Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kovidslimošana

Viesturs Rudzītis
21.11.2021.
Komentāri (99)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikam esmu tādā statusā, ka manas veselības kolīzijas interesē ne tikai mani un manus ģimenes locekļus. Ziņas par to, ka esmu saslimis ar C-19 un kas tik nu vēl, nez no kurienes ir izplatījušās publiskajā telpā. Pikanta tēma laikam – skaitos antivakseris (lai gan tāds neesmu), nu un tad redz kā – Augstākais spēks viņu sodīja, saslima, varbūt nomirs! Nu labi, parunāsim par to vairāk!

Bāzes imunitāte pirms saslimšanas man nebija diez ko slavējama. Gan liekais svars, gan nepietiekami daudzi noskrieti kilometri vasarā. Tāpat arī ne gana daudz sauļošanās, tātad D vitamīna. Gan jau arī augļus un dārzeņus man vajadzēja vairāk patērēt, lai pārējie vitamīni būtu līmenī. Ar vārdu sakot, pirmssaslimšanas periodā uzvedos tā, it kā būtu mūžam jauns un nemirstīgs.

Tagad domāju, cik tajā bija nāves izaicināšanas, – grāmatas “Abpus Pārejai” uzrakstīšana manī pilnīgi lika izzust bailēm no nāves. Baidos no mocībām, kas varētu būt jāpiedzīvo mirstot, bet nevis no pašas došanās pāri Pārejai, varbūt pat – gribu mirt.

Ne mazākā nozīme bija jautājumam – vai es gribu dzīvot tādā pasaulē, kāda tā ir patlaban un par kādu tā veidojas nākotnē. Atbilde ir viennozīmīga – nē. Šāda pasaule manī izraisa garīgas sāpes, jo liek salīdzināt ar to, kādu es to vēlētos saviem bērniem un mazbērniem, bet kāda laikam vairs nebūs nekad. Jūtos briesmīgi, atceroties, kādu izglītību savulaik ieguvu es, un redzot, ar kādu spiesti samierināties mazbērni. Vientuļāks ar katru dienu.

Savā ziņā jau tas ir tieši tas, ko es uzskatu par cilvēka galveno uzdevumu pēc sešdesmit gadu sasniegšanas – gatavošanos nāvei. Šajā ziņā viss ir kārtībā. Bet no cita skatupunkta – es esmu tilts no saviem vecākiem un vecvecākiem uz bērniem un mazbērniem. Šis uzdevums man jāpilda iespējami ilgāk, jo manā pieredzē ir resursi, kas maniem pēcnācējiem būs vajadzīgi.

Un vēl pie dzīves tur cilvēku signāli – Viestur, mums ir vitāli svarīgi, kā tu redzi vienu vai otru pasaulē notiekošo. Mēs gaidām tavus blogus, intervijas un grāmatas! Arī šis bloga ieraksts lielā mērā radies tādēļ, ka daudziem vajag tos orientierus, kurus var dot tikai es.

Saslimšana. Vispirms saslima vecākā meita un znots, neslimoja, bet bija inficēti visi pieci viņu bērni. Mēs tiešām likāmies priecīgi un atviegloti tobrīd, jo saslimšana par pusgadu attālināja iespēju meitai tikt atbrīvotai no darba. Tik dīvaini šķita tie tvitera dīvainīši, kas šausminājās, kā var priecāties, ka bērns saslimis. Kā var nepriecāties, ja šādā, jaunai sievietei nebīstamā veidā par pusgadu tiek attālinātas viņas patiešām eksistenciālās problēmas?

Meita izslimoja viegli, znots smagāk. Tas bija saskaņā ar to, kā es attiecos C-19 kā pret medicīnisku problēmu – tās nav, jeb tā ir niecīga. Saslimšana manā, kur nu vēl bērnu vecumā, ar nāvi beidzas procenta desmit- vai simtdaļu robežās. Ar vārdu sakot, nav ko uztraukties, saslimšana nav sliktākais un varbūt pat ar ko palīdzētu – pavasarī mēs ar sievu netraucēti, ar QR kodiem varētu aizbraukt uz Rietumgrieķiju – Olimpiju, Pilu un Itakas salu, kur jau ilgāku laiku esam sapņojuši būt.

