Kozlovskis izliekas, ka nedēļas laikā neesot spējis no policijas saņemt ziņas par brutālo aizturēšanu
PIETIEK28.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis izliekas, ka nedēļas laikā neesot spējis no viņa pārraudzībā esošās Valsts policijas saņemt ziņas par Pietiek aprakstīto brutālo aizturēšanu, par ko jau pirms pusgada sākts kriminālprocess. Neoficiāli Pietiek zināms, ka šī oficiālā nespēja saņemt informāciju, kas iekšlietu ministram iegūstama ar vienu telefona zvanu, saistīta ar Drošības policijas uzstājīgu "lūgumu" Kozlovskim.
Tieši pirms nedēļas Pietiek uzdeva Kozlovskim vairākus jautājumus saistībā ar publiskoto video, kurā skaidri redzams, kā policijas darbinieki sper pa galvu zemē guļošam aizturētajam, kurš neizrāda nekādu pretošanos, un saistībā ar to, ka Valsts policija ir paziņojusi, ka neviens no spārdītājiem pusgada laikā - tik ilgi jau norisinās sāktais kriminālprocess par šo notikumu - no amata nav atstādināts, aizbildinoties ar to, ka "nav gūts pietiekams apstiprinājums noziedzīgām darbībām, lai kādu darbinieku varētu atzīt par aizdomās turēto".
Kozlovskim tika jautāts, vai viņš vispār ir informēts par šo notikumu un vai arī viņš uzskata, ka policijas darbinieki, kuri aizturēšanā ir spēruši pa galvu aizturamajam, kurš neizrāda nekādu pretošanos, var turpināt darbu līdzšinējos amatos laikā līdz kriminālprocesa beigām, bet, ja tā neuzskata, kādas tieši darbības šai sakarā viņš ir veicis vai veiks kā politiski atbildīgā persona (savukārt, ja Kozlovskis uzskata par pamatotu minēto personu neatstādināšanu, kā tieši viņš to var pamatot).
Taču ne uz vienu no šiem jautājumiem Kozlovskis nedēļas laikā tā arī nav spējis atbildēt, uzdodot savai palīdzei Daigai Holmai aizbildināties ar to, ka policijai par šo gadījumu esot pieprasīta informācija. Savukārt uz jautājumu, kā var būt, ka ministrs veselas nedēļas laikā nespēj saņemt informāciju no viņa paša pārraudzītās Valsts policijas, Kozlovska palīdze nespēja atbildēt.
Tikmēr neoficiāli Pietiek ir zināms, ka ministra nevēlēšanās būt informētam par brutālās aizturēšanas apstākļiem un iemesliem saistīta ar Drošības policijas uzstājīgu "lūgumu", pret kādiem Kozlovskis ir bijis ļoti atsaucīgs arī iepriekš. Savukārt Drošības policijas uzstājība ir saistīta ar tās vēlēšanos atbrīvoties no aizturētās personas, kas savulaik ar to sadarbojusies un 90. gados pat palīdzējusi no gūsta Ingušijā atbrīvot ķīlniekus - celtniekus no Latvijas.
Šī persona ir Pietiek jau vairākkārt aprakstītais Aslans Iznaurovs - Latvijas nepilsonis, kurš 2013. gada sākumā nejauši uzzināja, ka ir bez oficiāla lēmuma vienkārši izdzēsts no LR Iedzīvotāju reģistra, pēc šīs izdzēšanas valsts iestādēm it kā neeksistē, it kā tomēr eksistē: Drošības policija viņu tagad oficiāli uzskata par vienkārši neeksistējošu, savukārt Valsts policija, ņemot vērā notikušo izdzēšanu, tagad nesekmīgi mēģina viņu apcietināt tāpēc, ka viņš gan ir "izdzēsts", bet reāli eksistē.
Saistībā ar Pietiek aprakstīto gadījumu, kad policijas speciālo uzdevumu bataljona policisti atspārdīja Iznaurovu, kurš neizrādīja nekādu pretestību, bet pēc tam apsūdzēja viņu par nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām, Valsts policijas Iekšējās drošības birojā gan ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 317.panta 2.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību.
Par šādu noziegumu maksimālais likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, un pašlaik kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, skaidro Valsts policijas pārstāvis.
