Krasovicku ģimene attaisno savu reputāciju: ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas "Marta" neveiksmīgu iegādi
Lato Lapsa20.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām,” – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem. Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.
Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne
2009. gadā laikrakstā Dienas bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.
Toreiz, pirms 12 gadiem eksperti villas Marta vērtību lēsa uz iespaidīgiem 40 miljoniem eiro, un Dienas biznesa sarakstā īpašums tika aprakstīts šādi: "Parex bankas akcionāra Viktora Krasovicka meitas saņemtā kāzu dāvana – aptuveni divi hektāri zemes Bulduru un Vidus prospektā, perfekti atjaunotā vēsturiskā villa Marta, kas iespiesta starp Meinharda fon Gerkāna projektētām ēkām – viesu namu, tenisa halli utml. Vērtētāji norāda, ka šī īpašuma zemes cena vien ir vismaz 10 miljoni eiro, bet ēku kvadrātmetrs varētu maksāt 6-7 tūkstošus eiro."
Villa Marta 90. gados tika pārbūvēta nevis kā investīciju vai īslaicīgas uzturēšanās miteklis, bet gan kā Krasovicku ģimenes māja, kuras statusā nekas nemainījās arī pēc neafišētās baņķiera šķiršanās. Jaunā korpusa projektēšanai tika piesaistīts pazīstamais vācu arhitekts Meinhards fon Gerkāns, savukārt darbus veica Vincents grupa.
Laikiem ejot, iznīka ne tikai Parex banka, bet arī villas Marta aplēstā iespaidīgā vērtība, - 2016. gada sākumā villa Marta tika publiski izlikta pārdošanā, un toreiz, pirms vairāk nekā pieciem gadiem kā vēlamā cena jau bija norādīti „tikai” 15 miljoni eiro.
Kā rādīja sludinājums Sotheby's International Realty mājas lapā, interesentiem tika piedāvāta "izcila rezidence villa Marta Jūrmalas kūrortpilsētā" ar sešām guļamistabām 25 692 kvadrātpēdu (2387 kvadrātmetru) platībā un ar 2,502 akru (10 152 kvadrātmetru) zemesgabalu.
Pārdošanā bija izlikta ne tikai vēsturiskā un atjaunotā ēka, bet viss lielākoties deviņdesmitajos gados būvētais viss ēku komplekss - kā minēts pārdošanas prezentācijā, "mūsdienīga rezidence, izsmalcināta divstāvu ēka, SPA komplekss un slēgti tenisa korti".
Pārdošanas prezentācija apliecināja, ka par 15 miljoniem eiro pārdots tiek viss būvju un zemesgabalu komplekss, kas atrodas arī Bulduru prospektā 14 un 18, kā arī Vidus ielā 17. Taču eksperti toreiz lēsa, ka cena varētu būt ap 20-30 miljoniem eiro, tikai jautājums, vai kāds par šādu cenu ir gatavs pirkt, - un tā neviens arī nenopirka.
Nepabeigtais darījums un vēršanās tiesā
Šogad, piecus gadus vēlāk īpašums jau tika piedāvāts par vēl divarpus reizes zemāku cenu – sešiem miljoniem eiro, un tagad pircējs patiešām bija parādījies. Taču villa Marta „līdz galam” nav pārdota vēl joprojām, un nu par darījumu nāksies lemt tiesai, kura jau spērusi pirmo soli, visiem villas kompleksa īpašumiem uzliekot aizliegumu tos atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām
Dienai ir zināms, ka ar prasību Rīgas rajona tiesā ir vērsies ASV pilsonis Aleksandrs Šustorovičs. Saistībā ar viņa iecerēto villas Marta īpašumu kompleksa iegādi ar abiem V. Krasovicka bērniem – Aleksandru un Georgiju Krasovickiem jau šā gada janvārī parakstīts nodomu protokols, kam sekojusi pirkuma līguma parakstīšana aprīļa sākumā un tā grozīšana maijā, nosakot, ka īpašumus iegādāsies Latvijā reģistrēta SIA Villa Marta Jūrmala.
