Kreditora iebildumi pret "Liepājas metalurga" mantas pārdošanas plānu

Nagla Sastrēgumstundā un citi politiķi Ukrainas nemierus salīdzināja ar Atmodas laika Latviju, kas ir nepareizi un maldinoši. Ukrainā varu sagrābuši oliharhi un tautu padarījuši nabagu – tiem nav ko zaudēt. Tādēl Ukrainas nemieri, kad bija oranžā revolūcija ir salīdzināmi ar „lietussargu revolūciju” Latvijā, bet pašreizējie notikumi salīdzināmi ar 2009. gada 13. janvāra nemieriem, kad tauta izsita logus Saeimas ēkai.

Saskaņā ar Rietumi vēsturisko faktu interpretācijas metodi, ja totalitarismam seko demokrātiju, varu pārmanto vecie varturi, kļūst par oligarhiem (Lembergs, Berzins u.c.), izzog valsti , rakstot likumus (Lembergs katru dienu nesodīti izzog valsts kasi ar ofšoriem), seko revolūcija (2009.g. 13. janvāris), tauta padzen oligarhus un atjauno demokrātiju savām labumam. Latvieši nepatrieca oligarhus (Lembergu, Šķēli, Berzinu u.c.), bet pati tiek padzīta no Latvijas.

ASV, Vācija, UK.c. plēsoņas noskatās, kā tiek iznīcinātas latviešu un ukraiņu u.c. valstis, gatavojoties sniegt draudzīgu palīdzību – nekam nederīgus padomus, aptauju rezultātus, reitingus, aizdevumus un lētas preces un humpalas, pie kā latvieši jau pieradināti.

Atbildēt

Nagla Sastrēgumstundā un citi politiķi Ukrainas nemierus salīdzināja ar Atmodas laika Latviju, kas ir nepareizi un maldinoši. Ukrainā varu sagrābuši oliharhi un tautu padarījuši nabagu – tiem nav ko zaudēt. Tādēl Ukrainas nemieri, kad bija oranžā revolūcija ir salīdzināmi ar „lietussargu revolūciju” Latvijā, bet pašreizējie notikumi salīdzināmi ar 2009. gada 13. janvāra nemieriem, kad tauta izsita logus Saeimas ēkai.

Saskaņā ar Rietumi vēsturisko faktu interpretācijas metodi, ja totalitarismam seko demokrātiju, varu pārmanto vecie varturi, kļūst par oligarhiem (Lembergs, Berzins u.c.), izzog valsti , rakstot likumus (Lembergs katru dienu nesodīti izzog valsts kasi ar ofšoriem), seko revolūcija (2009.g. 13. janvāris), tauta padzen oligarhus un atjauno demokrātiju savām labumam. Latvieši nepatrieca oligarhus (Lembergu, Šķēli, Berzinu u.c.), bet pati tiek padzīta no Latvijas.

Atbildēt

»

Es sapratu - neviens tik precīzi neuzrakstīs - tas ir Lato Lapsa (Laslo Tots).Visticamāk.Vai kāds no LRTT.

Atbildēt

»

http://tautastribunals.eu/?p=18633

http://www.pietiek.com/raksti/pie_belokona_vakarinu_galda_gan_vvf_un_elerte,_gan_loginovs_un_ventspils_miljonari
Šie ar Repši prkšgalā ļaudis ir sabiedriskie padibenes, tumšākie spēki Latvijā, asinsarkanie žļurgas, komunistu kloķas atejas raudzētāji, sarkanie-židiskie asinsviepļi, Grantiņš H-86 ir šis cilvēks, kuram jāveic smagais darbs - nākotnē jāttīra Latvija no šiem cionistu-žīdsuņiem līdzīgajiem viepļiem kā Čerlijs no Velsas, kā novēlējis Sibīrijas šamanis minētā rakstā..

Atbildēt

...kur manas Ventspils naftas akcijas palika. Viss taču notiek ar tiesu varu un kādreiz Krājbankā reģistrētās akcijas izkūpējušas gaisā. Balsot neiešu.