Taču, lai gan izteiksmīgo brutālās aizturēšanas un atspārdīšanas videoierakstu Iekšējās drošības birojam nodeva tiesa, Valsts policija nav uzskatījusi, ka tajā redzamais būtu uzskatāms par pamatu kādiem izdarāmiem secinājumiem. Fakts, ka policijas darbinieki ir melojuši dienesta ziņojumā, un videoierakstā redzamais neesot "pietiekams apstiprinājums noziedzīgām darbībām".
"Šobrīd kriminālprocesā turpinās izmeklēšana, taču pagaidām nav gūts pietiekams apstiprinājums noziedzīgām darbībām, lai kādu darbinieku varētu atzīt par aizdomās turēto," Pietiek skaidro Valsts policijas pārstāvis. Līdz ar to policijas darbinieki, kas redzami video, joprojām turpinot pildīt savu amatu pienākumus.
Pietiek jau informēja - tikai pateicoties tam, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona darbinieki bija pietiekami neapdomīgi, lai brutālo aizturēšanu sarīkotu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzes lokā, policistiem, iespējams, neizdosies brutālu aizturēšanu un aizturamā atspārdīšanu, viņam pat nemēģinot pretoties, pasniegt kā aizturamā pretošanos policijas darbinieku likumīgām prasībām.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona 2.rotas jaunākais inspektors Oļegs Šalajevs oficiālā ziņojumā gan bija apgalvojis, ka viens no aizturamajiem - Aslans Iznaurovs neesot izpildījis viņam dotās pavēles, tāpēc, lai viņu aizturētu, pielietoti speciālie cīņas paņēmieni un speclīdzekļi - roku dzelži, savukārt pret otru personu - Andreju Volkovu tikuši pielietoti tikai rokudzelži, bet "fizisks spēks netika pielietots".
Ļoti iespējams, ka šī versija paliktu neapstrīdēta, ja vien speciālo uzdevumu bataljona policisti, kuru "likumīgajām prasībām" it kā nebija pakļāvušies abi aizturētie, nebūtu pieļāvuši divas kļūdas, - pirmkārt, veikuši aizturēšanu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzeslokā, otrkārt, nepaspējuši izņemt videokameras ierakstu.
Rezultātā tiesa, iepazīstoties ar advokātes Allas Ignatjevas rīcībā esošo videoierakstu, pieņēma šādu lietu izskatīšanā diezgan retu spriedumu: "Tiesnese atzīst par nepieciešamu, izskatīšanas laikā iegūtās ziņas nodot kompetentai iestādei (Rīgas reģiona pārvaldes Iekšējās izmeklēšanas birojam) policijas darbinieku rīcības izvērtēšanai".
Pietiek jau publicējis Iznaurova aizstāvja Jāņa Davidoviča iesniegumu tiesībsargāšanas iestādēm, kurā advokāts izklāsta, kā notikušo aprakstījis viņa aizstāvamais, - stāstījums ir būtiskā pretrunā ar policijas darbinieku versiju, bet atbilst videoierakstā redzamajam.
Interesanti, ka beigu beigās izrādījies - visa aizturēšana notikusi nevis saistībā ar to, ka Iznaurovs būtu meklēts par kāda nozieguma izdarīšanu, bet gan tāpēc, ka viņš figurējis kā liecinieks kādā kriminālprocesā un viņu bijis nepieciešams nopratināt:
"Vēlāk mani aizveda uz kādu Rīgas iecirkni, kur, kā iepriekšējos, man neviens neko nepaskaidroja, vienīgi tiku visu šo laiku aizturēts un turēts saslēgts rokudzelžos. Beidzot, kad bija jau pagājušas apmēram divpadsmit stundas pēc aizturēšanas un bija jau ap pusdiviem naktī, pēdējā policijas iecirknī, man priekšā stādījās policijas darbiniece Olga Kevra, kura man izskaidroja, ka tikšu nopratināts kā liecinieks, pie tam man pilnīgi nesaprotamā lietā, un pavaicāja, kur es esot bijis kaut kādā datumā, un uzrādīja man kaudzi cilvēku fotogrāfijas, kurās es atpazinu vienīgi minēto Andreju.
Viņa man teica ka esmu bijis izsludināts meklēšanā kā liecinieks, kas pats par sevi nav vispār kriminālprocesuāli iespējams, jo Latvijas KPL neparedz to, ka liecinieku var izsludināt meklēšanā, aizturot piekaut un pazemot. Es atbildēju uz šiem abiem man kā lieciniekam uzdotiem jautājumiem, un Olga Kevra teica, ka esmu brīvs, un atlaida mani."
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
