Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievija kārtējo reizi apliecinājusi savu būtību, iebrūkot Ukrainā. Putins un Kremļa ideologi noliedz ukraiņu kā tautas esamību un Ukrainas valstiskumu, tādējādi uz propagandas altāra upurējot vairāku gadsimtu Kijevas krievzemes vēsturi. Un tomēr – Latvijā un citviet Rietumos netrūkst noderīgo idiotu, kas Krieviju vēl tagad dēvē par nacionālu valsti un konservatīvo vērtību bastionu. Turklāt caur to uzbrūkot arī vietējiem nacionālistiem pēc “loģikas”, ka “jūs esat nacionāli, Putins arī tāds ir, tātad esat putinisti!” un aicina būt tolerantiem pret 5. kolonnu. Tomēr jebkuram saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka tā nav patiesība. Kāpēc?

Nacionālisms ciena un aizstāv citas tautas tiesības uz eksistenci tās vēsturiskajās, dabiskajās robežās. Tātad īstens nacionālists neuzbruks citai tautai, jo tas faktiski nozīmētu vērsties pret sevi aizstāvošiem principiem. Tomēr Putinu tik un tā dēvē par nacionālu, jo viņš aizstāvot krievu tiesības ārpus Krievijas. Nekomentēšu šo aizstāvību. Atliek minēt piemēru. Harkivu, kurā lielāko daļu veido krievvalodīgie, artilērijas lādiņi tūlīt būs noslaucījuši no zemes virsas – Putins krievus ārzemēs izmanto tikai par ieganstu uzbrukumam.

Turpinot iesākto, jājautā, kad Krievija vispār bijusi nacionāla un vai šobrīd tā ir konservatīva? Ja vērtē tās etnisko sastāvu, tad Krievija nebūt nav nacionāla. Rietumkrieviju līdz Urāliem vēsturiski veido ne tikai slāvu, bet arī somugru vēsturiskās zemes, nemaz nerunājot par baltu tautu substrātu. Plašas Krievijas teritorijas ir iekarojumi uz citu tautu rēķina. Attiecīgi nemonolīta etniskā izcelsme veido arī politisko mentalitāti, ideoloģiju, kas ir izteikti impēriska.

Tāda identitāte neietver jēdzienus kā tautu pašnoteikšanās tiesības vai vēsturiskās robežas. Ir tikai “russkij mir”, kas vienmēr tiek apdraudēta. Pat nav svarīgi, kas to apdraud. Pirms 100 gadiem Vācijas ķeizars, tagad – NATO. Runājot Ē.Valtera vārdiem, ir tikai: “Graut kopā! Dedzināt un sist! Eh! Svoloč! Kanaļa! Fašist!” Pie tā ilgu laiku strādājuši Kremļa ideologi, radot Krievijas kā alternatīvas civilizācijas Rietumiem un Trešās Romas, kā arī kristīgo vērtību pareizticības formā aizstāvētājas tēlu, bet tas tiek izmantots tikai par piesegu impērisko mērķu sasniegšanai. Tātad Krievija nav nacionāla.

Tā nav arī konservatīva. Nav diez cik konservatīvi uzturēt despotisku režīmu, liegt varas maiņu, represēt paša tautu, neievērot dabiskās tiesības utt. Tomēr, ja konservatīvismu saista arī ar kristīgo ticību, par kuras aizstāvi sevi iztēlojas Krievija, tad prātā nāk Maskavas Valsts universitātes medicīnas doktora Igora Gundarova teiktais, ka tad, ja Krievijā mirstība saglabātos 1980. gadu līmenī, tajā šobrīd dzīvotu par 14 miljoniem cilvēku vairāk nekā šobrīd. Turklāt tik straujam mirstības palielinājumam grūti atrast zinātnisku izskaidrojumu (liela loma abortiem un alkoholismam), kā rezultātā Gundarovs nonāk pie reliģiska rakstura secinājuma, ka vainojami 7 nāves grēki – īpaši slepkavības un pašnāvības.

Atgriežoties pie ievadā minētā apgalvojuma, var secināt, ka patiesībā tie, kas lej ūdeni uz Kremļa dzirnavām, ir kreisie liberāļi. Visādas ločmeles, kozini un ragozini, kas aicina uz vārda brīvību un atgriezt televīzijā NEPLP slēgtos Krievijas kanālus. Lērums dubasu, kas atskrējuši atpakaļ pēc burgeriem un Adidas kedām, aicina uz latviešu toleranci.

Pie viena atgādināšu arī šī vārda nozīmi. Tolerance ir atvasināta no latīņu valodas “tolere”, kas ir semantiski negatīvs vārds, jo apzīmē kaut kā smaga, grūta paciešanu, ciešanu. Tomēr medicīnā šis termins apzīmē ķermeņa nespēju izstrādāt antivielas pret tajā ievadītu slimību. Proti, tas uztver to par savu vielu, nereaģē, necīnās, nenodala no sevis, kā rezultātā mirst. Tas liek aizdomāties, vai tiešām atļausim izplesties tolerances vīrusam?

Pārpublicēts no austsaule.lv

Novērtē šo rakstu:

73
39

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...