Iesaki rakstu: 
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, piespriežot reālu brīvības atņemšanu par būtisku kaitējuma nodarīšanu “Latvijas Krājbankas” drupu shēmotājiem Edijam Ziediņam un Jānim Bankovam, šādi apstiprinājusi faktus un to vērtējumu, kuru Pietiek publicēja jau 2017. gadā.
Pēc “Latvijas Krājbankas” slēgšanas un maksātnespējas administratora iecelšanas sākās shēmas, lai iegūtu vērtīgākos ar šo banku saistītos aktīvus, tajā skaitā firmu “Baltijas Aviācijas Sistēmas”, kas tajā laikā bija “airBaltic” akcionāre kopā ar valsti un kas bija aviokompānijas toreizējā vadītāja M. Bertolta Flika firma, taču “Baltijas Aviācijas Sistēmas” bija aizņēmušās naudu no “Krājbankas” investēšanai aviācijas nozarē un tāpēc nokļuva blēžu redzeslokā.
Vispirms shēmā parādījās “Krājbankas” meitasuzņēmums “Atlantijas Biroji”, kas — atšķirībā no bankas — nebija maksātnespējīgs un tātad varēja rīkoties brīvāk. Vēlāk tika iecelta jauna vadība arī “Baltijas Aviācijas Sistēmām”, un shēmas īstenošana varēja sākties.
Prokuratūras mājaslapā teikts, ka abiem apsūdzētajiem valdes locekļiem, ko iecēla 2012. gadā, bija tiesības pārstāvēt "Baltijas Aviācijas Sistēmas" atsevišķi, kā arī rīkoties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem, kas atradās viņu pārziņā. Pretēji uzņēmuma interesēm, apsūdzētie savā starpā vienojās un noslēdza pārstāvības līgumus, nosakot par to katram ikmēneša atlīdzību un vienreizēju kompensāciju.
“Tādā veidā apsūdzētie, mantkārīgu motīvu vadīti, pārsniedzot savas pilnvaras, personu grupā nodarīja būtisku kaitējumu "Baltijas Aviācijas Sistēmām" vairāk nekā 88 315 eiro apmērā. Turklāt viens no apsūdzētajiem papildus piesavinājās "Baltijas Aviācijas Sistēmu" finanšu līdzekļus — 160 000 eiro — un pēc tam veica šo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju,” teikts prokuratūras paziņojumā.
Tagad tiesa Edijam Ziediņam piespriedusi brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus komercsabiedrībās uz diviem gadiem, kā arī 7500 eiro naudas sodu, ziņo LETA. Tāpat tiesa nolēma piedzīt no E. Ziediņa materiālā kaitējuma kompensāciju 48 661 eiro apmērā.
Jānim Bankovam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu, kā arī atņemt tiesības ieņemt valdes locekļa amatus komercsabiedrībās uz diviem gadiem un naudas sodu 7500 eiro apmērā. Spriedumu iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Līdz ar to sagaidāms turpinājums pārējo darbību izvērtējumam, par ko E. Ziediņš bija vaļsirdīgi atzinies un kuras 2017. gada sākumā aprakstīja Pietiek. Tagad tiesībsargājošajām institūcijām jādod vērtējums arī, piemēram, šādiem faktiem, par ko atzinās E. Ziediņš:
“2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija “KPMG Baltics” SIA amatpersonas — maksātnespējīgās “Latvijas Krājbankas” administratora vadības grupa, kuras mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS “airBaltic Corporation” un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā. […]
Šo darījumu rezultātā SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas” ieķīlātā manta tika pretlikumīgi nodota pašai “Latvijas Krājbankai” (saskaņā ar likumu, komercķīlas ņēmējs nedrīkst iegūt ieķīlāto lietu savā īpašumā), slēpjot nodošanas faktu aiz fiktīva darījuma un uzrādot fiktīvu pircēju — SIA “Atlantijas Biroji”. Minētais norāda uz apzinātu un plānotu darbību veikšanu no iesaistīto personu puses ar nolūku slēpt kontroles iegūšanu pār SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas” aktīviem.”
Pilns 2017. gada raksts:
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