Atbildēt

»

To, kas ar tevi muļķi šai muļķu zemē notiek, arī esi godam pelnījis!

Atbildēt

»

Tu tiešām esi totāls muļķis no Muļķu zemes.Neesi pat loģiski spējīgs domāt, kal pantiņus arī uz priekšu!

Atbildēt

»

Jāteic, pats "stulbenis esi, aumež"- jo formāli ar līgumiem noformē tikai formālās darbatiecības, kas nav diskusijas priekšmets. Diskusijas priekšmets ir publiko tiesību juridiskās personas atbildība sabiedrības un valsts priekšā.

Tā piem. Lemberga personiskajām interesēm kā privātpersonai likumdevējs devis priekšrocības attiecībā pret Lembergu kā publisko tiesību juridisko personu, tobiš ļaujot viņam nobēdzināt starptautisko līgumu par Ventspils ostas izmantošanu peļņu ofšoros, pieļaujot to ar likumdošanu par ofšoriem, kam neseko ar likumu draudējums ar sodu.

Tā kā likumdevējs strādā privātpersonas (arī privāto tiesību juridisko personu - banku..)interesēs, ļaujot izzagt valsts budžetu (Parex, izkrāpt īpašumus no privātpersonām atvieglotiem nosacījumiem kredīta piešķiršanā..)un publisko tiesību juridiskās personas interesēs nenonākt uz apsūdzēto sola, samudžinot likumdošanu, nav brīnums, ka gala rezultātā likumu interpretācija attiecībā pret iespējamiem pierādījumiem ir sarežģiti, jo vienmēr apstrīdami, tāpat kā likumdevāja nodoms, tā interpretācija, neattīstoties jurisprudencei, jurisprudenci izmantojot noziedzīgu nolūku realizēšanai..manipulējot ar Saeimas deputātu nekompetenci - Saeimas deputāti - "muzikantiņi" zem sveša diriģenta..

Tādēl KL 70. prin 1 pantam vajadzēja radīt un nostiprināt šādu redakciju:

KL 70.1pants. Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai
(1) Par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu juridiskajai personai var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs ir izdarījusi fiziskā persona atbilstoši šā likuma 12.panta pirmās daļas nosacījumiem.
„(2) Juridiskajai personai piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi ATTIECAS uz valsti, pašvaldībām un citām publisko tiesību juridiskajām personām.”,

Kas rezultētu un atkārtoti precizētu publisko tiesību juridisko personu atbildību, atkārtoti nostiprinot KL 316. panta un Tevis minētos nākošos pantos publisko tiesību juridiskās personas jēdzienu, pastiprināti papildus izvērtējot likumdošanas jautājumus, kas nedotu tiesības tādam kā Lembergs turēt ārzemēs ofšoru kompānijas, ar kurām, izmantojot visai Latvijas tautai piederošus resursus - Ventspils ostu, gūt privāto labumu - Lembergs & Co ..

Atbildēt

»

Nevajag emocionāli, tas bezjēdzīgi.

Par darbattiecību līgumiem - tas formāli. Nav jēgas pat diskutēt.

Likumdevējs izņēma no KL 70.prin 1 panta 2. daļu, kā sākotnēji minēju komentārā.

Ne velti - lai precizētu un nostiprinātu tieši neskaidrību, to nostiprinot, jo otra daļa skaidri lika apšaubīt KL 316. u.c. pantu dispozīciju attiecībā konkrēti pret "publisko tiesību juridisko personu" kā tādu. Izņemot ārā reālo vārdu savienojumu "publisko tiesību juridiskās personas" attieksme pret miglaino robežu starp fizisko personu (privātpersonu) un tās iekšējāmn līgumiskajām satura saistībām ar to pašu personu kā publisko tiesību juridisko personu (ministrs, valsts sektretārs u.t.t.)tika dzēstas.Formāli izplūdušā veidā saglabājoties.