Nešķita, ka mums ar meitas ģimeni būtu bijuši intensīvi kontakti tajā laika periodā kad viņi saslima. Bet tad saslima sieva un visbeidzot es. Sākumā sieva bija tā, kas jākopj, bet es, neskatoties uz temperetaūru ap 37,5, pirmo slimības nedēļu turpināju strādāt Skype. Bet tad pienāca brīdis, kad bija jāpārtrauc kāda virtuālā sesija un jāatliek visas pārējās – milzu nespēks ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, garīgi un intelektuāli.

Es iegrimu tādā psiholoģiskā stāvoklī, kuru var definēt kā balansēšanu uz Pārejas. Trīs dienas neko neēdu, nedzēru, neventilēju telpas, negāju ārā. Gandrīz 24 stundas diennaktī gulēju miegā, turklāt tas bija dziļš un patīkams, tāpat sapņi. Varu piekrist tiem, kas saka, ka C-19 ir humāna slimība, jo tā palīdz aiziet viegli.

Bet tad manī uzausa jautājums – kurš maksās hipotekāros kredītus? Vai ģimene tiešām dabūs apdrošināšanu manas nāves gadījumā, vai tas ies gludi, varbūt ar to nevakcinētajiem radītas papildu grūtības? Vai es gribu, lai īpašums, kurā esmu ieguldījis visas savas darba dzīves augļus, viegli pārietu bankai un bērniem no tā nebūtu nekāda labuma? Tādas domas lika atkal gribēt dzīvot un cīnīties.

Diagnostika. Meita bija izveseļojusies, bet drausmīgi uztraukusies, redzot, kādā stāvoklī mēs ar sievu esam. Arī pats sāku pieslēgties domāšanai, kas man kaiš un cik nopietni viss ir. Trīs dienas bija bijis jāgaida rindā uz testiem, ceturtajā uzzināju – pozitīvs. Mellužu aptiekā par 23 eiro biju nopircis pulsa oksimetru, regulāri mērīju skābekļa saturāciju asinīs. Nevienu brīdi tas nenokrita zemāk par 92. Indikācija hospitalizācijai ir 90 un zemāk, bet to es nekad nesasniedzu.

No kolēģiem reanimācijā zināju – cilvēks subjektīvi var justies labi arī ar 60-70 procentiem, bet tad viņš steidzīgi jāpievieno skābeklim zem spiediena (kaut kas līdzīgs barokamerai, bet ne mākslīgās elpināšanas aparātam, ko izmanto narkozei ķirurģijā, izmantojot miorelaksantus, kas atslēdz elpošanas muskulatūru) – nav jau citas iepējas. Bet ar tik zemu saturāciju viņa iespējas izdzīvot ir nelielas, visticamāk, ar šādiem procentiem diennakts laikā viņš mirs. Vai arī vairāk nekā mēnesi cīnīsies par dzīvību, bet arī pēc uzvaras plaušas sastāvēs galvenokārt no saistaudiem, nevis alveolām, caur kurām kvalitatīvi notiek gāzu apmaiņa.

Kas ir šīs noslēpumainās krustceles, kurās daži aiziet pa nāvējošo ceļu, par kuru traģiskā un biedējošā noskaņā mīl rakstīt meinstrīma žurnālisti, bet citi pa to  ceļu, kuru nospidoši lielais vairākums – arī es? Ceļš, kurā skābekļa saturācija nekad nav zemāka par 90. Par to neviens neraksta – risku visi saista galvenokārt ar vecumu, bet ne tik ļoti – lieko svaru, 1. tipa diabētu, hipertonisko slimību, artrītiem, B un C hepatītiem utml. Gaidu par to kādu uzticamu pētījumu, bet pagaidām man ir “čujs”, ka vecuma kā riska faktora nozīme ir pārvērtēta.

Kas attiecas uz nosauktajām slimībām kā riskiem – vienojošais tajos ir tas, ka par visām ir hipotēzes kā par autoalerģiskām. Mana doma – ja vienam autoalerģiskam procesam uzslāņojas C-19 ar savu potenciālu uzbrukt sava organisma šūnām, tas tas nevis dubultojas, bet daudzkāršojas. Cilvēkiem ar kaut kādu autoalerģiju nevajadzētu saslimt ar C-19. Pārējiem tas nav tik bīstami. C-19 autoalerģiskais potenciāls ir tas unikālais, kas to atšķir no citiem vīrusiem un kas liek domāt par to kā mākslīgi radītu bakterioloģisko ieroci.

