Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sports vienmēr ir bijis sabiedrību interesējošs temats gan tiem, kuri paši un/vai sporto, gan arī aktīvo līdzjutēju vidū un arī par sporta veidiem, kurus vidējais latvietis redz tikai TV ekrānā. Sports daudziem ir kalpojis kā sociālais lifts: jauns cilvēks, cītīgi trenējoties, piemēram,  futbolā, volejbolā vai basketbolā, tiek pamanīts, pateicoties komandai, kļūst redzams un bieži tiek rekrutēts uz kādu Somijas, Zviedrijas vai arī Itālijas komandu, kur paralēli sportam iegūst arī izglītību un var izmantot iespēju uzlabot savas dzīves vidi. Sportu kā iespēju izmanto arī izbijuši politiķi, kuri cieši turas pie saviem federāciju krēsliem un papildina federāciju kases ar  ievērojamiem  valsts budžeta līdzekļiem, nevis lielām sponsoru naudām, kā tas bieži tiek domāts.

Pēdējā laikā uz kopējā fona bez Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) nebūšanām un strīdiem ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) iezīmējas konflikti un biedru neapmierinātība Latvijas Jātnieku federācijā (LJF), kur tie kāpj pāri malai kā rauga mīkla, un atbalstu pārmaiņām nu jau pauž ievērojams vairākums iesaistīto visā Latvijā.

Nav brīnums, jo LJF vadība nav mainījusies nu jau 20 gadus gan personāliju ziņā, gan attieksmes ziņā un savā darbībā. Lai arī jātnieku sports ir individuālais sporta veids un katrs darbojas savā stallī, pacietības mērs ir pilns. Esošo LJF vadību pārsvarā aizstāv tie, kuriem ir izdevīga vāja pārvaldība, ko var izmantot savā labā, piemēram, neuztraukties, ka uz sporta centru Kleisti varētu pārcelties un trenēties labi treneri ar saviem audzēkņiem, tiktu rīkotas kvalitatīvas sacensības ar daudz dalībnieku, tai skaitā no Baltijas, tiktu piesaistīti lieli sponsori vai atbalstītāji. Tas viss šobrīd nenotiek.

Līdz šim vienu reizi gadā tika rīkotas starptautiskas sacensības konkūrā un šogad arī iejādē, ko LJF lepni sauc par Pasaules kausa posmu, kam attiecīgi pieprasa arī finansējumu IZM, Rīgas domē (RD), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un citur. Izskatās, ka naudas devēji paši nekad nav bijuši uz sacensībām, jo citādi rastos jautājumi, kā tik nolaistā sporta bāzē var notikt pasaules līmeņa sacensības un kā pasaules līmeņa sportisti ar saviem miljonus vērtajiem zirgiem šādās sacensības piedalās.

Atbilde ir ļoti vienkārša – jau gadus LJF pasaules kausa kvalifikācijas jeb sērijas sacensības piesaka kā Pasaules kausa posma sacensības, ko pielīdzina Pasaules un Eiropas čempionātu līmenim, kas svarīgi naudas piešķiršanas punktu sistēmā. Starptautiskā Jātnieku federācija (FEI) nosaka nolikumus, organizē un savā kalendārā liek visas starptautiskās sacensības, kas notiek pēc zināma grafika, Pasaules kausa izcīņa notiek katru gadu, kas aptver visu kontinentu sportistus. Tā kā līmenis ir atšķirīgs, tad jātnieki pēc ģeogrāfiskā principa tiek sadalīti reģionos, kur notiek priekšsacīkšu sērijas un var sacensties par kvalifikācijas punktiem, un atbilstoši nolikumam tie, kuri savāc lielāko punktu skaitu, kvalificējas Pasaules kausa izcīņas finālam.

Katrā reģionā ir savas minimālās prasības, Latvija tiek iedalīta Ziemeļeiropas reģionā, kur punktus piešķir jau, sākot no CSI2⃰ jeb divu zvaigžņu sacensībām, kur kvalifikācijas maršrutā tikai daži šķēršļi ir maksimālā 160 cm augstumā, atšķirībā no Rietumeiropas kvalifikācijas sērijas sacensībām, kur sacensības ir CSI5⃰ līmenī un  visi šķēršļi maršrutā ir 160 cm augsti.

Protams, ka katram sporta veidam ir sava specifika un attiecīgās struktūras nav jātnieku sporta speciālisti, taču kā pa visiem šiem gadiem nevienam nav ienācis prātā pajautāt vai pārliecināties par LJF pieteikto sacensību statusu un kvalitātes atbilstību pasaules līmeņa sacensībām?

Lai rīkotu jebkādas sacensības, ir svarīgs finansiāls atbalsts, un faktiski bez tā, pašu organizatoru spēkiem tādas nav iespējams uzrīkot, bet, ja paši organizatori nesaprot, ko rīko un iesniedz nepatiesu informāciju par sacensību līmeni, tas jātraktē kā stulbums vai apzināta krāpšana?

