Kosmosa dezinformācijas tehnoloģijas jeb pilnībā izdomāts stāsts par viena koruptīva darījuma ietekmi
Pietiek lasītāja03.10.2021.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Reiz dzīvoja ministrs. Kā jau kārtīgam ministram viņam bija padomnieki un parlamentārā sekretāre, kas palīdzēja uzturēt labas attiecības ar citiem deputātiem-kleptokrātiem. Kādu laiku viss bija labi, bet tad kļuva skaidrs, ka ministra dienas amatā būs skaitītas, jo viņa partija pašķirsies uz visām pusēm kā gulbis, līdaka un vēzis no vezuma.
Šādā nebaltā dienā pie ministra un parlamentārās sekretāres atsteidzās Dezinformācijas centra priekšniece. Viņai bija laba ziņa: sekretāres kundzei taču esot dēls, un dēlam esot firma. Bet mūsu centrs, kazi, nezina, kur likt dažus miljonus, un grib rīkot steidzamu iepirkumu par drošiem dezinformācijas risinājumiem lidojumam kosmosā!
Pasaciņas? Bet nu, protams. Neba nu Dezinformācijas centra priekšniecei pašai bija informācija, ka, lūk, ir firma, kas labprāt dabūtu šādu pasūtījumu, protams, padaloties, ar ko vajag. Gan jau politikāņi-kleptokrāti ar savām metodēm pierunāja centra priekšnieci uz šādu darījumu. Vai nu piesolīja, kas viņai par to būs, vai nu piedraudēja, kas būs, ja darījums nenotiks. Klāt nebiju, varu tikai nojaust.
Bet pēc tam nāca jauna ministre un pēc televīzijā izskanējušās informācijas ierosināja dienesta pārbaudi par šādu aizdomīgu darījumu. Lai kā visi taisnojās, bet pārbaudītāji ātri vien saprata, ka nekādas kosmosa tehnoloģijas firma nemaz nespēja piegādāt un valsts nauda ir aizgājusi par zilu gaisu.
Bijušajam ministram un parlamentārajai sekretārei neko padarīt nevar - papīrus viņi nav parakstījuši un pat tuvumā nav stāvējuši. Bet šo kleptokrātu politiskā (bez)atbildība beidzas ar izmešanu no amatiem, lai pēc kāda laika atgrieztos kampt atkal.
Toties Dezinformācijas centra priekšniece tika atstādināta no amata un līdz ar viņu visi centra darbinieki, kas bija parakstījuši papīrus. Tai skaitā iepirkuma komisija, kas darīja, ko lika. Runā, ka kādu laiku no iepirkumu nodaļas esot palikusi viena darbiniece, kurai esot bijis jāveic visas nodaļas darbs.
Uz apsūdzēto soliņa sēž ne jau darījuma iniciatori, bet izpildītāji, kas darīja, ko tiem lika īstermiņa vadītāji. Viņi ir situācijas ķīlnieki - nedarīsi, ko liek, būs slikti, darīsi - arī būs. Aizdomas krīt arī uz citiem piegādātājiem, kas godīgi piegādā valstij nepieciešamās tehnoloģijas.
Dezinformācijas centrs turpina strādāt, ikdienas jautājumus vada divi palikušie priekšnieces vietnieki. Bet nozarē strādājošajiem ir jūtams, ka centrs atkal palicis bez vadītāja, kā arī bez iepirkumu nodaļas, un no tā aizplūst labākie speciālisti kā žurkas no grimstoša kuģa, kas dreifē bez kapteiņa.
Valsts iestādes visu laiku ir kadru kalve privātajam sektoram, un darbinieki nāk un iet. Bet laba vadība var šo procesu palēnināt, kamēr tāda vadība, kas domā tikai par sevi un sev tuvajiem, vai jukas un vadības trūkums šo procesu paātrina. Un kopš iepriekšējā centra priekšnieka aiziešanas šis process tikai uzņem apgriezienus. Labākie speciālisti, ieguvuši pieredzi, aiziet uz privāto sektoru, savukārt vietā pat mācekļus kļūst grūtāk atrast.
Tas savukārt nozīmē sliktas ziņas policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem, kuri zvana uz centru par salūzušu printeri, uzkārušos datoru vai citām modernās tehnikas nedienām (jo centrs apkalpo visas resora iestādes). Viņiem arvien biežāk jārēķinās ar ilgu gaidīšanas laiku, jo nav, kas dara tehnisko darbu. Bet, ja turpinās kavēties valsts informācijas sistēmu uzturēšanai nepieciešamie iepirkumi un nebūs pieejami ne savi, ne komersantu speciālisti, tad arvien biežāk var apstāties arī tās.
Tādēļ šāda koruptīva darījuma nodarītais kaitējums valstij ir daudz lielāks nekā darījuma summa. Un morālais kaitējums gan valsts iestādēm un to darbiniekiem, gan valsts kopējam tēlam ir pat lielāks.
Salīdzinājumam var palasīt par kādu līdzīgu gadījumu:
Seko mums 
Indivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
