Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kremļa ierocis

Leonards Inkins
13.01.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).

Māksla

No mākslas mēs nespējam izvairīties. Pat ieslēdzot mobilo tālruni, saskaramies ar to. Ir grūti atšķirt, vai tas, ko mums pasniedz kā mākslu, patiešām ir mums noderīgs un vajadzīgs vai kaut kas mākslai pilnīgi pretējs, kas mums var kaitēt.

Māksla vienmēr ir bijusi kādu ideju un ideālu nesēja tautā. Nav iespējams nodalīt mākslu no ideju un ideālu propagandas.

Aristotelis ir teicis, ka mākslas mērķis ir atspoguļot nevis lietu ārējo izskatu, bet to iekšējo nozīmi. Kopš tiem laikiem ir daudz ūdens aiztecējis, un tas, ko mēdzam saukt par mākslu, ne tikai atspoguļo lietu izskatu, bet veido lietas un notikumus.

Māksla ir kļuvusi par terminu, ko lieto saistībā ar dažādām cilvēka rīcībām. Tādēļ par mākslu jau dēvējam to, kas rodas tad, kad cilvēks kaut kā sevi izpauž.

Savulaik asiņainās impērijas veidotājs Vladimirs Ļeņins ir teicis, ka galvenā māksla, kas jāizmanto savu ideju propagandai, ir kino. Šo atziņu ir ņēmuši vērā padomju un tagad arī Krievijas «mākslinieki» un padarījuši šo mākslas nozari par efektīgu propagandas ieroci, kas labi kalpo viņu interesēm.

NEPLP

Latvijā ir Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas kontrolē plašsaziņas līdzekļu darbību un nosaka šīs darbības stratēģiju, mērķus un uzdevumus. No šīs padomes lielā mērā ir atkarīgs, kāda māksla un kādu ideju propaganda masu patēriņam nonāk mūsu sabiedrībā. Varētu domāt, ka šīs padomes darbība būs vērsta uz to, lai maksimāli norobežotu mūsu sabiedrību no kaitīgajiem antimākslas ražojumiem un svešas valsts propagandas, taču realitāte ir cita.

Bieži tas, ko mēs redzam televīzijā, māca skatītājiem kosmopolītismu, toleranci pret dažādām nejēdzībām, noniecina ģimeni, noniecina valsti, izsmej patriotismu un liek kavēties nostalģiskās domās par to, cik bija labi padomju laikos, kad izglītība bija bez maksas, medicīna arī, komunālie pakalpojumi lēti, un valdīja «augstā komunisma cēlāju» morāle. Skatītājiem rodas iespaids, ka viss labais nāca un nāk no Krievijas un viss sliktais no pūstošiem Rietumiem.

Var jau teikt, ka NEPLP tiešā veidā neko tādu neveicina, taču pietiek jau ar to, ka tas tiek pieļauts.

Latvijā, un ne tikai, ir bijis ne viens vien gadījums, kad Krievijas kanāli melo, apmelo, dezinformē, kurina naidu starp Latvijas iedzīvotājiem, nomelno latviešu tautu un vienmēr mūsu varas iestādes ir bijušas bezspēcīgas. Mēs dzirdam visdažādākās atrunas un aizbildinājumus par vārda un mākslinieciskās izteiksmes brīvību, par to, ka TV kanāli bijuši reģistrēti citās valstīs, par līdzekļu trūkumu nacionāli augstvērtīgu raidījumu radīšanai... Viss tas esot jāpēta, jāanalizē, jāsistematizē, par to jāpārliecinās – un tā gadu no gada.

Māksla un kultūra kopumā ir tā, kas no šūpuļdziesmām līdz atvadu vārdiem veido mūsu pasaules skatījumu, bet no pasaules skatījuma ir atkarīga mūsu vērtību skala un kritēriji. Māksla un kultūra māca mums atšķirt labo no ļaunā, un tas nosaka mūsu rīcību attiecībā pret saviem tuviniekiem, savu ģimeni, tautu, valsti un pasauli.

