Koziola biznesa rādītāji: uzņēmējam nevarēja būt savas naudas Dienas iegādei
L. Lapsa22.11.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad Viestura Koziola īpašumā šā gada augusta sākumā formāli nonāca AS Diena akciju kontrolpakete, uzņēmējs apgalvoja, ka darījumu veicis par saviem brīvajiem līdzekļiem un nauda viņam vēl palikusi pāri. Tomēr Pietiek apkopotie dati par uzņēmēja daudzšķautņaino biznesu rāda – ja vien Dienas darījums bija īsts un Koziolam par kontrolpaketi vajadzēja maksāt kaut miljonu latu, uzņēmēja bizness šādu legāli iegūtu naudu viņam nevarēja nodrošināt: lielākā daļa no Koziola uzņēmumiem strādā ar pārsvarā niecīgu apgrozījumu un lieliem zaudējumiem, oficiālus darījumus, kas viņam nodrošinātu nepieciešamo summu, uzņēmējs pēdējo divu gadu laikā nav veicis, arī viņam tieši vai netieši piederošie vērtīgākie nekustamie īpašumi jau ilgāku laiku ir ieķīlāti.
Smagi zaudējumi, niecīgs apgrozījums
No pirmā acu uzmetiena Koziols izskatās pēc iespaidīga un vērienīga uzņēmēja – kā rāda Lursoft datu bāze, kopumā viņam pieder kapitāldaļas kopumā 26 kompānijās; tāpat viņam, kā rāda nekustamo īpašumu kompāniju datu bāzes, pieder arī vismaz septiņi nekustamie īpašumi.
Taču uzņēmumu finansiālo datu pārbaude rāda, ka faktiski neviena no šīm kompānijām uzņēmējam pēdējo pāris gadu laikā nav spējusi nodrošināt kaut cik vērā ņemamu peļņas daļu; tieši otrādi – Koziola kompānijas pagājušo gadu nospiedošā pārsvarā beigušas ar pietiekami nospiedošiem zaudējumiem.
No deviņiem uzņēmumiem, kas tieši un simtprocentīgi pieder Koziolam, pagājušo gadu ar peļņu spējis pabeigt viens (peļņa – nepilni 50 tūkstoši latu), savukārt sešu citu kopējie ciestie zaudējumi bijuši nepilni 450 tūkstoši latu.
Šo uzņēmumu darbības pamatrādītāji pērn izskatījušies šādi:
SIA Abi krasti (saskaņā ar publiskiem datiem pieder 100%): 2009. gada apgrozījums – Ls 27 964, zaudējumi – Ls 222 204:
SIA MF Projekts (100%): 2009. gada apgrozījums – Ls 40 000, zaudējumi – Ls 126 569
SIA Lauku attīstības inovāciju fonds (100%): 2009. gada apgrozījums – Ls 210, zaudējumi – Ls 82 174
SIA Web Projekti (100%): 2009. gada apgrozījums – Ls 14585, zaudējumi – Ls 15 441
SIA Sports (100%): 2009. gada apgrozījums – Ls 0, zaudējumi – Ls 1275
SIA Investīciju mērķprojekti (100%): 2009. gada apgrozījums – Ls 305, zaudējumi – Ls 349
SIA Žurnāls (100%): 2009. gada apgrozījums – Ls 64 507, peļņa – Ls 49 763
SIA Tritan Orbit (100%): 2009. gada apgrozījums – Ls 0, peļņa – Ls 0
SIA One Day Events (100%): 2009. gada pārskats nav iesniegts
Arī kopkompānijas strādājušas ar zaudējumiem
Savukārt no 17 uzņēmumiem, kuros Koziols tieši ir viens no līdzīpašniekiem, pagājušo gadu ar zaudējumiem strādājuši 12, ar peļņu – četri, bet viens nav iesniedzis darbības gada pārskatu. Turklāt, ja četri pelnītāji kopā pērn sapelnījuši nepilnus 27 tūkstošus latu, tad pārējo zaudējumi pārsnieguši 150 tūkstošus latu.