Kopš sāku domāt, kas maksās hipotēkas, pieslēdzās arī pašdiagnostika. Tā, protams, bija šķība, greiza un nepareiza. Piemēram, tai neienāca prātā, ka vajadzētu atvērt logus, citādi taču es ieelpoju tos pašus vīrusus, kurus esmu izelpojis. Bet tā sāka šaubīties, vai šis ir tikai C-19 un vai organisms to uztver adekvāti, varbūt pārāk autoalerģiski? Meita kaut kādā ne īpaši pamatotā uztraukumā par mani bija izsaukusi ātros, es nepretojos tikt hospitalizēts, jo man vajadzēja fiksu diagnostiku. Ātrajai palīdzībai nebija nekādu grūtību mani slimnīcā nogādāt. Te man pirmo reizi parādījās izbrīns – vai tad slimnīcas nav pārpildītas, ja viss iet tik gludi?

Slimnīca. Interesanti arī to loģistiku pavērot – ātrās palīdzības personāls savāca galveno anamnēzi no manis, paņēma EKG un asinsspiediena rādītājus, laikam izmērīja arī cukuru asinīs. Uzņemšanas nodaļā neviens ārsts mani klātienē neizmeklēja, bet ticu, ka sekoja maniem rādītājiem attālināti. Ātrie slimnīcā no saviem ratiem mani pārguldīja uz citiem un aizveda uzņemšanas personālam. Tā bija tāda procedūra, kuru grūti iedomāties, ja es pats ar savu transportu būtu ieradies.

Galvenais pārsteigums uzņemšanā – prātam neaptveramais personāla skaits un lielais vīriešu daudzums 40+ vecuma grupā. Vismaz 25% bija šādi vīrieši. Maz ticami, ka viņi varētu būt medbrāļi vai feldšeri, visticamāk sanitāri, vai kā viņus tagad sauc. Bet, ja vīrieši spēka gados tur ir, tad jau par šo darbu nemaksā 400 vai 500 eiro mēnesī, kā tad viņi varētu uzturēt savas ģimenes? Visticamāk – covidā ir ieplūdusi lielā nauda mediķiem.

Grūti novērtēt, cik vajadzībām atbilstošs bija personāla daudzums uzņemšanā. Ja visi ir maskās un vizieros, nav jau iespējams arī droši konstatēt – mani te apkopj 3 vai 30 cilvēki. Jo ir arī slimība un tās psihiskais fons.

Uzņemšanā vienā palātā bijām 4 cilvēki. Nemitīgi pīkstēja kaut kādi  aparāti – es biju pieslēgts gan EKG, gan asinsspiediena mērīšanai nepārtraukti. Manā gadījumā tam īsti jēgas nebija, bet saprotu – labāk kaut kas lieks nekā pietrūkstošs.

Paņēma asinsanalīzes vairākās mēģenēs. Uzlika intravenozo sistēmu – man likās, ka tikai ar fizioloģisko šķīdumu (lai es ātrāk sāktu dzert pats), bet varbūt tai tika pievienots deksamatazons vai varbūt tikai paracetamols. Visādā ziņā – uzņemšanā es izsvīdu līdz tam, ka sāku salt. Nākamajā naktī nodaļā – vēl divas reizes izsvīdu, pa nakti mainīju veļu. Kopš tā laika man ķermeņa temperatūra bija normāla.

Ir gan vēl cita versija, kāpēc notika lūzums slimības gaitā – tajā slimnīcā ir ļoti moderna ventilācijas sistēma. Es burtiski varēju iefantazēt, kā katrs vīruss, kuru izelpoju, tūliņ pat ielido ventilācijā, nevis kāds to ieelpo atkārtoti. Varbūt tieši svaigais gaiss bij tas, kas samazināja spiedienu uz manu imūnsistēmu un lāva tai uzvarēt?