Propaganda

Propaganda ir informācijas izplatīšana ar mērķi iespaidot cilvēku pasaules uztveri, vērtību kritēriju, gaumi vai politisko piederību kādā noteiktā virzienā. Mākslas darbos nomaskētā propaganda ir grūtāk pamanāma un vienlaikus ļoti iedarbīga, jo tiek pastiprināta ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Tādēļ māksla kā propagandas instruments tiek pielietota ļoti plaši. Propagandas veidotāji rūpējas ne tikai par propagandas kvalitāti un iedarbību, bet arī par to, kā to novadīt līdz gala patērētājam. Un šeit viņiem labi kalpo masu saziņas līdzekļi – televīzija, internets, dažādi preses izdevumi.

Propagandas veidotāji pasūtījumu parasti saņem no savas vadības, un to izpilda par valsts piešķirto finansējumu. Bieži brīnāmies, kam tāda filma, tāda izrāde, izstāde vai koncerts vajadzīgs, ja zālē sēž daži desmiti cilvēku? Kas par to maksā, sedz ceļa izdevumus, telpu īri un citus maksājumus?

Tā ir tāpēc, ka kādam tas tomēr ir vajadzīgs un šis kāds ir gatavs pat segt radušos zaudējumus. Ja runājam par Krievijas propagandas izmantotajiem mākslas darbiem, tad tie ir pietiekami labi veidoti, lai piesaistītu daudzus skatītājus un klausītājus. Zāles parasti ir pārpildītas.

Pat Jaunā gada sagaidīšanu pēc Maskavas laika Krievija ir pārvērtusi par samērā iedarbīgu savu ideju propagandas veidu, kas palīdz uzturēt prokrievisko pasaules skatījumu. Un ļaudis ar prieku tajā piedalās. Viņos rodas pārliecība par Krievijas varenību, spēku un visas krievu tautas vienotību.

Liela loma propagandai ir dažādiem ziņu portāliem, kuri ir latviešu valodā, kuri ir skaisti noformēti, kuros ir vērtīgs saturs, bet no šiem portāliem nemanāmi tiek sētas šaubas un vājināta nacionālās piederības un valstiskuma apziņa tur iekļuvušo, lētticīgo latviešu prātos. Viņi ir iemanījušies pat pilnīgi patiesas ziņas salikt tādā secībā, ka rodas nepatiesība.

Lomas

Vislielākā loma un panākumi propagandas frontē ir mākslas filmām un dažādiem, it kā viedokļu krustugunīm pilniem šoviem.

Kā agrāk darbojās čeka? Tā savervēja, vienojās par sadarbību ar jau esošiem vai topošiem māksliniekiem. Aktieriem, dzejniekiem, komponistiem, izpildītājiem un citiem. Ar laiku cilvēki aktierus, dziedātājus un citus māksliniekus uztvēra ne kā cilvēkus, bet tos personificēja pēc labāk vai sliktāk attēlotām lomām un dziedātām dziesmām. Lomās parasti tika ietvertas dažas propagandai vajadzīgas frāzes un sižeti. Pārējais palika mākslai. Un autori labprāt sadarbojās, jo viņiem ļāva filmēt, viņu grāmatas drukāja, un viņu koncerti bija plaši apmeklēti. Caur dažām frāzēm, pat tērpiem uz skatītāja sirdīm un prātiem nemanāmi tika virzīta propaganda.

Kad nākas izlemt, kā balsot kārtējās vēlēšanās, tad šie sabiedrībā pazīstamie cilvēki tiek aktivizēti kā troļļi, kas, uzstājoties plašsaziņas līdzekļos vai komentējot internetā, dod tautai «pareizos» padomus, kā rīkoties, par ko balsot vai par ko nu nekādā gadījumā.

Brīnišķīgs piemērs ir padomju latviešiem tik mīļais «Ilgais ceļš kāpās». Tas ir lielisks propagandas piemērs, kurš ir nenovērtēts un nepētīts. Tajā ir tik daudz nianšu, ar kurām iesēj sēklu, no kuras izaug «lielais brālis», «atbrīvotājs», un tas noved pie liela latviešu vēlētāju atbalsta «Saskaņai».

Cits piemērs: lai veidotu pretvāciski noskaņotu skatītāju, padomju varas uzdevumā dzima mākslas filma «Velna kalpi». Citi laiki, cits nolūks, bet būtība tā pati.

