Kosmosa dezinformācijas tehnoloģijas jeb pilnībā izdomāts stāsts par viena koruptīva darījuma ietekmi
Pietiek lasītāja03.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reiz dzīvoja ministrs. Kā jau kārtīgam ministram viņam bija padomnieki un parlamentārā sekretāre, kas palīdzēja uzturēt labas attiecības ar citiem deputātiem-kleptokrātiem. Kādu laiku viss bija labi, bet tad kļuva skaidrs, ka ministra dienas amatā būs skaitītas, jo viņa partija pašķirsies uz visām pusēm kā gulbis, līdaka un vēzis no vezuma.
Šādā nebaltā dienā pie ministra un parlamentārās sekretāres atsteidzās Dezinformācijas centra priekšniece. Viņai bija laba ziņa: sekretāres kundzei taču esot dēls, un dēlam esot firma. Bet mūsu centrs, kazi, nezina, kur likt dažus miljonus, un grib rīkot steidzamu iepirkumu par drošiem dezinformācijas risinājumiem lidojumam kosmosā!
Pasaciņas? Bet nu, protams. Neba nu Dezinformācijas centra priekšniecei pašai bija informācija, ka, lūk, ir firma, kas labprāt dabūtu šādu pasūtījumu, protams, padaloties, ar ko vajag. Gan jau politikāņi-kleptokrāti ar savām metodēm pierunāja centra priekšnieci uz šādu darījumu. Vai nu piesolīja, kas viņai par to būs, vai nu piedraudēja, kas būs, ja darījums nenotiks. Klāt nebiju, varu tikai nojaust.
Bet pēc tam nāca jauna ministre un pēc televīzijā izskanējušās informācijas ierosināja dienesta pārbaudi par šādu aizdomīgu darījumu. Lai kā visi taisnojās, bet pārbaudītāji ātri vien saprata, ka nekādas kosmosa tehnoloģijas firma nemaz nespēja piegādāt un valsts nauda ir aizgājusi par zilu gaisu.
Bijušajam ministram un parlamentārajai sekretārei neko padarīt nevar - papīrus viņi nav parakstījuši un pat tuvumā nav stāvējuši. Bet šo kleptokrātu politiskā (bez)atbildība beidzas ar izmešanu no amatiem, lai pēc kāda laika atgrieztos kampt atkal.
Toties Dezinformācijas centra priekšniece tika atstādināta no amata un līdz ar viņu visi centra darbinieki, kas bija parakstījuši papīrus. Tai skaitā iepirkuma komisija, kas darīja, ko lika. Runā, ka kādu laiku no iepirkumu nodaļas esot palikusi viena darbiniece, kurai esot bijis jāveic visas nodaļas darbs.
Uz apsūdzēto soliņa sēž ne jau darījuma iniciatori, bet izpildītāji, kas darīja, ko tiem lika īstermiņa vadītāji. Viņi ir situācijas ķīlnieki - nedarīsi, ko liek, būs slikti, darīsi - arī būs. Aizdomas krīt arī uz citiem piegādātājiem, kas godīgi piegādā valstij nepieciešamās tehnoloģijas.
Dezinformācijas centrs turpina strādāt, ikdienas jautājumus vada divi palikušie priekšnieces vietnieki. Bet nozarē strādājošajiem ir jūtams, ka centrs atkal palicis bez vadītāja, kā arī bez iepirkumu nodaļas, un no tā aizplūst labākie speciālisti kā žurkas no grimstoša kuģa, kas dreifē bez kapteiņa.
Valsts iestādes visu laiku ir kadru kalve privātajam sektoram, un darbinieki nāk un iet. Bet laba vadība var šo procesu palēnināt, kamēr tāda vadība, kas domā tikai par sevi un sev tuvajiem, vai jukas un vadības trūkums šo procesu paātrina. Un kopš iepriekšējā centra priekšnieka aiziešanas šis process tikai uzņem apgriezienus. Labākie speciālisti, ieguvuši pieredzi, aiziet uz privāto sektoru, savukārt vietā pat mācekļus kļūst grūtāk atrast.
Tas savukārt nozīmē sliktas ziņas policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem, kuri zvana uz centru par salūzušu printeri, uzkārušos datoru vai citām modernās tehnikas nedienām (jo centrs apkalpo visas resora iestādes). Viņiem arvien biežāk jārēķinās ar ilgu gaidīšanas laiku, jo nav, kas dara tehnisko darbu. Bet, ja turpinās kavēties valsts informācijas sistēmu uzturēšanai nepieciešamie iepirkumi un nebūs pieejami ne savi, ne komersantu speciālisti, tad arvien biežāk var apstāties arī tās.
Tādēļ šāda koruptīva darījuma nodarītais kaitējums valstij ir daudz lielāks nekā darījuma summa. Un morālais kaitējums gan valsts iestādēm un to darbiniekiem, gan valsts kopējam tēlam ir pat lielāks.
Salīdzinājumam var palasīt par kādu līdzīgu gadījumu:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