Nekonsekvence. Manām gaitām slimnīcā modri sekoja tvitera troļļi, kuri no kāda insaidera slimnīcā zināja visu, kas ar mani notiek, un translēja to tīklā. Viņi, protams, kaislīgi gaidīja manu nāvi, tas būtu tik jaudīgs pastiprinājums propagandai, ka visi, kas nepievienojas oficiālajai C-19 versijai, mirst. Neiznāca viņus iepriecināt.

Tomēr mana nekonsekvence – es savulaik publiski izteicos, ka gadījumā, ja saslimtu ar C-19, uz slimnīcu nedotos. Es to domāju tā, ka tas nevarētu būt vajadzīgs. Un būtībā, objektīvi tā jau arī bija – slimnīca man nebija vajadzīga terapeitiski, tikai diagnostiski un garīgi – kā orientācijas atjaunošana telpā un laikā. Tur man deva 4 tabletes dienā + vienu intravenozo sistēmu + trombolītisku preparātu subkutāni nabas apvidū. Ņemot vērā, ka mani iekaisuma un imunitātes rādītāji bija normāli, šāda terapija vērtējama vairāk kā profilaktiska, nevis kā terapeitiska.

Tādā vispārējā stāvoklī, kādā es biju, nebija iespējams izmeklēties ambulatori. Tādēļ arī 4 dienas slimnīcā, tagad viss ir skaidrs. Bet, kad es paziņoju dakteriem, ka šodien braucu mājās, viņi nebija priecīgi un lika man parakstīties, ka uzņemos visu atbildību, bet ka drīkstu arī atgriezties gadījumā, ja stāvoklis pasliktinātos.

Dakteri. Pirmajā dienā nodaļā ap deviņiem no rīta manā palātā ienāca divi jauni cilvēki, tā starp 25 un 30 gadiem. Cik nu varēja par to spriest, jo viņi bija tieši tāpat apģērbti kā visas tās māsas / māsu palīgi / citas jaunievestās subordinācijas. Ienākot viņi nomurmulēja – “esam jūsu ārstējošie ārsti” vai ko tamlīdzīgi. Uzvārdus es nesadzirdēju. Līdz šim nesaprotu, kādēļ nepajautāju, kāpēc viņiem nav piespraužu ar uzvārdiem un grādiem medicīnā. Laikam tāda tēvišķi saudzējoša attieksme.

Mana jaunākā meita arī varētu būt viņu vietā, bet tad viņai būtu jābūt bijušai vakcinētai, ko viņai nevajag. Šogad kļuvusi par ārsti, bet, paldies dievam, piedzima meita, var paņemt pārtraukumu. Varbūt šis ir laiks, kad jāsadzemdē tik daudz bērnu, cik vajag, un tikai tad jāatgriežas medicīnā? Varbūt tad vakcīnprasība būs pačibējusi?

Es brīnos arī, kādēļ nepajautāju, kāpēc viņi nāk divatā. Baidāties no manis, vai? Bet – tā nešķita ticama versija. Ticamāka – mums īsti nav, ko darīt. Jo man grūti iedomāties – ja viņiem katram būtu 25 slimnieki kā man viņu vecumā Elejā, vai viņiem būtu laiks un enerģija interesēties vēl par kolēģu slimniekiem? Varbūt par vienu vai diviem, problemātiskākajiem, pie tiem varētu aiziet kopā, izmeklēt, domāt. Un vēl – man bija 20 kvadrātmetrus liela divvietīga palāta, kurā biju viens pats. Plus 8 kvadrātmetrus liela vannasistaba, tik perfekta, kādu nav 90% LV pilsoņu dzīvokļos. Varētu būt vēl pāris dīvānu, un šo varētu uztvert kā četrzvaigžņu apartamentus!

Es nevarētu būt īpašs, ļoti interesants gadījums no medicīniskā viedokļa. Neliela iespēja – klīnikas vadība bija informēta (meitas!), ka es braucu – pats galvenais šefs mani sazvanīja ātrās palīdzības mašīnā – “tu brauc?”, “jā, braucu”. Varbūt šefs jaunajim ārstiem novadīja – ziņojiet man visu par šo slimnieku! Varbūt tas jaunos dakterus mobilizēja, bet varbūt izsauca iekšēju protestu.

