Iesaki rakstu: 
Pastāv nopietnas aizdomas, ka nu jau bijušais izdevniecības Petits saimnieks, tādu krievvalodīgo laikrakstu kā Čas un Subbota kādreizējais izdevējs Aleksejs Šeiņins mēģinājis par iespaidīgu summu apkrāpt un maldināt Ukrainas Legbank, kurai pirms diviem gadiem pārdeva Petita kontrolpaketi, - ar šādu informāciju klajā nācis Petita valdes loceklis Sergejs Baranovskis.
Kā Pietiek jau informējis, Šeiņins vērsies tiesā, jo uzskata, ka izdevniecības pārdošanas darījumā piekrāpts: viņš esot prettiesiski maldināts par pirkuma līguma priekšmetu un no viņa, ar viltu izmantojot uzticēšanos, izkrāptas tiesības uz nekustamo īpašumu Peldu ielā 15, Rīgā.
Taču, kā izrādās, jaunajam īpašniekam ir vēl nopietnākas pretenzijas pret Šeiņinu, - spriežot pēc Baranovska Pietiek sniegtās informācijas, bijušajam izdevējam izdevies jaunajam akcionāram "iesmērēt" preci, noklusējot tās patieso stāvokli un reālās kredītsaistības.
"Aleksejs Šeiņins bija žurnālists, bet nebija biznesmenis. Neveiksmīgie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem 2005.-2006. gadā, kuriem tika novirzīti līdzekļi, ko bija nopelnījis laikrakstu un žurnālu kolektīvs, un bankas kredīts, ātri noveda uzņēmumu bankrota priekšā. Izdevniecību nespēja glābt drudžainie stihiskas optimizācijas pasākumi, ko veica steigā un nemākulīgi, bet rezultātus, precīzāk, to neesamību rūpīgi slēpa. Reālu darbību vietā Šeiņins metās priekšvēlēšanu cīņās, būtībā atstājot uzņēmumu bez vadības," stāsta Baranovskis.
Šeiņins aktīvi meklējis investoru, faktiski cerot visas problēmas pārlikt uz tā pleciem, taču 2011. gada pavasarī radusies situācija, kad viens pēc otra rēķinu apmaksu sākuši pieprasīt visdažādākie kreditori un līdz bankrotam palikušas tikai dažas dienas. Tad arī parādījusies Legbank, kas Šeiņinam ļāvusi palikt izdevniecības vadītāja postenī un arī citādi ar cieņu izturējusies pret viņa nopelniem.
2011. gada 8. jūnijā Šeiņins pārdevis 87% uzņēmuma, 17. augustā - atlikušos 13%, taču izdevniecības vadītāja posteni saglabājis - un, kā izrādījies vēlāk, nav arī ļāvis investora pārstāvjiem novērtēt patiesos zaudējumu apmērus. Faktiski investors ticis krāpts, pamazām vien liekot viņam uzņēmumā ieguldīt aptuveni 8 miljonus dolāru. "2011. gada beigās ekonomiskā situācija izdevniecībā Šeiņina vadībā bija trīsreiz sliktāka nekā brīdī, kad notika pārrunas ar investoru," skaidro Baranovskis.
Savukārt pēdējais piliens bijis, kad izrādījies, ka slepus no investoriem tieši pārrunu laikā Šeiņins ēku Peldu ielā 15 ieķīlājis Baltic International Bank, slēdzot ar šo banku kredītlīgumu par 1,05 miljoniem latu, kaut apgalvojis, ka īpašums ir brīvs no ķīlām un citiem apgrūtinājumiem. "Tādējādi tika veikts krāpniecības mēģinājums - mēģinot piesavināties naudu īpaši lielos apmēros, nostādot Petitu situācijā, kas tas varēja zaudēt ēku. Tāpat atklājās arī tas, ka Šeiņins izmantojis ievērojamus naudas līdzekļus personiskiem mērķiem," skaidro Baranovskis, piebilstot - pat pēc tam investors ļāvis Šeiņinam uzņēmumu pamest bez kaitējuma reputācijai.
Taču arī šis solis Šeiņinam nav šķitis pietiekams - un rezultātā pašreizējo situāciju Baranovskis komentē šādi: "Pašlaik Šeiņina vēlmju būtība ir - lai viņam, neatlīdzinot ieguldītos 8 miljonus dolāru, atdot paša agrāk pārdoto biznesu, ko investors savedis kārtībā un atjaunojis vadošo produktu tirgus un lasītāju auditorijas pozīcijas. Tāpat viņš vēlas saņemt soda naudu apmēram 300 tūkstošu latu apmērā! Rodas jautājums - kurš kuru šajā situācijā ir apkrāpis?!"
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