Kopā šo uzņēmumu darbības pamatrādītāji izskatās šādi:
SIA Sorento (saskaņā ar publiskiem datiem pieder 50%): 2009. gada apgrozījums – Ls 1010, zaudējumi – Ls 48 387
SIA Agrofirma Bulduri (86,53%): 2009. gada apgrozījums – Ls 9454, zaudējumi – Ls 40 112
SIA Selgas parks (24%): 2009. gada apgrozījums – Ls 7577, zaudējumi – Ls 29 633
SIA Fotostudija Imagine (70%): 2009. gada apgrozījums – Ls 34 636, zaudējumi – Ls 15 287
SIA Voleru krasti (2,10%): 2009. gada apgrozījums – Ls 0, zaudējumi – Ls -10 267
SIA Ekkorn (96,15%): 2009. gada apgrozījums – Ls 4648, zaudējumi – Ls 3170
SIA Silica (50%): 2009. gada apgrozījums – Ls 178 574, zaudējumi – Ls 2712
SIA Jūras bērzi (50%): 2009. gada apgrozījums – Ls 236, zaudējumi – Ls 2359
SIA Jaunattīstības projekti 15,01%): 2009. gada apgrozījums – Ls 632, zaudējumi Ls 1535
SIA Jūras mala (75%): 2009. gada apgrozījums – Ls 979, zaudējumi – Ls 979
SIA Waterhouse management (50%): 2009. gada apgrozījums – Ls 229, zaudējumi – Ls 249
SIA Pano marketings (20%): 2009. gada apgrozījums – Ls 88, zaudējumi – Ls 113
SIA Master Club (40%): 2009. gada apgrozījums – Ls 73486, peļņa – Ls 592
SIA Avantis Promo (50%): 2009. gada apgrozījums – Ls 49327, peļņa – Ls 2330
SIA Real partners (36%): 2009. gada apgrozījums – Ls 2800, peļņa – Ls 2385
SIA Jaunā skola (23,31%): 2009. gada apgrozījums – Ls 74472, peļņa – Ls 21 675
SIA Digitālais parks (37%): 2009. gada pārskats vispār nav iesniegts
Ne dividenžu, ne lielu darījumu
Koziola uzņēmumu 2008. gada darbības dati uzrāda tikpat skumju ainu, un kopumā šie dati rāda, ka uzņēmējam ne pērn, ne šogad viņa uzņēmumi nav nodrošinājuši nekādu peļņas daļu. Turklāt Koziols nav saņēmis arī vērā ņemamas dividendes par iepriekšējiem gadiem, - viņa vārds nav atrodams Lursoft sastādītajā gada lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā.
Jaunais Dienas formālais īpašnieks pērn un šogad, pēc visa spriežot, nav arī oficiāli pelnījis no kādu uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanas, kas viņam savulaik deva iespaidīgu peļņu, strādājot kopā ar Aināru Šleseru.
Kā rāda Lursoft datu bāze, šogad viņš gan savus 10,34% kapitādaļu SIA Rīgas jūras osta Voleri pārdevis Donāta Vaitaiša SIA Augšvoleri investīcijas, taču milzu ienākumus šis darījums viņam nav nesis, ņemot vērā, ka Voleri pagājušo gadu beiguši ar 325 tūkstošu latu apgrozījumu un gandrīz 150 tūkstošu latu zaudējumiem.
Savukārt pērn vienīgais „redzamais” Koziola darījums ir bijis kapitāldaļu pārdošana SIA Jaunattīstības projekti, taču arī tas milzu ienākumus nevarētu būt nesis, ja vien darījums bijis īsts.
Tiesa, šis ir viens no retajiem Koziola uzņēmumiem, uz kuru vārda reģistrēti arī nekustamie īpašumi, taču Jaunattīstības projektiem pieder vien 54,6 hektāri zemes Laucienes pagastā, kā arī nepilni četri hektāri Kleistos. Kleistu zemesgabalu gan pats Koziols 2006. gadā Jaunattīstības projektos arī ieguldījis, novērtējot par 665 tūkstošiem latu, taču to apgrūtina 472 tūkstošu latu bankas hipotēka.