Piem. ja Saeimas deputāts dod zvērestu, tiek paģērēts, ka viņš 24 h diennaktī to pilda. Tātad viņš ir deputāts, bet vairs nav privātpersona, atņemot viņam tiesības uz viedokli kā privātpersonai, kas ir prettiesiski.Bez tam, neskatoties uz to, ka ar deputātu valstij ir līgumiskās attiecības, nav loģiski atdalīt deputāta pienākumus no tās pašas personas privātpersonas pienākumiem, jo viena nevar pastāvēt bez otras.

Tā, piem. ST tiesnesis Kūtris kā privātpersona publiski pauda savu viedokli pret lata iznīcināšanu, no kā izriet, ka saucams pie atbildības, jo nodevis valstiskas interses, publiski, izmantojot savu amatu, savu privātpersonas viedokli pauda publiski. Tātad Kūtris būtu saucams pie atbildības..

Likumdevējam jāmaina likumdošana, lai "novāktu" šīs neskaidrās robežas starp privātpersonu un tās interesēm un publisko tiesību juridisko personu ar savām interesēm, abām personaām esot vienai. Likumdevējam jānovērš šīs pretrunas pamatā. Jo, piem. Lembergam kā privātpersonai Ventspils domes amatā ir vienas intereses, bet kā publisko tiesību juridiskai personai - citas. Tādēļ skatīties uz šo pretrunu vienkāršoti un formāli ir noziedzīgi. (nav jēga pieminēt pantu par neziņošanu par atrašanos interešu konfliktā, jo šāda ziņošana vai neziņošana ir formāla un saskaņā ar LAPK) Noziedzīgi ir skatīties uz šo interešu konfliktu tikai no līgumisko attiecību puses, nenovēršot domju un padomju ietekmi kā līdzekli Lemberga kā privātpersonas interesēs.. Jo Lembergs parakstās kā publiko tiesību juridiskā persona, izdodot domes lēmumus ar balsojumu, kas izslēdz tieši paša Lemberga kā vadītāja atbildību, to reducējot uz domes, padomes lēmuma organizēšanu - procesuālo daļu, nevis pēc būtības.

Domāju, ka likumdevējs dažādu ietekmju rezultātā nevēlas šos jautājumus risināt par labu sabiedrībai un valstij.

Atbildēt

»

..šādas "valsts amatpersonas" pieņem lēmumus padomēs, domēs, kur atkal ne ar ko un ne par ko neatbild neviena konkrēta publisko tiesību juridiskā persona (jo likumdošana to neprecizē).

Pārstāj pats pūst miglu!

Nevienā likumdošanas aktā nav precizēta atšķirība vienā un tai pašā personā , kas var būt un ir divas personas - kas ir fiziskā, privātpersona un reizē valsts pārstāvis, kas ir publisko tiesību juridiskā persona. Lembergs ir gan valsts amatpersona, kuru pārstāv viņš kā fiziska persona, tad no kura prasīt atbildību, ja visu pieņem domes un padomes?

Ne no viena!Ne velti Kalnmeijers atzīmēja faktu, ka prettiesiskie lēmumi tiek pieņemti domēs, padomēs un konkrētu personu saskaņā ar Krimināllikumu nav iespējams saukt pie atbildības, jo likums to neparedz.. Vēl viņš papildināja - kad beidzas politiķu amati valsts institūcijās, tad tos uzreiz uz cietumu?

Tātad, ja būtu precizēta konkrētu amatu publisko tiesību juridisko personu atbildība, apsūdzības varētu ierosināt pret konkrētām publisko tiesību juridiskām peronām, bet tā nav.

Tiesnesis, vēršoties pie Lemberga tiesā, nedefinā, ka vēršas pie publisko tiesību juridiskas personas, vai fiziskas personas, kas atrodas amatā.

