Iesaki rakstu: 
Pēc neatkarīgu ekspertu atzinuma, Latvijas Republikas valsts budžets apzinātu noziedzīgu darbību rezultātā, kurās kā sekas izpaužas izveidojušās fiktīvas PVN (pievienotās vērtības nodokļa) pārmaksas izkrāpšana, zaudē vai nesaņem līdz 1 miljardam EUR gadā. Lieki piebilst, ka šāds naudas apjoms summās ir līdzvērtīgs aptuveni 1/8 Latvijas budžeta, kas pilnībā nosegtu valsts militāros izdevumus un ļautu daudzkārtīgi palielināt pedagogu un mediķu algas.
Tieši PVN izkrāpšana un tālāka nozagšana ir bāzes fundaments citām noziedzīgām darbībām - aplokšņu algu izmaksai un preču kontrabandai. Tūkstošiem fiktīvu (tā dēvēto "viendienīšu” vai “čaulas kompāniju”), daļēji fiktīvu un pilnīgi legālu uzņēmējdarbības dalībnieku (firmu) ķēdes izveidi Latvijā un pārrobežu vidē ar mērķi apzināti izkrāpt PVN, veicot nenotikušu, daļēji notikušu vai pilnīgi legālu darījumu ķēdes apvienojumu, profesionālā žargonā dēvē par "PVN karuseli” vai “ PVN karuseļshēmām“.
Vēsturiski pie “PVN karuseļa” teorijas un prakses valstiskā mērogā esot stāvējuši neviens cits kā Einārs Repše un Aigars Štokenbergs. Dabīgi, ka tam, kā pierasts Latvijas praksē, nav juridisku pierādījumu bāzes, tikai pieņēmumi un neformālas sarunas Vecrīgas šaurās ielās. Šiem savlaika politikas smagsvariem esot piepalīdzējis viens no šodienas Latvijas prezidenta tautiešiem, kurš ļoti vēlējās kļūt par ārlietu ministru, bet par laimi (vai nelaimi) tā arī nekļuva. Tieši Eināra Repšes finanšu ministrēšanas laikā no valsts budžeta tikuši izņemti jau pirmie desmiti miljonu fiktīvas PVN pārmaksas latu.
Augstāknorādītā informācija ir vienīgi mutiskas liecības, kuras uz absolūtas konfidencialitātes nosacījumiem man pavēstīja Repšes laika augsti stāvošas bijušās VID amatpersonas. Savukārt pie Repšes pirmās nozīmīgās darba vietas – Latvijas Bankas savā pētījumā vēl atgriezīšos, jo, lai arī cik tas dīvaini neliktos, tieši no šīs iestādes sienām nākušiem cilvēkiem var izrādīties nozīmīgākā loma valstiskā līmenī korumpētu PVN karuseļshēmu realizācijā pēdējo 15 gadu laikā.
Izmantojot brīvās interneta dzīlēs pieejamu un neklasificētu informāciju, kā arī mutiskus stāstījumus uz pilnīgas uzticības un konfidencialitātes pamata, kas gūti neformālās sarunās ar bijušajiem augsti stāvošiem VID un specdienestu darbiniekiem, kā neatkarīgs apskatnieks iepazīstināšu ar vienu no redzamākajiem PVN karuseļshēmu daudzgadīgiem īstenotājiem Latvijā. Domāju, ka cienītajam lasītājam būs interesanti uzzināt, kādi ir šie cilvēki, kuru darbību rezultātā valsts zaudē līdz 1 miljardam EUR gadā. Kāds ir šo darboņu dzīvesstils, izcelšanās, mantiskais stāvoklis, kas būtiski - politiskie un noziedzīgie sakari/'jumti"? Savdabīgs CV vai dosjē, ja kādam tā patīk labāk.
Mana vēstījuma-pētījuma varoni sauc par Sergeju Vojevodu. Uzreiz un sākotnēji brīdinu cienīto lasītāju, ka viss tālāk izklāstītais ir tikai pieņēmums bez juridiski apstiprinātiem pierādījumiem daudzu biezu kriminālprocesu sējumu formātā. Papildināšu, ka līdz kriminālprocesiem ar laiku nonāksim, bet pie oriģināltekstiem neesmu ticis, kā jau tas valsts likumdošanā paredzēts pirmstiesas izmeklēšanas laikā.
Analogi iepriekšnorādītajam vēlos pievērst uzmanību faktoram, ka pie katras tālākā izklāsta detaļas vai fakta cienītam lasītājam galvā priekšā jāliek vārdi "Iespējams, ka... ", kurus es izmantošu drukātā formā tikai vienreiz tālākā teksta sākumā.
Iespējams, ka Sergejs Vojevoda ir dzimis J. Alkšņa vārdā nosauktās militārās aviācijas inženieru karaskolas katedras priekšnieka (kura militārā dienesta pakāpe PSRS Bruņotajos spēkos visdrīzāk bija pulkvedis) ģimenē.
Sergejs Vojevoda nav nepazīstams ne augsti stāvošiem LR valsts ierēdņiem, ne organizētās noziedzības pasaules dūžiem. Tādus kā Sergejs Vojevoda kriminālajā pasaulē dēvē par „tankistiem" pēc analoģijas ar spārnoto krievu teicienu „tanki dubļu nebaidās”.
Mūsu varonis, būdams daudzpusīgi attīstīts cilvēks, īstenoja, pieļauju, vienas no visciniskākajām un nekaunīgākajām PVN karuseļshēmām Latvijas vēsturē, balstoties uz šādiem sakariem un “jumtiem”:
1. Kriminālajā pasaulē, ar uzsvaru uz organizētās noziedzības vidi, Sergeja Vojevoda kurators bija šaurās aprindās plaši pazīstams personāžs ar iesauku (palamu) “Lācis" - “Medvedj”, kuram aktīvi piepalīdzēja cits personāžs un kriminālā autoritāte ar iesauku “Vēzis” - ”Rak”.
2. Sergeju Vojevoda vienoja vairāk nekā draudzīgas attiecības ar šādiem bijušajiem un esošajiem darbiniekiem no tiesībsargājošo institūciju vides:
- Andrejs Maslovs, bijušais Rīgas Ekonomikas policijas Kontrabandas apkarošanas nodaļas priekšnieks,
- Kaspars Podiņš, pašlaik VID nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors, kuram pēc finanšu ministra Jāņa Reira ieteikuma 2019. gada 3. decembrī Ministru kabinets piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi, kas ir augstākā un vienīgā iespējamā ģenerāļa pakāpe VID struktūrās,
- Vēl ar vienu sievišķā dzimuma pārstāvi pulkveža dienesta pakāpē no VID (bijušās Finanšu policijas pārvaldes, kurā no 2008. līdz 2009. gadam pildīja FPP direktora amata pienākumus). Sergejam Vojevodam, kā runā ļaunas mēles, bija ne tikai lietišķas, bet arī citas attiecības, kuras var vienot vīrieti un sievieti.
3. Vojevoda nav izplatīts uzvārds Latvija kā Bērziņš vai Kalniņš. FKTK (tauta saukta par “fuktuku”), kuras uzraudzībā esošās komercbankas desmitiem gadu garumā pārvērtās par vērā ņemamām pasaules līmeņa noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu un nesaprotamas izcelsmes naudas resursu atmazgāšanas "veļasmašīnām", padomes locekles amatā ir kāda Ludmila Vojevoda.
Grūti spriest par radniecības saitēm, bet nedomāju, ka vērojama parasta uzvārdu sakritība (VID publiskajā datu bāzē Ludmila Vojevoda nevienu radinieku vārdā Sergejs nav uzrādījusi, taču viņas vīram Georgijam Vojevodam vienu brāli sauc par Sergeju). Ludmila Vojevoda no 1993. līdz 1995. gadam - Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes Banku regulējošo prasību un analīzes daļas vadītāja. Kopš 2001. gada 1. jūlija FKTK padomes locekle. Citiem vārdiem - Eināra Repšes audzināta un Ilmāra Rimševica tālāk pa karjeras kāpnēm virzīta persona, kas kontekstā ar bijušajam LB prezidentam inkriminētiem smagiem noziegumiem un iespējamām apsūdzībām rada ļoti specifisku piegaršu Sergeja Vojevodas darbībām un tēlam kopumā.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