Tas, kā mani mācīja mani skolotāji, – izmeklē slimnieku a capitem ad calcem (no galvas līdz papēžiem). Šie dakteri man pajautāja – vai kāds jūs ir ir izklausījis? Es atbildēju – nē, un viņi sāka darīt šo sev domājami nevajadzīgo pienākumu – izklausīt. Paziņoja man, ka nekādi trokšņi nav dzirdami (nebiju sašķidrinājis krēpas, kas būtu devis mitrus trokšņus).

Tātad pacientam būtu jābūt sajutušam īpašu attieksmi no saviem ārstiem. Bet ne jau man, kas zina, ko konkrētajā brīdī var un ko nevar sadzirdēt.Un, kad galvenais nav trokšņi (tie liecina par bronhiem), bet krepitācija – alveolu fenomens bakteriāla plaušu karsoņa gadījumā, kas laikam nebija šis variants, bet tomēr – c-19 mēdz uzkundzēties pneimokoks. Vai viņi no priekšniecības zināja, ka esmu ārsts? Varbūt nē un tas viņus neinteresēja.

Nu un tā tie divi dakteri kā tādi kosmonauti visā savā aizsardzībā no manis stāv. “Nu tad stāstiet”, tā puisis, viņš izskatās vecāks, sāk. Un es sāku, kā saslimu un kā tas turpinājās. Tomēr jau pēc minūtes sajūtu neienteresētību, viņi jautā – “vai jums ir kādi jautājumi?”, es pajautāju, kādi ir analīžu rezultāti un kā tos interpretēt. Atbildes skopas. Man ir jāizvēlas, vai šos jauniešus ar saviem jautājumiem saplosīt gabalu gabalos vai tomēr saudzēt. Izvēlos otro. Man jāsamierinās, ka medicīniskā ētika progresējusi necilvēcīgā virzienā. Es viņu vecumā tā nebaidījos no cilvēcīgām attiecībām ar saviem slimniekiem.

Vēl aizdomājos par šo dakteru ķermeņa valodu. Tur bija kaut kas studentisks – mums no pacienta vajag anamnēzi un iespēju viņu izmeklēt, bet vai viņam to vajag? Varbūt mēs gribam viņam nozagt to, ko viņam garlaicīgi dot? Tur ir kaut kas mazvērtīgs no vienas puses un neobjektīvs no otras – es neesmu saticis slimniekus, kam neinteresētu, ka viņi kādam interesē. Un man ļoti nepatika arī tas, ka, man paziņojot, – šodien braucu mājās, puisis iesaucās – bet jums jau vēl nav 10 dienas no inficēšanās sākuma pagājušas, jūs joprojām esat infekciozs! Man bija jāatgādina savam ārstējošajam ārstam, kas tāds ir jau ceturto dienu, ka kopš inficēšanās sākuma ir pagājušas jau 16 dienas…

Noslogotība. Nekur neuzdevu jautājumu – cik jums ir gultas un par cik tās ir piepildītas. Laikam tādēļ, ka tas šķita jautājums, uz kuru neviens nedrīkst atbildēt atklāti. Tomēr iespaidi radās. Bez jau iepriekšminētā, ka manis viena rīcībā tika nodota 20 kvadrātmetrus liela, izcili vēdināta palāta ar palīgtelpu un ka man bija divi, nevis viens ārsts, bija arī citi fakti. Neredzēju nogurušu personālu. Un pats galvenais – jutos kā vienīgais pacients nodaļā.

Protams, infekciju nodaļā pacientiem nebūtu jājūtas saistītiem ar citiem pacientiem. Man būtu jājūtas kā vienīgajam apūpējamajam, un tam būtu jābūt kā nodaļas izcilības rādītājam. Tomēr – es dzirdēju maz trokšņu koridoros, un tajos nebija trauksmes, cīņas par dzīvībām, sasprindzinājuma, paaugstinātu toņu balsīs. Visu dienu un nakti no koridoriem bija dzirdams vai nu nekas, vai tikai tādas ģimeniskas sievu klačas. Kā diena pret nakti, salīdzinot ar uzņemšanas nodaļu.

