāpšanos ar pašpatēriņu varēja novērst ļoti vienkārši, taču tas apzināti netika darīts. Savukārt fakts, ka 2/3 no visiem OIK maksājumiem saņem „Latvenergo”, palika nepamanīts. Tikpat likumsakarīgi, ka jebkādi atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas projekti tika apturēti un pēdējo piecu gadu laikā Latvijā faktiski netika ieviestas jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Šobrīd, kad augstās elektroenerģijas cenas biržā padarījušas investīcijas atjaunojamajā enerģijā pievilcīgākas un daudzi uzņēmumi un privātpersonas par saviem līdzekļiem izbūvē saules parkus, tad atkal uz “skatuves parādās” „Latvenergo”, kas caur savu meitas uzņēmumu mēģina šiem jaunajiem ražotājiem maksu par uzstādīto jaudu palielināt par 570%.

Šo tematu šeit sīkāk neanalizēšu, jo tas ir atsevišķa raksta vērts, bet svarīgi saprast, ka milzīgos sadales tarifos ražotājiem vistiešāk ir ieinteresēts tieši „Latvenergo”, jo TEC un HES ražotnes ir pieslēgtas augstsprieguma tīklam, kuram pēc iesniegtā tarifu projekta maksa par uzstādīto jaudu būtu aptuveni 20 reizes (!) zemāka nekā ražotājiem, kas pieslēgti sadales tīklam. Tātad atkal tiešs „Latvenergo” mēģinājums nepieļaut konkurenci, kas ļauj diktēt noteikumus tirgū, bet diemžēl ne iedzīvotāju labā.

Gāzes “pārdošana” valstij

2022. gada augustā premjers Kariņš paziņoja, ka valsts no „Latvenergo” pirks gāzi 0,9 TWh apmērā par 193 miljoniem eiro.

(https://www.tvnet.lv/7591281/karins-latvijas-gaze-patiesiba-butu-jasauc-par-krievijas-gazi)

Skaitļi pasniegti tādā formā, ka standarta lasītājam neizsaka pilnīgi neko. Taču, ja pārrēķina uz vienas megavatstundas cenu, tad redzams, ka valsts izvēlējusies bez jebkāda pat formāla konkursa nopirkt gāzi par cenu, kas pārsniedz 200 EUR/MWh.

Lai gan TTF biržā uz īsu brīdi cenas bija šādā līmenī, taču tā noteikti nav cena par kādu nopietni tirgus spēlētāji iepirka sev rezerves. Arī paša „Latvenergo” gāzes krājumi ir iegādāti pa/r pavisam citu cenu. To var noteikt, piemēram, pēc SPRK apstiprinātajiem TEC siltumenerģijas tarifiem (https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/20220830_Nr141.pdf).

Decembrī TEC-2 siltumenerģijas tarifs ir 169,25 EUR/MWh, un tāds tarifs saskaņā ar metodoloģiju ir ar gāzes cenu 122,50 EUR/MWh. Tādējādi valsts šajā gāzes iepirkumā ir pārmaksājusi aptuveni 80 EUR/MWh, kas kopā ir 72 miljoni EUR!

Sākotnēji varētu šķist: kāda starpība – valsts pērk sadārdzinātu produktu no valsts uzņēmuma, nauda tāpat paliek valsts kabatā. Taču efekts, ko šādi darījumi atstāj uz tirgu izkropļotas konkurences un tai neizbēgami sekojošu šķērssubsīdiju veidā, ir katastrofāls. 

Tāpat šajā konkrētajā darījumā ir saskatāmas krāpšanas pazīmes. 70 lieki miljoni „Latvenergo” peļņā noteikti palielinās valdes kopējo atalgojumu.  Ņemot vērā, ka tiešā veidā izņemt naudu no valsts uzņēmuma līdzekļiem ir samērā sarežģīti, “norēķins” par netīrajiem darbiem ar vadību notiek milzīgu algu, prēmiju un dažādu piemaksu veidā, kas savukārt ir atkarīga no uzņēmuma peļņas. Politiķi savukārt ar šo ir ieguvuši ļoti paklausīgu „Latvenergo” valdi, kas darīs visu, ko tiem liks.

Caur šo nonākam pie vēl viena “ļoti interesanta” projekta. „Latvenergo” nesen paziņoja, ka tās stratēģiskais partneris vēja parku jomā būs kompānija RWE. Līdz pavisam nesenai pagātnei cilvēks, kas noteica toni „Latvenergo” no Ekonomikas ministrijas puses, bija Edijs Šaicāns – valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos. Tagad Šaicāna kungs ar lepnumu informējis, ka kļuvis par vadītāju RWE projektiem Latvijā.

Aplis noslēdzies, jautājums sakārtots no visām pusēm. „Latvenergo” pludinās neskaitāmus miljonus uz kompāniju, kuras vadībā nonācis savējais, kurš savukārt ir nesaraujami saistīts ar politisko eliti un izpildīs visas viņu iegribas. Sabiedrības kontrole pār naudas līdzekļu izlietojumu nebūs iespējama, jo nevienam nebūs piekļuves privātas kompānijas (RWE) darījumiem. 

Un tie ir tikai gadījumi, kuros amatpersonas ir pieķertas “pie rokas”. Nav šaubu, ka korupcijas gadījumu ir nesalīdzināmi vairāk un tā ir sistemātiska parādība „Latvenergo” koncernā.

Tieši „Latvenergo” ir bijis lielākais atjaunojamās enerģijas attīstības kavētājs valstī, kas noveda pie apstākļiem, ka Latvija ierindojās pirmajās vietās Eiropā atkarības ziņā no Krievijas gāzes. 

Ir ļoti dīvaini, ka apstākļos, kad „Latvenergo” ir tieši atbildīgs par Latvijas iedzīšanu absolūtā atkarībā no Krievijas energoresursiem un vienlaikus nav spējis realizēt nevienu lielu projektu bez korupcijas un krāpšanās, šādai organizācijai plāno uzticēt Latvijas energoneatkarībai kritiskos lielo vēja parku projektus. Bet varbūt arī nav dīvaini, varbūt tas ir izcils plāns, tikai jautājums - kā interesēs?

Attēlā – AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste

Novērtē šo rakstu:

134
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi