Iesaki rakstu: 
Sergeja Vojevodas uzņēmējdarbības sarežģītie līkloči un mākslīgi saputrotās shēmas liek Ostapam Benderam, kā teikt, nervozi smēķēt malā. Neskatoties uz plašiem sakariem un pazīšanos cilvēku lokā, kuri spēj Latvijā atrisināt jebkuras problēmas, laiku pa laikam Sergeja Vojevodas dzīve nonāk izmeklētāju redzeslokā, bet ne reizi līdz šim nav noslēgusies uz apsūdzēto sola ar tālāku ceļojumu konvoja pavadībā uz vietām, kur sauli redz caur restotu lodziņu. Tikai tehnisks mūsu varoņa biznesa aktivitāšu apraksts būtu simtiem biezu sējumu, tāpēc ieskicēsim nozīmīgākos dzīves pavērsienus un likteņgaitas.
Sergejs Vojevoda bija firmas EVODIA amatpersona un dibinātājs. Pēc Crediweb.lv datiem, tās pamatuzņēmējdarbība bija grīdas un sienu apdare. 2014. gadā apgrozījums pārsniedza 6 000 000 EUR. Pēkšņi vienā lietaini saulainā dienā par SIA īpašnieku kļuva pilsonis no Moldovas Republikas arbūzu laukiem Ion Petras, pēc kā firmas darbība tika apturēta. Būtu lieki piebilst, ka SIA EVODIA likvidācijas brīdī 2017. gadā pēdējās nodokļu parādsaistības valsts budžetam bija krietni virs 2 000 000 EUR.
Diemžēl bizness ar sienām un grīdām nebija vienīgais Sergeja Vojevodas panākums un veiksmes stāsts. 2015. gadā lieluzņēmējam 100% piederošā SIA LAT BUILD HOLDING starpbrīžos, kad neslīpēja grīdas vai sienas, tirgoja gaļu vairumā. Pie kam tirgoja ar vērienu, sasniedzot gada laikā apgrozījumu bez dažām kapeikām 13 000 000 EUR. Tad sekoja palmu eļļas krīze Urālu kalnos, un jau 2016. gadā starptautiskā koncerna LAT BUILD HOLDING apgrozījums bija tieši apaļš pirdiens, kas grāmatvedības uzskaitē zīmējams ar 0,00.
Vēl gadu vēlāk cita globāla kompānija iesniedza Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieteikumu atzīt LAT BUILD HOLDING par maksātnespējīgu. Interesanti, ka tieši šī globālā kompānija ierosināja arī jau pieminētās EVODIA maksātnespēju. Kā teiktu Pampāļu miestā, viss tas ir pupu mizas un ar diegiem nav aršana, ja vien neliela nianse. Nianse, ka Sergeja Vojevodas firma LAT BUILD HOLDING palika parādā nenomaksātu nodokļu veidā Latvijas valsts budžetam nieka nepilnus 6 000 000 EUR, kas kopā ar jau minēto EVODIA nodokļu parādu ir 8 000 000 EUR. Salīdzinoši: Aglonas novada 2019. gada budžeta ieņēmumi bija plānoti 4 778 397 EUR kopsummā.
Dzīves vētras nespēja nogremdēt Sergeja Vojevodas cerību kuģi, un, atmetis ar roku naudas pelnīšanai Dzintarjūras krastos aiz Pitraga purvainās strēles, mūsu varonis bez graša kabatā 2017. gadā aizlido uz Prāgu, kur pusdienlaikā kļūst par firmas FORSELL GROUP pilntiesīgu īpašnieku. Klusums zālē, un maestro Hazanovs pamet skatuvi, jo šī Prāgā reģistrētā firma atkal tirgo gaļu vairumā. Atliek tikai izteikt līdzjūtību nabaga čehiem atsevišķi un Čehijas valsts budžeta ieņēmumiem kopumā.
Nedaudz apstāsimies ar Sergeja Vojevoda karjeras kāpņu un sociālo liftu izklāstu. Konstatēsim, ka mūsu varonis ir divu kriminālprocesu par gigantisku PVN summu izkrāpšanu Latvijas teritorijā aktīvs dalībnieks. Pirmais kriminālprocess par darījumiem ar gaļas realizāciju, kuru fonā Mangaļsalas epopejas vīri nevelk pat uz bērnudārza līmeni. Otrais par celtniecības materiālu tirdzniecību, kurā apjomu ziņā nez vai visi darījumi ir divu pusķieģeļu pārdošana bez kases aparāta čeka Fedjam no kaimiņu vārtrūmes. 2018. gada maijā kaut kādi vīri pelēkos vadmalas svārkos pat it kā veica tiesas sankcionētu kratīšanu Sergeja Vojevodas privātvillā Jūrmalā, kas tālākā nākotnē nekādi neietekmēja mūsu varoņa domas lidojumu.
Un tomēr - tad kāds ir miljonus apgrozošu un varbūt pelnošu ļautiņu dzīvesstils? Sergejs Vojevoda ir precējies ar Natāliju Vojevodu (Ignatjevu – ar šo uzvārda versiju vēl tiksimies tālākā izklāstā). Kā visiem kārtīgiem biznesmeņiem jau tālajā 12. 07. 2010 laulāto starpā noslēgts laulību līgums Nr. 1010420 par mantas šķirtību. Laimīgā ģimene savas dienas pavada nekur citur kā villā Jūrmalā, ne taču Drustos vai Ciblā.
Līdz Jūrmalas silu ārēm Segejs Vojevoda laiku īsināja bijušajā Raimonda Paula dzīvoklī Rīgā, Baznīcas ielā 41/43. Dzīvoklis tika pirkts ar Latvijas Pasta bankas līdzdalību. Varbūt sagadīšanās, bet tieši šī banka tika sasaistīta ar tā dēvētā "Moldovas miljarda" izzagšanu. Līdz Baznīcas ielas muzikālajām sienām Sergejs Vojevoda pieticīgi mitinājās Aviācijas un Višķu ielu daudzdzīvokļu terasēs Maskačkā.
Latgales priekšpilsēta izsenis pazīstama kā biznesa haizivju kalve, no šejienes tautās gājis pats Buldozers un mazāka mēroga zvaigznes - kā Šahistes vīrs Ozols, kurš trauksmaino 90. vidū bija pazīstams konkrētās aprindās ar pogoņalu ( tulkojumā latviski un pēc Endzelīna - palama, iesauka) ..., bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
Sergejam Vojevodam kā visiem pareiziem čomakiem jau 07.04. 2015 uzsākts fiziskas personas maksātnespējas process. Maksātnespējas procesa ietvaros 13.11.2015 apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Maksimālais fiziskas personas maksātnespējas process var ilgt ne vairāk par 3 gadiem, attiecīgi par procesa iznākumu lietas kursā ir Dievs tas Kungs un administrators Ivars Kronis.
Sergejs Vojevoda 2008. gadā savu auto Nissan Patrol ieķīlā Zemes Auto, laikā parādu nedzēš, kā rezultātā neizpildīto saistību summa tiek cedēta citam kreditoram. Par cesiju jānokārto saistības 5 gadu laikā līdz 15.05.2014. Parāds nav brālis un tiek dzēsts. Uz šodienu auto no CSDD reģistra noņemts. Ņemot vērā pieredzi ar visādiem nissaniem, Segejs Vojevoda turpmāk ar japāņu vāģiem nekrāmējas un pēc nostāstiem īsā laika periodā importē divus Porsche Cayenne džipus no ASV, jo - ja braukt, tad braukt.
2018. gada jūnijā mūsu varonis kopā ar sievu Natāliju iesniedz dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai Čehijas Republikā, bet stāsts ar to nebeidzas.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