Likumdošana un reālās norises ar lēmumu pieņemšanu domēs, padomēs, ļauj izvairīties no atbildības konkrētām publisko tiesību juridiskām personām, ko atļauj likums.

Kas arī bija jāpierāda.

Atbildēt

»

316.pants. Valsts amatpersonas jēdziens
(1) Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji,..

No minētā izriet, ka "pārstāvji" - t.i. fiziskas privātpersonas, politiskas personas, kas ieņem amatus, tātad prasību vērš pret privātpersonu, kura pārstāv valsts amatpersonu, kas ievēlēta amatā vai citādi.

No minētā izriet, ka sodīt var fizisku personu, privātpersonu, "kura pārstāv", nevis konkrētu publisko tiesību juridisko personu, kas NAV likumā minēts, izskaidrojot valsts amatpersonas jēdzienu.

Otrkārt, šādas "valsts amatpersonas" pieņem lēmumus padomē, domēs, kur atkal ne ar ko un ne par ko neatbild neviena publisko tiesību juridiskā persona.

Pārstāj pats pūst miglu!

Atbildēt

gan jau aizsūtīja. Bet man arī interesanti palasīt ;)

Atbildēt

Lai pilnībā NEMULSINĀTU sabiedrību par iespējamo valsts amatpersonu saukšanu pie kriminālatbildības Liepājas metalurga bankrota gadījumā, izvērtējot iespējamo Pavļuta, Vilka, Dombrovska, Repšes atbildību par valsts garantēto kredītu, tostarp kredīta izlietojuma uzraudzību, Liepājas metalurgam, kā arī, lai sabiedrība NEAIZDOMĀTOS par Lemberga, bagātākā Latvijas pilsoņa ienākumiem, tos gūstot, tam atrodoties Ventspils domes vadošajā amatā, gūstot ienākumus no Ventspils ostas, izmantojot dienesta stāvokli, izmantojot visai Latvijas tautai piederošo bagātību – Ventspils ostu, politmafija, kuras sastāvā ir Dombrovskis, Āboltiņa, VP A.Bērziņš u.c., ar Saeimas starpniecību 2013.g. 14.03 veica steigšus grozījumus Krimināllikumā, apstiprinot tos Krimināllikuma 70.1 pantā, izņemot no spēkā esošā Krimināllikuma 70.1 panta 2. daļu –

„ (2) Juridiskajai personai piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi NEATTIECAS uz valsti, pašvaldībām un citām publisko tiesību juridiskajām personām.”


Lūk, LĪDZ 2013. gada 14.03. spēkā esošais KL 70.1pants. Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai
(1) Par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu juridiskajai personai var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs ir izdarījusi fiziskā persona atbilstoši šā likuma 12.panta pirmās daļas nosacījumiem.
(2) Juridiskajai personai piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi neattiecas uz valsti, pašvaldībām un citām publisko tiesību juridiskajām personām.


Lūk, PĒC 2013. gada 14.03. spēkā esošais KL 70.1 pants. Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai
Par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu privāto tiesību juridiskajai personai, tai skaitā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai, tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos prokurors var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis:
1) balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā;
2) balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;
3) īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros.
(14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

Latvijas laika Sodu likums paredzēja kriminālatbildību publisko tiesību juridiskajām personām, tostarp pašvaldību vadītājiem, tiem izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgos nolūkos.

Kā redzams no spēkā esošā KL 70.1 panta, valsts un pašvaldību amatpersonām neiestājas kriminālatbildība par to nodarītajiem zaudējumiem valstij, tostarp ministriem parakstot valsts kredīta galvojuma līgumus, saņemot ziedojumus caur trešajām personām no valsts pasūtījumiem privātpersonām (privāto tiesību juridiskajām personām – firmām, kompānijām) tā saucamajās „otkatku”lietās, piemēram, Zolitūdes traģēdijas lietā.

