Krāpniecībā apsūdzēta Lietuvas kompānija arī Latvijas iepirkumā mēģina krāpties
Pietiek lasītājs22.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lietuvas kompānija “Biseris”, kura iepriekš krāpusies un pret kuru Lietuvā ierosināts kriminālprocess, arī piedaloties VAS “Latvijas valsts ceļi” izsludinātā iepirkumā Latvijā, mēģina krāpties. Turklāt, pieķerta melos, cenšas diskreditēt iepirkuma veicēju un apsūdzēt VAS “Latvijas valsts ceļi” atbildīgos darbiniekus korupcijā.
Par Lietuvas kompāniju “Biseris” ziņoju Pietiek jau martā īsi pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas Covid-19 pandēmijas dēļ. Toreiz Pietiek publicētais raksts, par ko ļoti pateicos, palīdzēja pievērst VAS “Latvijas valsts ceļi” pastiprinātu uzmanību Lietuvas uzņēmuma “Biseris” piedāvājuma izvērtēšanai. Pat nācās iepirkumu pārtraukt un pagarināt iepriekš noslēgto līgumu, lai varētu paveikt visus uz ceļiem nepieciešamos marķēšanas darbus, iestājoties pavasarim un vasarai.
Taču tagad “Biseris” nācis klajā ar jauniem apmelojumiem, mēģinot apvainot VAS “Latvijas valsts ceļi” atbildīgos darbiniekus korupcijā, jo nav ticis pie pasūtījuma: https://www.tvnet.lv/7021226/uznemums-biseris-parmet-latvijas-valsts-celiem-iespejamu-korupciju-iepirkuma-komisija
Tomēr skaudrā patiesība ir gluži cita. Lietuvas uzņēmuma “Biseris” sadarbības partneris no Polijas ir atteicies sadarboties un atsaucis piedāvājumus izīrēt automašīnas ceļu marķēšanas darbiem. Šo atsaukumu pievienoju vēstulei kā pielikumu.
Līdz ar to “Biseris” vispār nav spējīgs veikt VAS “Latvijas valsts ceļi” iepirkumā pasūtītos darbus. Publiski apgalvojot, ka viņu piedāvājums ir izdevīgākais un lētākais, “Biseris” faktiski mēģina piekrāt Latvijas valsti, jo patiesībā Polijas sadarbības partnera atsaukto mašīnu dēļ vispār nav spējīgs šos darbus izpildīt, jo pašam uzņēmumam šādas tehnikas nav.
Atgādināšu, par kādiem pārkāpumiem “Biseris” apsūdzēts Lietuvā.
Lai gan Lietuvas valsts ceļu uzturēšanas uzņēmuma iepirkumā bija liela konkurence, lielāko daļu pasūtījumu ieguva viena kompānija – Biseris, kas piedāvāja viszemākās cenas. Tomēr pēc tam radās aizdomas, ka uzņēmums šmaucas un polimēra vietā marķējumos izmanto vienkāršo krāsu, lai gan samaksu pieprasa kā par polimēra marķējumu.
Savā piedāvājumā Biseris norādīja cenu – divi eiro par kvadrātmetru krāsas marķējuma, bet deviņi eiro par polimēra marķējumu. Neskatoties uz to, ka dokumentos kā marķējuma materiāls norādīts polimērs, pārbaudēs atklājās, ka tā vietā uzklāta vienkārša krāsa.
2018. gada 11. decembrī tiesu izpildītāji devās uz maģistrālēm A4, A15 un A16, kur paņēma divus horizontālā ceļa marķējuma paraugus (aksiālās un ietves līnijas). Visi seši paraugi tika nosūtīti uz Polijas ceļu un tiltu izpētes institūtu. Tika konstatēts, ka tikai šosejas A4 ass ir marķēta ar polimēru materiāliem (plānslāņa aukstā plastmasa), bet visi pārējie paraugi (A15 un A16 šoseju aksiālās un ietves līnijas, A4 robeža) tika marķēti ar vienkāršu ceļa krāsu.
Šajā gadījumā tika pārbaudīti tikai tie darbi, kas tika veikti saskaņā ar Biseris iepirkumu Viļņā, bet Biseris ir noslēdzis desmit līgumus ar Ceļu direkciju. Par šo pārkāpumu joprojām norit izmeklēšana Lietuvas tiesībsargājošās iestādēs. Sīkāka informācija: https://www.google.com/amp/s/m.delfi.lt/verslas/article.php%3fid=82364077&=1
Tikmēr Biseris jau paguvis publiski palepoties, ka VAS Latvijas valsts ceļi iepirkumā par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā piedāvājis viszemāko cenu.
Saskaņā ar konkursa piedāvājumu atvēršanas dokumentiem valsts ceļiem centra reģionos horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbus Biseris piedāvājis veikt par 6,018 miljoniem eiro, kamēr Latvijas uzņēmējs AS A.C.B - par 8,026 miljoniem eiro. Vidzemes reģionā šos darbu Biseris piedāvā paveikt par 6,69 miljoniem eiro, bet SIA M-Z – par 9.97 miljoniem.
6,27 miljonu eiro summu Biseris piedāvā par Kurzemes ceļu marķējuma atjaunošanu, bet SIA CTB – par 10,88 miljoniem. Latgales reģionā Biseris piedāvājums ir 7,63 miljoni, bet SIA MKOR - 9,22 miljoni eiro.
Ceļu nozares ekspertiem ir aizdomas, ka Biseris, kurš vienīgais piedalījies visās četrās iepirkuma daļās, tik zemas cenas spēj piedāvāt tādēļ, ka gatavojas rīkoties līdzīgi kā Lietuvā. Turklāt Biseris piedāvājumā iesniedzis tikai cenu un Eiropas vienoto iepirkuma formu, nepievienojot kvalifikāciju, līdz ar to Latvijas valsts ceļi pieprasījuši pilnu dokumentu paketi, tādēļ rezultātu izvērtēšana un uzvarētāja paziņošana aizkavējas.
Vienlaikus Biseris veica sevi slavinošu sabiedrisko attiecību kampaņu Latvijā, uzsverot savu pieredzi Lietuvā, Beļģijā, Nīderlandē un Saudu Arābijā. https://www.tvnet.lv/6914256/lietuvas-lielakais-celu-markesanas-uznemums-biseris-ienak-latvija
Seko mums 
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
