Kratīšana arī Martinsona ražotnē Jelgavā; EP izmeklē ES līdzfinansētu projektu
PIETIEK18.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kratīšana politiskajai elitei pietuvinātā uzņēmēja Māra Martinsona ofisā, ko trešdien veica Ekonomikas policija, saistīta ar izmeklēšanu par kādu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētu projektu Martinsonam daļēji piederošajā cauruļu ražotnē SIA Evopipes Jelgavā, iespējams, aizdomās par fondu naudas izkrāpšanu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Līgums par ES naudas apguvi slēgts 2009. gadā laikā, kad ekonomikas ministrs bija Artis Kampars (Vienotība). Tieši togad Evopipes kļuva par partijas finanšu piesaistītāja Edgara Jaunupa basketbola kluba VEF Rīga sponsoru. Martinsons (fotogrāfijā abi ar Jaunupu VEF preses konferencē 2010. gadā) saistīts ne tikai ar Vienotības (iepriekš Jaunā laika) politiķiem bet arī Rīgas vicemēru Andri Ameriku.
Martinsona būvfirmas Moduls-Rīga ofisā Pārdaugavā, kur trešdien notika kratīšana, līdz ar citiem Martinsona uzņēmumiem reģistrēta arī SIA Evopipes juridiskā adrese. Jau trešdien neoficiāli cirkulējušo informāciju, ka kratīšana notikusi arī Evopipes ražotnē, Pietiek ceturtdienas rītā apstiprināja šī uzņēmuma attīstības departamenta vadītājs Oļegs Ļamovs. "Varu tikai pateikt, ka tā saistīta ar realizētu LIAA projektu ar ES līdzfinansējumu, no kura mēs jau esam atteikušies, tādēļ kratīšanai nebija pamata," teica Ļamovs, no tālākiem komentāriem atsakoties.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), kas administrē Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, direktors Andris Ozols jau kopš trešdienas uz Pietiek zvaniem un īsziņām neatbild. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija), kura pārziņā ir LIAA, norādīja, ka ir atvaļinājumā un viņa rīcībā nav informācijas par kratīšanām un Ekonomikas policijas izmeklēšanu saistībā ar ES fondu apguvi konkrētajā uzņēmumā.
SIA Evopipes 2009. gada 14. jūnijā noslēdza līgumu ar LIAA par projekta „Jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana plastmasas cauruļu elektroinstalācijām ražošanā” realizāciju. Par ES līdzfinansējumu uzņēmumam saskaņā ar līgumu bija jāiepērk jauna un inovatīva produktu ražošanas līnija, ar ko ražot inovatīvas caurules elektroinstalācijas kabeļu aizsardzībai.
Trīs iepirkumos 2009., 2010. un 2011. gadā par kopējo summu 5 272 850 eiro (aptuveni 3,6 miljoni latu) Evopipes iepirka iekārtu bloku plastmasas cauruļu elektroinstalācijām ražošanai, rāda Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija. Piegādātāji par 2,8 miljoniem eiro bijusi vācu Unicor GmbH un poļu Riveroir Liability Company par kopumā 2,4 miljoniem eiro.
2009. gadā, kad Martinsona Evopipes tika pie LIAA administrētajiem ES fondu miljoniem, ekonomikas ministra amatā bija Vienotības (tolaik Jaunā laika) politiķis Artis Kampars. Martinsons iepriekš 2006. gadā JL bija oficiāli ziedojis 10 000 latu. Ar šo politisko spēku Martinsonu cieši saista arī par Vienotības finanšu piesaisti ilgstoši atbildīgais Edgars Jaunups, jo Martinsons ir viņa vadītā basketbola kluba VEF Rīga valdes loceklis un caur saviem uzņēmumiem arī ģenerālsponsors. Par VEF Rīga sponsoru 2009. gadā, kad tika saņemta zaļā gaisma ES fondu naudas apguvei, kļuva arī Evopipes.
Kā rāda Lursoft dati, Martinsons ir Evopipes valdes loceklis un līdzīpašnieks ar 17,82% kapitāldaļu. Vēl 37% uzņēmuma pieder SIA Modulex invest, kurā Martinsons ir līdzīpašnieks ar 10% kapitāldaļu. Citi 37,16% pieder SIA IVN invest, kura valdes priekšsēdētāja Jekaterina Kotova ir vairāku Martinsona uzņēmumu amatpersona. Atlikušie 5% Evopipes pieder Armanda Garkāna būvkompānijai Arčers, bet 2,87% - Evopipes valdes priekššēdētājam Edgaram Viļķinam, kura telefons uz Pietiek zvaniem neatbild.
Naudas lietas līdz šim ēnā palikušo Martinsonu saista ne tikai ar bijušajiem un esošajiem Vienotības politiķiem, bet arī esošo Rīgas domes vadību. Viņš jau gadiem tiek piesaukts kā kontaktpersona, ar kuru jārunā par lieliem valsts un pašvaldības iepirkumiem. Viņam daļēji piederošā būvfirma Moduls Rīga ieguvusi miljonu vērtus pasūtījumus no Rīgas domes, tādēļ trešdienas priekšpusdienā, kad Rīgu apskrēja ziņa par kratīšanu Martinsona firmas birojā, neoficiāli izskanēja informācija, ka atklāta "Rīgas domes melnā kase".
Kā rāda Lursoft dati, Martinsons ir padomes priekšsēdētāja vietnieks pašlaik Krievijas multimiljonāram Oļegam Boiko piederošajā ātro kredītu uzņēmumā 4Finance, kuram 2011. gadā tika pievienoti uzņēmumi SMScredit.lv, SIA un SMScredit Group, SIA.
Pietiek jau informēja - kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāzē atrodamā Amerika amatpersonas deklarācija par 2011. gadu, viņš procentos no ofšoru paradīzē Belizā reģistrētās Prosperity Financing limited, IBC saņēmis 81 847 latus. Saskaņā ar Amerika skaidrojumu šie esot procenti par viņa izsniegtu pusmiljonu eiro lielu aizdevumu.
Kā rāda amatpersonas deklarācijas, Ameriks 2010. gadā patiešām nezināmām personām aizdevis 500 000 eiro, bet 2011. gadā šādu pat summu atguvis. Nezināmās personas Amerikam par aizdoto naudu procentos šajā laikā samaksājušas vairāk nekā 20% no aizdotās summas, kas netieši atbilst amatpersonas neoficiālajai iesaukai – „Misters divdesmit procenti”.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks tā arī nav vēlējies atklāt, kas tieši ir bijušas šīs personas, kuras par aizņēmumu bijušas gatavas maksāt tik ievērojamus procentus. Saskaņā ar viņa versiju nauda aizdota „ar SMS kredītu saistītai kompānijai”. Uz jautājumu, vai runa ir par Latvijā reģistrēto SIA SMS kredīts, atbilde skanēja – viņš nemaz nezinot, kur reģistrēts SMS kredīts un tā īpašnieki.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
