Kreditori var savākt Plaudes dzīvokli, bet pie Langstiņu mājas netiks
L. Lapsa03.11.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Patiesībai tiešām atbilst runas, ka pazīstamā uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere ar personiskās maksātnespējas iesniegumu tiesā izšķīrusies vērsties tikai pēc tam, kad kreditori jau ķērušies pie viņas ekskluzīvā mājokļa – 157 kvadrātmetru dzīvokļa Vecrīgā, Kaļķu ielā 6. Toties viņas mājai Langstiņos neviens kreditors klāt netiks, - par to uzņēmēja ir parūpējusies.
Kā Pietiek jau informēja, šo dzīvokli Plaude-Rēlingere no viņai iepriekš piederējušas kompānijas pagājušā gada maijā iegādājās par vairāk nekā 219 tūkstošiem latu, un dzīvoklis nekavējoties tika ieķīlāts Nordea bankā par 228 tūkstošiem latu.
Taču tiesu dati rāda, ka lepnajam dzīvokli nule klāt ķērušās arī tiesu izpildītāju rokas un ka Plaudes-Rēlingeres parādsaistības nebūt nebeidzas tikai ar viņas pašas pieminētajām bankām dotajām komercķīlām.
Šā gada 30. septembrī ar Rīgas rajona tiesas lēmumu pret Plaudes-Rēlingeres personisko mantu vērsta gandrīz 654 tūkstošu latu piedziņa par labu SIA Liepājas ostas celtnieks LM valdes loceklim Mārtiņam Iesalniekam.
Vēl vairāk – dažas dienas pirms uzņēmējas vēršanās tiesā ar maksātnespējas pieteikumu zemesgrāmatā saskaņā ar tiesas izpildrakstu dzīvoklim jau noteikta ķīlas atzīme saskaņā ar tiesu izpildītāja nostiprinājuma lūgumu.
Pats Iesalnieks Pietiek otrdien nekādus plašākus komentārus par uzņēmējas dzīvokļa tālāko likteni nesniedza, - pagaidām esot par agru kaut ko stāstīt, savukārt plašāk par šo tēmu varētu būt iespējams runāt pēc nedēļas.
Jāpiebilst, ka šis ir viens no retajiem īpašumiem, uz kuriem var cerēt Plaudes-Rēlingeres personiskie kreditori. Vairāk nekā desmit nekustamos īpašumus viņa pēdējos gados nodevusi SIA Kolonna Invest, tirdzniecības centrs Valmierā ieķīlāts Latvijas Pasta bankā, bet zeme un māja Langstiņos laikus uzdāvināta 1990. gadā dzimušajam Ivaram Plaudim-Lasmanim.
Turklāt Langstiņu māja Lasmaņa juniora īpašumā ir tikai formāli: bez Plaudes-Rēlingeres piekrišanas viņam aizliegts ar īpašumu veikt jebkādas darbības, savukārt uzņēmējai zemesgrāmatā „nostiprināta lietošanas tiesība uz nekustamo īpašumu līdz mūža galam”.
Tas faktiski nozīmē, ka kreditori šim īpašumam klāt netiks, savukārt Plaudei-Rēlingerei nekas nevar traucēt tajā mierīgi mitināties līdz mūža galam neatkarīgi no personiskās maksātnespējas procesa iznākuma.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
