Kosmosa dezinformācijas tehnoloģijas jeb pilnībā izdomāts stāsts par viena koruptīva darījuma ietekmi
Pietiek lasītāja03.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reiz dzīvoja ministrs. Kā jau kārtīgam ministram viņam bija padomnieki un parlamentārā sekretāre, kas palīdzēja uzturēt labas attiecības ar citiem deputātiem-kleptokrātiem. Kādu laiku viss bija labi, bet tad kļuva skaidrs, ka ministra dienas amatā būs skaitītas, jo viņa partija pašķirsies uz visām pusēm kā gulbis, līdaka un vēzis no vezuma.
Šādā nebaltā dienā pie ministra un parlamentārās sekretāres atsteidzās Dezinformācijas centra priekšniece. Viņai bija laba ziņa: sekretāres kundzei taču esot dēls, un dēlam esot firma. Bet mūsu centrs, kazi, nezina, kur likt dažus miljonus, un grib rīkot steidzamu iepirkumu par drošiem dezinformācijas risinājumiem lidojumam kosmosā!
Pasaciņas? Bet nu, protams. Neba nu Dezinformācijas centra priekšniecei pašai bija informācija, ka, lūk, ir firma, kas labprāt dabūtu šādu pasūtījumu, protams, padaloties, ar ko vajag. Gan jau politikāņi-kleptokrāti ar savām metodēm pierunāja centra priekšnieci uz šādu darījumu. Vai nu piesolīja, kas viņai par to būs, vai nu piedraudēja, kas būs, ja darījums nenotiks. Klāt nebiju, varu tikai nojaust.
Bet pēc tam nāca jauna ministre un pēc televīzijā izskanējušās informācijas ierosināja dienesta pārbaudi par šādu aizdomīgu darījumu. Lai kā visi taisnojās, bet pārbaudītāji ātri vien saprata, ka nekādas kosmosa tehnoloģijas firma nemaz nespēja piegādāt un valsts nauda ir aizgājusi par zilu gaisu.
Bijušajam ministram un parlamentārajai sekretārei neko padarīt nevar - papīrus viņi nav parakstījuši un pat tuvumā nav stāvējuši. Bet šo kleptokrātu politiskā (bez)atbildība beidzas ar izmešanu no amatiem, lai pēc kāda laika atgrieztos kampt atkal.
Toties Dezinformācijas centra priekšniece tika atstādināta no amata un līdz ar viņu visi centra darbinieki, kas bija parakstījuši papīrus. Tai skaitā iepirkuma komisija, kas darīja, ko lika. Runā, ka kādu laiku no iepirkumu nodaļas esot palikusi viena darbiniece, kurai esot bijis jāveic visas nodaļas darbs.
Uz apsūdzēto soliņa sēž ne jau darījuma iniciatori, bet izpildītāji, kas darīja, ko tiem lika īstermiņa vadītāji. Viņi ir situācijas ķīlnieki - nedarīsi, ko liek, būs slikti, darīsi - arī būs. Aizdomas krīt arī uz citiem piegādātājiem, kas godīgi piegādā valstij nepieciešamās tehnoloģijas.
Dezinformācijas centrs turpina strādāt, ikdienas jautājumus vada divi palikušie priekšnieces vietnieki. Bet nozarē strādājošajiem ir jūtams, ka centrs atkal palicis bez vadītāja, kā arī bez iepirkumu nodaļas, un no tā aizplūst labākie speciālisti kā žurkas no grimstoša kuģa, kas dreifē bez kapteiņa.
Valsts iestādes visu laiku ir kadru kalve privātajam sektoram, un darbinieki nāk un iet. Bet laba vadība var šo procesu palēnināt, kamēr tāda vadība, kas domā tikai par sevi un sev tuvajiem, vai jukas un vadības trūkums šo procesu paātrina. Un kopš iepriekšējā centra priekšnieka aiziešanas šis process tikai uzņem apgriezienus. Labākie speciālisti, ieguvuši pieredzi, aiziet uz privāto sektoru, savukārt vietā pat mācekļus kļūst grūtāk atrast.
Tas savukārt nozīmē sliktas ziņas policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem, kuri zvana uz centru par salūzušu printeri, uzkārušos datoru vai citām modernās tehnikas nedienām (jo centrs apkalpo visas resora iestādes). Viņiem arvien biežāk jārēķinās ar ilgu gaidīšanas laiku, jo nav, kas dara tehnisko darbu. Bet, ja turpinās kavēties valsts informācijas sistēmu uzturēšanai nepieciešamie iepirkumi un nebūs pieejami ne savi, ne komersantu speciālisti, tad arvien biežāk var apstāties arī tās.
Tādēļ šāda koruptīva darījuma nodarītais kaitējums valstij ir daudz lielāks nekā darījuma summa. Un morālais kaitējums gan valsts iestādēm un to darbiniekiem, gan valsts kopējam tēlam ir pat lielāks.
Salīdzinājumam var palasīt par kādu līdzīgu gadījumu:
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