Puikas gados esmu šo filmu skatījies pat četras reizes pēc kārtas. Pa vienām kinoteātra durvīm ārā, pa citām iekšā. Šīs filmas sižetus atdarinājām savās pagalma rotaļās, atkārtojām tur dzirdētās «patiesības» un tādi augām. Filmu, ar kurām mūs audzināja, bija daudz, un tās nav pazudušas arī šodien.

Kas valstij būtu jādara, ja tā grib nostiprināties un augt? Maksimāli jāsamazina kaitīgās pret valsti un tautu virzītās propagandas pieejamība. Grūti ir slēgt kādu satelīta kanālu. Bet izņemt, aizliegt vai vismaz izskaidrot milzīgā padomju mantojuma kaitīgumu var. Lai gadījumā, kad latvietis ko tādu skatās, viņš spētu atšķirt mākslas darbu no tur iestrādātās, mums naidīgās propagandas un antimākslas.

Krievijas propaganda

Krievija propagandas nolūkos visvairāk izmanto kinematogrāfu. Sākot no it kā nevainīgiem seriāliem un beidzot ar vēsturiskām un mākslas filmām par karu. Bieži seriālos ir kāds labs ments (policists), kurš skatītājam asociējas ar reālu spēku un varu. Labu nolūku virzīts, viņš atļaujas pat pārkāpt un neievērot likumus. Viņš risina jautājumus ar spēku, spiedienu, viltu, un beigās labie no tā iegūst. Ko mums tādas filmas iemāca? Tās mums skaidro, ka likumu drīkst apiet ar līkumu un ir gadījumi, kad citas izejas nav. Rūgtā patiesība ir tāda, ka, ja ir izņēmums, tad likums nedarbojas vispār. Līdzīgi kā, ja ko zina divi, to zina visi.

Tādi seriāli aizmirstas, bet tajos iekļautā kodējošā informācija noguļas zemapziņā un veido nihilismu pret valsti un tautu. Tādejādi nevainīgas, viegla satura filmiņas kļūst par latviešu kodēšanas ieroci.

Kas attiecas uz Krievijas filmām par karu, tad tās vienmēr ir vēsturiski nepatiesas, pat melīgas. Bet no šīm nepatiesībām un meliem prasmīgi cilvēki izveido varoņpilnu sāgu, kur skaistas meitenes iemīlas varonīgos un godīgos jauniešos, tas viss notiek uz asiņaina kara fona, kurā daudz šauj, bet maz trāpa. Tas viss tiek pastiprināts ar dažādiem izteiksmes līdzekļiem, gaismām, skaņu un pat labu mūziku. Beigās vienmēr «mūsējie» uzvar.

Atminos, kā, kad mācījos ceturtajā klasē, biju aizgājis kinoteātrī «Uzvara» Liepājā uz vairāku sēriju filmu par Otro pasaules karu. Blakus sēdošam pieaugušam krievam biju apnicis ar jautājumu: vai tie ir mūsējie. Kādus mūsējos domāju es un kādus viņš, ir cits stāsts.

Krievijas filmas ir veidotas tā, it kā karš tas nebūtu posts, sāpes un iznīcība. Tāds romantisks, bieži asprātīgs kariņš vien sanāk. Un skatītāju atkal programmē, kāds bija padomju karavīrs, kāds viņš ir šodien, karš - tas nav nekas, viņi var atkārtot. Viņi visu var, viņiem ir pasaulē modernākie ieroči, viņi ir pasaulē labākie karotāji, un, ja tu viņiem piesliesies, viņi noteikti tevi aizstāvēs. Cilvēku mudina pieslieties tur, kur viņam būs labāk, drošāk un stabilāk. Pieslieties tam, kas par tevi parūpēsies, kas tev izdarīs.

Ja tas prasa novērsties no senču tikumiem, novērsties no savas valsts un tautas, tas nekas, svarīgi ir tas, ko tu par to gūsi.

Tādu filmu rezultātā pat no Latvijas un citām it kā neatkarīgām valstīm daudz brīvprātīgo brauc karot Donbasā un citās vietās, kur Krievija veic kārtējo atbrīvošanas agresiju.