Šā gada jūnijā bijusi paredzēta galīgo dokumentu, tostarp darījuma konta līguma parakstīšana, taču pēdējā mirklī Krasovicku ģimenes pārstāvji sākuši iebilst pret kādu līgumu nosacījumu un uz parakstīšanu vienkārši nav ieradušies, kaut jau bija pat saņemuši drošības naudu ceturtdaļmiljona eiro apmērā.
Nākamajos mēnešos ir sekojis intensīvs abu pušu juristu darbs, un potenciālais pircējs piekritis pat pārdevēju vēlmei, lai hipotēka uz pārdodamajiem īpašumiem tiktu uzlikta par labu darījumā iesaistītajai bankai, nevis pircējam.
Taču arī ar to Krasovicku ģimenes pārstāvjiem nav bijis diezgan, viņi izvirzījuši aizvien jaunas un jaunas prasības, tā faktiski liekot šķēršļus darījuma konta atvēršanai un attiecīgi pirkuma maksas ieskaitīšanai darījuma kontā.
Pārdevējiem negribas ne zaudēt miljonu, ne atdot drošības naudu
Dienai ir zināms, ka Krasovicku ģimenes pārstāvju minstināšanās varētu būt saistīta ar faktu, ka viņi varētu zaudēt miljonu eiro no kopējās darījuma summas – sešiem miljoniem eiro, ja viņiem neizdotos vienoties ar Jūrmalas pašvaldību par zemesgabalu, uz kura atrodas daļa no villas īpašumiem.
Kā redzams no zemesgrāmatas datiem, papildus tam vēl nesen īpašumiem bijuši arī citi apgrūtinājumi – piemēram, abu īpašnieku mātei Ņinai Kondratjevai ir bijušas nostiprinātas nomas tiesības uz 49 gadiem, savukārt A. Krasovickai nomas tiesības bijušas nostiprinātas uz oficiāli G. Krasovickim piederošo īpašumu. Taču šie apgrūtinājumi tagad atcelti.
Rīgas rajona tiesai tagad būs jālemj, vai atzīt 1966. gadā dzimušā A. Šustoroviča īpašumtiesības gan uz visiem villas Marta īpašumiem, gan arī uz tajos esošo kustamo mantu, kas tāpat pārdota un par kuru pašlaik nav zināms – vai tā vēl joprojām atrodas villas objektos.
Neviena no strīdus pusēm pašlaik nav vēlējusies publiski skaidrot notikušo, taču Dienai ir zināms, ka Krasovicku ģimenes pārstāvju arguments tiesvedībā ir – pircējs, kurš vairāku mēnešu laikā tā arī nav varējis panākt visu dokumentu parakstīšanu, gluži vienkārši esot rīkojies pārsteidzīgi.
Tiesa, arī pārdevēji, kā zināms Dienai, ir atzinuši, ka tiešām ir bijusi vienošanās kopējo pirkuma summu samazināt par miljonu eiro, ja zemesgrāmatā nebūs nostiprinātas A. Krasovickas īpašumtiesības uz pašreizējo pašvaldības nekustamo īpašumu 3.līnijā 2110 vai ja tas nebūs viņai iznomāts uz vismaz 25 gadiem. Savukārt pārmetumi, ka Krasovicku ģimenes pārstāvji neatdod saņemto drošības naudu, esot vienkārši aizskaroši.
„Kā liecina pārdevēju līdzšinējā rīcība, pārdevēja puse vienkārši nerespektē noslēgtā pirkuma līguma noteikumus, kad uzskata tos sev par nelabvēlīgiem. Tādēļ pircējs bija spiests atzīt, ka nav citu iespēju panākt noslēgtā darījuma izpildi, kā vien ar tiesas starpniecību. Pircējs kā ārvalsts – ASV pilsonis cer, ka Latvijas tiesību sistēma šajā lietā demonstrēs objektīvu un profesinālu pieeju, pasargājot viņa likumīgās intereses no jebkādas negodprātīgas rīcības,” situāciju lakoniski vērtē pircēja pārstāvis – zvērināts advokāts Romāns Žeglovs.
Attēls no villas Marta pārdošanas sludinājuma 2016. gadā.
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