Šad tad sazvanos ar kolēģi reanimatologu, kurš strādā arī ar C-19 slimniekiem. Viņš ir kareivīgs vakseris un nekādi neatbalsta brīvprātīgumu vakcinācijā, pilnīgs fašists. Klausoties viņu, šķiet – reanimācijas tiešām ir noslogotas ar C-19. Bet ir šaubas par tāda tipa nodaļu noslogotību, kādā biju es.

Tas viss izskatās pēc situācijas, ka C-19 ir devis iespēju mediķiem nopelnīt un viņi kļuvuši atkarīgi un ieinteresēti tajā, lai šis vīruss nekad nebeigtos. Tāda nožēlojama loma… Es saprotu un atbalstu mediķu prasības pēc lielākām algām, kas hroniski netiek risinātas. Bet sasniegt šo mērķi šādā veidā… Diezgan tizli. Bet izskatās, ka šādā veidā mediķi izjūt lielāku teikšanu valdības sēdēs, kurās tiek lemts par tālākajiem mēriem. Bet tādi tie dabū negtīvu auru – visu aizveram, viss ir infekciozs, pilnīgs lokdauns, jo lielākas šausmas jo lielākas algas.

Propaganda. Tā cilvēkam parastajam sien šausmīgu ķēdi – inficēties nozīmē slimot, bet slimot – nonākt reanimācijā, kur būs jāmirst, mokpilni nosmokot. Realitāte ir pilnīgi atšķirīga – šāds gals gaida tikai procenta daļas no saslimušajiem. Tomēr tieši šīs procenta daļas un izfantazēto par tām mediju telpa translē. Skaidrs – ir nomiris kāds trīsdesmitpiecgadīgs cilvēks, kam bijusi kāda līdz šim nediagnosticēta autoimūna saslimšana. Bet viņš ir vienīgais, kas no 10 000 viņa vecumā inficētajiem nomiris. Tajā pašā laikā 9 999 ir kaut kā izslimojuši. Kā?

Visa propaganda C-19 sakarā ir nevis palīdzējusi cilvēkiem cīnīties, bet pretēji, gatavojusi tos mirt. Daudzos gadījumos pilnīgi pietiek ar bailēm mirt, lai nomirtu, vai arī ar manu gadījumu – garīgas sāpes par notiekošo šajā pasaulē var likt gribēt vairāk mirt, nevis dzīvot. Nepretoties nāvei, ļaut lai tā atnāk…

Ambulatorā ārstēšanās. Tas ir pilnīgs ārprāts, sēt tautā neticību, ka C-19 sakarā ārpus reanimācijas iespējama kaut kāda reāla palīdzība. Bet tas ir arī bulšits – 99.99% cilvēku slimo, bet izveseļojas, pateicoties saviem ģimenes ārstiem, citiem ārstiem, kurus viņi izvēlējušies šajos gadījumos, vai terapeitiskajām sistēmām, kurām viņi uzticas.

Te ir vieta padomāt par 20. gadsimta Rokfellera medicīnu, kuras kritērijs ir nauda, nevis veselība un mūžseno holistisko medicīnu, kam nauda nekad nav bijusi kritērijs. Es esmu audzis abu sistēmu sadurē – lai kā arī es slavētu savus skolotājus, viņi visi tomēr ir bijuši rokfelleristi vai Schulmedizin ārsti: par alternatīvu vairāk šeit – http://www.viestursrudzitis.lv/arsts-briviba/

Es neesmu sevi attīstījis Naturhailkunde medicīnā un nespēju domāt tās kategorijās – savā karjerā esmu devies citur. Bet man arī liekas stulbi domāt tikai Rokfellera stilā. To darot, C-19 sakarā loģiski šķiet pretiekaisuma līdzekļi, glikokortikoīdi, trombolītiķi, antibiotiķi. Izbaudīju tvittera ņirgas, ierunājoties par pēdu vanniņām, bankām, inhalācijām un piparu plākseteriem kā kaut ko, ko iespējams izmantot līdz reanimācijai un kas palīdz. Tviteris + Rokfellera medicīna jau ilgstoši ņirgājas par homeopātiju un holistisko medicīnu. C-19 ir situācija, kurā Rokfellers gan būtu spiests atzīt savu impotenci ārpus reanimācijas. Kurā vairumam slimnieku ir palīdzēts un viņi ir atveseļojušies. Par sevi nezinu. Saslimstot es izmantoju dr. Laura Līcīša ordinācijas – bet viņš tās nozīmēja, mani neizmeklējot – es vēl biju infekciozs. Nezinu, vai tās palīdzēja. Sevišķi tādēļ, ka Laura ārstēšanu divās daļās sarāva hospitalizācija. Pēc slimnīcas es ēdu medikamentus, kuri mani uzrunā, nevis tos, kas raisa nelabuma sajūtu. Tā ir svarīga holistiski pamatota izvēle, ne rokfelleriska.