LJF rīkotajās Pasaules kausa posma sacensībās iegūst kvalifikācijas punktus juniori, jaunie jātnieki, pieaugušie Eiropas čempionātam, Olimpiādes spēlēm, - varbūt nevajag kautrēties un paziņot, ka sporta bāzē Kleisti notiek arī Eiropas čempionāta un Olimpiādes posmi? Šādā kontekstā nepārsteidz arī LJF iesniegtā atskaite par 2022. gadu, kur pasaules līmeņa sacensībās jātnieku sportā ir piedalījies 141 jātnieks 16 sacensībās: https://lsfp.lv/assets/mediabox/documents/27/LSFP_kriteriju_punktu_aprekins_2023-public.pdf.

Nav skaidrs, kuri tieši jātnieki vai LJF ietilpstošie sporta veida sportisti ir piedalījušies un tieši kādās sacensībās, un LJF izdotajā bukletā tādi tiek minēti tikai daži – Kr. Neretnieks, parasportisti iejādē R.Snikus ar vienu zirgu divās konkurencēs un A.Muižniece, pajūgu braucēja A.Pavlovska un L.Aleksejeva pajūgu braukšanā ar poniju  U25.

Lieki piebilst, ka Online PDF versijā bukletā šie dati ir laboti, un sportisku uzskaitījumu par dalību 2022. gada sacensībās var atrast tikai izdrukātā versijā, Diemžēl meli, datu labošana un viltošana nav nekas jauns esošajā LJF darbībā. Pat Valsts kontrole ir konstatējusi šmaukšanos ar finanšu datiem LJF grāmatvedības atskaitēs: https://zinas.tv3.lv/ekonomika/finanses/valsts-kontrole-cetras-sporta-federacijas-piekerusi-smaucoties-ar-gramatvedibas-atskaitem/.

Pārskatot 2022. gada Latvijas čempionātu rezultātus visos sporta veidos, diemžēl vairāk par 20 sportistiem nevar saskaitīt, turklāt viņu sniegums nevar pretendēt uz pasaules līmeņa sacensību līmeni, - tad kur ir atrodams šie 141 sportists, ko uzrāda LJF? Vai kāds to ir pārbaudījis? Tāpat tiek uzrādītas Tautas sporta sacensības ar 110 dalībniekiem, ko LJF 2022. gada kalendārā nevar atrast ne pie nolikumiem, ne rezultātiem.

Tas jau nebūtu nekas, un, kā saka, lai jau tiek, taču uz šo iesniegto datu pamata ir veikti aprēķini, piešķirti punkti un attiecīgi finansējums, kur LJF ir saņēmusi ikgadējo finansējumu kā visas federācijas, kā arī iekļuvusi TOP 20 federāciju sarakstā, kur tika piešķirts papildu finansējums – konkrēti 77 000 eiro apmērā, kas jāizlieto atbilstoši federācijas darbības jomai - sporta attīstībai, bērnu un jauniešu atbalstam.

Taču, ja izvērtē citu federāciju datus un LJF mega lielo sportistu skaitu un iesniegto sacensību, izvietojums TOP 20 federāciju sarakstā mainās, un attiecīgs vietu sadalījums ir tāds, kur TOP 20 pēdējā federācija ir Latvijas Handbola federācija, bet LJF nokrīt uz 22. vietu ar pieņēmumu, ka citi dati ir pareizi.

LJF 31,3717 punkti, faktiski 27,8486 (21. vieta), Latvijas Bobsleja un skeletona federācija  ar 29,9705 ir 19. vietā, Latvijas Handbola federācija ar 28,3723 punktiem ir 20. vietā. Vai IZM, parakstot līgumu par finansējuma sadalījumu, vispār pārbaudīja datus, vai arī paļāvās uz Latvijas Sporta federāciju padomes aprēķiniem, un vai tos vispār kāds kontrolēja? Ir acīmredzama krāpniecība, kur nav noilguma, un par šo ir jāgriežas tiesībsargājošās iestādēs, jo, kā zināms, bez iesnieguma pārkāpumus var ignorēt.

Arī šogad ir problēmas ar finansējuma sadalīšanu sporta federācijām tieši nepareizo datu dēļ, ko IZM pati ir izveidojusi, bet nespēj izkontrolēt. Kā redzams, federācijas ir ļoti tālu no labas pārvaldības un izmanto dažādus veidus, lai tiktu pie naudas, - vai tomēr naudas sadales sistēma nav jāmaina un Excel tabulas vietā nav jāapzina reālas sportistu vajadzības un katra sporta veida izdevumi, jāizvirza mērķi un jāseko to izpildei? Jaunā Vienotība ir veiksmīgi iznīcinājusi pamatizglītības sistēmu, ieviešot Skola2030, tagad nākamais sarakstā ir sports.

Novērtē šo rakstu:

52
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...