Brīvos līdzekļus savas halles glābšanai neatrada
Nekādus citus kapitāldaļu pirkšanas vai pārdošanas darījumus Koziols pērn un šogad nav veicis, turklāt uzņēmēja versiju par pieejamajiem iespaidīgajiem brīvajiem līdzekļiem liek apšaubīt arī viņa šīgada piespiedu šķiršanās no viņam piederējušajiem 40,62% kapitāldaļu SIA Babītes hokeja halle.
Vēl 2009. gada pārskatā kompānijas vadība ziņoja par rosīgu darbību: „Uzņēmums turpināja darbu pie ledus halles attīstības gan esošā noslogojuma uzlabošanā, gan jaunu klientu piesaistīšanā. Ledus laukums tika izīrēts amatieru hokeja komandām, daiļslidotājiem no dažādiem klubiem, kā arī hokeja klubam Rīgas Dinamo treniņiem un vairākiem Latvijas mēroga un starptautiskiem pasākumiem - turnīriem. Kā jau katru gadu hallē notika Latvijas čempionāts, Neatkarīgās amatieru līgas čempionāts un bērnu jaunatnes hokeja līgas čempionāta spēles. Vasaras mēnešos mūsu halli ir iecienījušas vairākas hokeja komandas no Krievijas, kas rīko nometnes dažādām vecuma grupām.”
Taču Koziols un viņa kompanjons Dainis Liepiņš neatrada brīvus līdzekļus, lai nomaksātu sava uzņēmuma parādus Hipotēku un zemes bankai, un rezultātā pagājušā gada 16.martā Rīgas rajona tiesa nolēma nodot bezstrīdus piespiedu izpildīšanai prasību par 1,38 miljonu latu piedziņu no kompānijas. Šā gada 4. februārī jau uzsākta SIA Babītes hokeja halle bankrota procedūra.
Īpašumu nav daudz, vērtīgākie ieķīlāti
Kā rāda nekustamo īpašumu kompāniju datu bāzes, pēdējos divos gados Koziols nav veicis arī nekādus ienesīgus nekustamā īpašuma darījumus, - turklāt viņam personiski arī nepieder vērā ņemami īpašumi.
Uzņēmējam kopumā pieder nedaudz vairāk nekā 200 hektāru zemes Zantes, Novadnieku, Embūtes, Jaunbērzes un Lielauces pagastā, kā arī neliels dzīvoklis Rīgā, Slokas ielā.
Viņa vērtīgākais īpašums atrodas Rīgā, Kokneses ielā 7, taču pēc 450 tūkstošu latu aizdevuma ņemšanas 2007. gadā uz to nostiprināta 632 tūkstošu latu hipotēka par labu Swedbank.
Nekādu vērā ņemamu, turklāt ar hipotēkām neapgrūtinātu nekustamo īpašumu faktiski nav palicis arī Koziola uzņēmumiem. Agrofirmai Bulduri atlikuši tikai 15,6 hektāri zemes, SIA Ekkorn gan pieder dzīvoklis Rīgā, Brīvības ielā 19, taču tas ieķīlāts par gandrīz 200 tūkstošiem latu, savukārt SIA Sorento piederošais zemesgabals Annas Sakses ielā 2 – par 411 tūkstošiem latu.
Koziols izvēlas klusēt
Pats Koziols pirmdien nesniedza nekādus komentārus par saviem uzņēmējdarbības rezultātiem. Viņš nevēlējās komentēt Pietiek secinājumu, ka viņa rīcībā nevarēja būt pietiekamu paša līdzekļu AS Diena akciju paketes iegādei.
Tāpat uzņēmējs nevēlējās atklāt, kādi bijuši patiesie viņa izmantotā finansējuma avoti AS Diena akciju paketes iegādei, ja, protams, ir bijusi runa par reālu darījumu.
Nekādus komentārus saistībā ar šiem jautājumiem nevēlējās sniegt arī Dienas mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