Minētajā piemērā mēs redzam noziedzīgu valsts amatpersonu, politisko un publisko tiesību juridisko personu reālu darbību, tostarp Saeimas deputātu, kuri ir līdzvainīgi un līdzatbildīgi, apstiprinot minētā Krimināllikuma 70.1 panta grozījumus.

Saeimas deputātu pienākums saskaņā ar savu deputāta zvērestu bija rīkoties pretēji – aicināt izvērtēt Dombrovska, Repšes, Pavļuta, Vilka atbildību Liepājas metalurgam piešķirtā kredīta izlietojuma uzraudzībā, kas netika darīts un izvērtēt citā rakursā piedāvātos grozījumus krimināllikuma pantā – grozīt tos uz ministru un premjera atbildības iestāšanos – kad šīm publisko tiesību juridiskajām personām iestājas kriminālatbildība saskaņā ar KL 70.1pantu, kura Kriminālikuma 70.1pantu apstiprinātajai redakcijai bija jābūt šādai:

KL 70.1pants. Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai
(1) Par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu juridiskajai personai var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs ir izdarījusi fiziskā persona atbilstoši šā likuma 12.panta pirmās daļas nosacījumiem.
„(2) Juridiskajai personai piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi ATTIECAS uz valsti, pašvaldībām un citām publisko tiesību juridiskajām personām.”,

TAD ARĪ Liepājas metalurga bankrota, Zolitūdes traģēdijas lietā jāatbild ar savu amatu un mantu būtu bijušām un esošām publisko tiesību juridiskajām personām, tostarp ministriem – Repšem, Dombrovskim, Vilkam, Pavļutam u.c. Arī A.Lemberga krimināllietas par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju, kas iegūlušas prokuratūras atvilktņu putekļos, tiktu celtas gaismā citā skatījumā.

Pašlaik politiskās personas no Vienotības, ZZS, NA/VL, kas ieņem savus amatus kā publisko tiesību juridiskās personas (ministri u.c.), veic noziedzīgus nodarījumus un paliek nesodītas, un visiem spēkiem slēpj, tostarp, kā redzams no aprakstītiem likuma grozījumiem, mainot likumdošanu, savu noziedzīgo nodarījumu pēdas pret valsti un sabiedrību. Tostarp, kā līdz šim, slēdzot Latvijas valstij un tautai neizdevīgus slepenus līgumus ar dažādām ārvalstu institūcijām – valūtu fondiem, ES, parakstot konvencijas, kopumā neaizsargājot Latvijas pilsoņu kopuma intereses u.c.

Piebilde. LR KL 70.(prin1)pants pietiek.com komentārā pietiek.com ADAS loģiskās informācijas apstrādes nepilnību rezultātā parādās kā KL 70.1.pants, kas ir nepareizi.

Atbildēt

..."iespēja pienācīgi izvērtēt", "iespēja pienācīgi novērtēt", utt. Pašiem vajadzēja pienācīgi izvērtēt un pienācīgi novērtēt Liepājas metalurgu pirms pārdot tam kaut ko bez priekšapmaksas! Paši vien iegrūda LM tos simtus tūkstošos. Kad gribēja nopelnīt, tad rīkojās klusi, nevienam padomu neprasīja, nekādu apdomu un piesardzību neievēroja. Taču tagad, kad negribas visu pazaudēt, tad vaimanā pa visu pasauli! Tas bija vien pašu biznesa lēmums - šoreiz neveiksmīgs.
No tā, kurš solīja nopelnīt par darījumiem ar LM, no tā arī jāprasa atbildība par zaudējumiem. Un pašiem vien ir pienācīgi jānovērtē un jāizvērtē sava risku vadības politika, iekšējās procedūras, darījumu limiti, autorizācijas u.c.lietas, lai turpmāk nepieļautu šādus zaudējumus.

Atbildēt

Vajag pieņemt darbā kvalificētu juristu, kas pateiktu, ka saskaņā ar Maksātnespējas likumu, iebildumi ir jāsūta administratoram, nevis jāpublicē pietiek.com.

Atbildēt