Pieradināšana

Tas noved pie apziņas militarizācijas, pieradina karu neuztvert kā kaut ko bīstamu. Karu pārvērš par kariņu. Krievija vienmēr visos karos ir uzvarējusi, atbrīvojusi, bijusi taisnīga, un tā būs arī turpmāk.

Mīlas seriālos ir cita inde. Filmas norises notiek uz kāda propagandai svarīga fona. Vai nu Krievijas labiem ceļiem, jauniem tiltiem, vai kāda oligarha pārtikušās dzīves, sižetos ir pilns ar banku darbībām, jaunceltnēm un citām lietām, kuras liek domāt, ka viss notiek, viss attīstās. Valstī viss ir kārtībā, cilvēki ir apmierināti, viņiem ir daudz iemeslu iedzert, dziedāt un dejot. Tāda melīga labklājības sludināšana, kaut patiesībā labklājība ir tikai šaurai cilvēku grupai, bet tauta tiek dzīta aizvien dziļākā nabadzībā.

Vai pamanījāt, ka seriālos visi brauc ar labiem auto, dzīvo labās mājās un neviens nekad nestrādā?

Vēl viena būtiska propagandas darbu sastāvdaļa ir sociālās funkcijas mākslas darbu radīšana, kuru rezultātā skatītājs nonāk pie secinājuma, ka nav jēgas «raustīties». Tiek radīts bezspēcības un bezjēdzības sindroms. Šo filmu secinājumi ir, ka neko nevar panākt, neko nevar mainīt. Es esmu tikai puteklis, un no manis nekas nav atkarīgs. Tas novāc no vēlētāju loka tos, kuri varētu nobalsot arī ne par varas partijām. Tas samazina iespējamo protesta kustību un rada lielu skaitu vienaldzīgo.

 Samazinot sabiedriski aktīvu cilvēku skaitu, samazinās darbu apjoms un līdzekļi, kas jāizmanto vēlamā rezultāta sasniegšanā. Cilvēks saskata izeju tikai aizbraukt prom no valsts, vai turēt muti.

Padomju Savienības īstenotā propaganda mainījās tad, kad padomju impērijas nomenklatūrai izdevās pārsēsties no volgām mersedesos. To mēs saucam par pārbūvi un atmodu. Mūsdienu Krievijas propaganda ir pielāgota jaunajām realitātēm un vajadzībām.

Izslēdziet

Kā atgūt skaidru skatu un izvairīties no tā, ka ar mums manipulē, pieradina, postošu karu pārvērš par kariņu?

Vismaz uz mēnesi izslēdziet TV un citus masu apdullināšanas līdzekļus. Nelasiet nevienu laikrakstu, izslēdziet internetu. Tas ir vairākkārt pārbaudīts paņēmiens.

Pēc mēneša, kad ieslēgsiet, jums veselais saprāts būs atgriezies, un propagandas ietekme būs mazinājusies. Jūs spēsiet reālāk skatīties uz lietām un notikumiem. Bet tas būs īalaicīgi. Ja turpināsiet regulāri skatīties, pēc nedēļas jau būsiet iepriekšējais.

Lasot par svētajiem, brīnījos. Kā tas iespējams, ka cilvēks desmitiem gadu dzīvo alā vai meža būdiņā, viņam nav TV un interneta, bet valstu monarhi brauc pie viņa pēc padoma. Kādu padomu viņš var dot, ja nezina, kas tiek rādīts televīzijā, par ko raksta avīzes? Izrādās, var!

Padomā!

Jāņem vērā, ka mums visus notikumus propagandas pārņemtā vide rāda noteiktā secībā un interpretācijā. Informācija tiek apzināti atlasīta un pārveidota tā, ka tā no informācijas kļūst par kādas rīcības un uztveres programmu.

Valstij ir jāaizliedz mums kaitīgā satura «māksla». Gudrie atradīs, kā noskatīties, pratīs izvērtēt, un tas nenodarīs viņiem ļaunumu, bet rādīt to visiem, ieskaitot bērnus, ir apzināta ļaunprātība.

Saglabājiet skaidru prātu! neizdzertā pudele, neizsmēķētā cigarešu paciņa un diena, kad neieslēgsi TV un internetu, tevi pietuvinās saprātam un pasargās.

Novērtē šo rakstu:

23
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...