Tas kas mani pret šo valdību sanikno visvairāk – atbalsta trūkums cīnītājiem pirmajās rindās. C-19 reanimācijā – tie ir izņemumi, 0,01% no kopējās problēmas, bet par to tiek baidīts visvairāk un tur tiek virzīti resursi. Bet par slimniekiem, kas atveseļojas mājās, tikpat kā nemaz. Un ārstiem, kas palīdz mājās – tikpat kā nemaz.

Vakcīnas. Ne tikai Jāņa Hermaņa analīze – https://twitter.com/J_Hermanis/status/1460916930450276353/photo/1, arī daudzas citas liecina, ka vakcinācija mirstību palielina. Ja gaidāms, ka Latvijā šogad nomirs par 8000 vairāk cilvēku, salīdzinot ar to, cik nomira katrā no iepriekšējiem 10 gadiem, tad kā var neredzēt vienīgo, kas šajā gadā ir atšķirīgs no iepriekšējiem, – vakcināciju? Un es nespēju iedomāties Eiropas demokrātijas un tiesiskuma  tradīcijas bez sekām – kādam būs jāatbild par 8000 cilvēku nāvi Latvijā, bet par daudz lielāku skaitu – Eiropā un pasaulē.

Esmu mācījies imunoloģiju un tagad šīs zināšanas sistemātiski papildinu. Ir pilnīgi skaidrs, ka tā saucamā vakcīna ietekmē tikai humorālo imunitāti – antivielas. Bet tā nekādi neveicina šūnu imunitāti – leikocītu atmiņu par kārtējo mikroorganismu, to signālu killeršūnām, kurām jāiznīcina tās organisma šūnas, kurās iekļuvis vīruss un kuras darbojas kā vīrusu fabrikas. Šī situācija nevar neizpausties kā atkarība no kārtējās vakcīnas (antivielu stimulatora) devas. Bet vienu brīdi kārtējais neizbēgamais kontakts ar c-19 bez šūnu imunitātes, tikai ar antivielām, nevarēs neizrādīties letāls. Vakcinētie būs iezīmētie, kas mirs. Izdzīvos galvenokārt nevakcinētie, izslimojušie, kā es un mana ģimene.

Mana kovidslimošana bija nopietnākā slimība, ar kuru es savas dzīves laikā esmu saskāries – tā bija pirmā reize, kad četrdesmit darba gadu laikā man bijusi darba nespēja. Ļoti nepatīkama kaite – bet tikai manas vieglprātības dēļ tā ilga trīs, nevis divas nedēļas, kā būtu bijis jābūt. Bet tā taču ir gana samērojama, maksājama cena par mūža imunitāti pret šo briesmīgo C-19.

Svarīgākais – es un mana ģimene varam aizmirst par C-19. Mūsu iegūtā imunitāte ir nesalīdzināmi vērtīgāka kā vakcīnu pseidovērtība. Pēc pusgada, protams, atkal būs represijas, bet ir vismaz pusgads svaiga gaisa, aizbraukšu uz Grieķiju. Tomēr realitāte ir cita – mums ir mūža imunitāte pret C-19. Mūsu ģiemenei tā nav problēma, mums jāskatās uz citiem risināmiem jautājumiem, tajā skaitā tiem, kurus radījusi šī pseidoC-19 sociālā un politiskā problēma.

Pārpublicēts no viestursrudzitis.lv

Novērtē šo rakstu:

298
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

6

Hunta, sargies buntavnieka!

FotoSāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

18

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

FotoAr apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Lasīt visu...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...

Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....