Iesaki rakstu: 
Neko jaunu nespēdami izdomāt, Kremļa mediji joprojām aktīvi informē sabiedrību par baiso latviešu tautas „dogmu” uz kuras it kā tiekot stutēta visa latvietības eksistences jēga, kas, Kremļa medijuprāt, ir krievvalodīgo iedzīvotāju totāla diskriminācija.
Piemēram, jūnija sākumā prokremliskie mediji cītīgi atsaucās uz vairākiem Kremļa noderīgajiem idiotiem, kuri kā sarunājuši metās Latvijas informācijas telpā aizstāvēt nabaga ierobežotos, diskriminētos un atšķirtos krievvalodīgos ne tikai Latvijā, bet visā „pribaltijā”.
Nav noslēpums, ka Kremļa melu aģentūra Sputnik regulāri izplata melus par krievvalodīgo diskrimināciju Latvijā, it īpaši saistībā ar valodas politiku un 9. maija „svinībām”. Turklāt jūnija sākumā asas diskusijas izvērtās par kolorado lentīšu aizliegumu.
Protams, pašpasludinātais Latvijā bēdīgi slavenais, bet drošuma policijai tik ļoti pazīstamais, „cilvēktiesību” aktīvists Vladimirs Lindermans bija viens no pirmajiem, kas nespēja klusēt ne šajā, ne ar valodu saistītajos jautājumos. Viņš pat centās mierināt sev līdzīgi domājošos, uzsverot, ka krieviem ir ļoti svarīgi aizstāvēt šo lenti, jo vēsturiskā atmiņa slēpjas nevis sirdī, bet simbolos.
To visu viņš ļoti veiksmīgi sasaistīja kopā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu no nākamā gada 1. janvāra TV programmā „LTV7”, pārtraukt raidīt pārraides krievu valodā, kas, viņaprāt, tiek darīts ar vienu, mērķi – izdzīvot krievvalodīgos no valsts – vispirms liedzot tiem izglītību un darba iespējas, pēc tam arī tos izolējot no informatīvās vides.
Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO Aleksandrs Lukaševičs tiešsaistes sanāksmē ļoti pārliecinoši paziņoja, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā krievvalodīgā kopiena regulāri saskaras ar diskrimināciju. Īpaši tiek uzsvērti bērni, kuriem ir liegta iespēja mācīties dzimtajā valodā. Viņaprāt, Latvijas varas iestādes nav veikušas nekādus pasākumus, lai nodrošinātu mājizglītību krievu valodā, neskatoties uz vecāku aicinājumiem.
Viņš arī norādīja, ka koronavīrusa pandēmijas laikā bērniem bija ne tikai jāmācās attālināti, bet arī nācās saskarties ar faktu, ka zināšanas galvenokārt tiek pasniegtas latviešu valodā, kas negatīvi ietekmē to bērnu izglītības kvalitāti, kuri runā krieviski.
Visbeidzot, Kremļa melu aģentūra RuBaltic.ru, izceļoties ar „īpašām analītikas spējām”, jūnija sākumā publicēja rakstu, kurā tiek apgalvots, ka krievu diskriminācija pārvērtīs Baltijas valstis par ASV.
Raksta autors ir neviens cits, kā politologs, starptautiskais žurnālists, sociālo un politisko pētījumu centra "Russian Baltic" analītiķis Aleksandrs Nosovičs (АЛЕКСАНДР НОСОВИЧ). Viņa rakstu krājumā ir neskaitāmas Baltijas valstis diskreditējošas publikācijas, kurās Baltijas valstis tiek pielīdzinātas ASV, Ukrainai un citām valstīm, kuras nav Putina režīma draugu lokā.
Viņš paudis viedokli, ka Krievu apspiešana Baltijas valstīs kopš deviņdesmito gadu sākuma ir salīdzināma ar sliktāko rasu segregācijas praksi Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš līdzīgi kā Latvijas drošuma policijas klients Vladimirs runā par NEPL lēmumu „LTV7” programmā, pārtraukt raidīt pārraides krievu valodā. Pēc viņa domām krievvalodīgie skatītos latviešu pārraides, ja tur tiktu parādīts kaut kas patiešām svarīgs, nevis Latvijas propaganda, bet tā kā Latvija ir „etnokrātiska” valsts, saziņa starp krieviem un latviešiem, viņaprāt, nav iespējama. Viņš uzsvēra, ka krievvalodīgie ir atsevišķa sociālā grupa, kas tiek regulāri atstumta un nogriezta no valsts un sabiedrības priviliģētās daļas.
Kremļa noderīgais idiots nebeidz vien atkārtot, ka līdzīgi kā ASV „melnādainie”, tā arī Baltijā ir nepilsoņi [tieši krievi], kuriem likumīgi ir piešķirta otrā pakāpe. Turklāt jau atkal tika malta uz riņķi vecā dziesma, ka nepilsoņiem ir aizliegtas būt nodarbinātiem vairākās profesijās [nu tu nevari strādāt par latviešu valodas pasniedzēju, ja nezini latviešu valodu], ka tiem ir liegta iespēja mācīties noteiktās izglītības iestādēs, turklāt viņi nedrīkst nēsāt ieročus [tas tik vēl trūka] un viņi nevar rēķināties ar valsts palīdzību ārzemēs.
Nosovičs norāda, ka tie, kas ir naturalizējušies, saskaras ar drakoniskiem valodas likumiem, valodas eksāmeniem un valodas policiju. Bet, ja reiz tu esi naturalizējies, kādas tur vairs problēmas ar valsts valodu, ja nu vienīgi kretīniska nevēlēšanās tajā runāt, tas arī viss. Starp citu, nav Latvijā tādās institūcijas kā valodas policija!
Izskatās, ka Kremļa muldoņām sāk trūkt izdomas. Viņi turpina vien stāstīt: “Gadiem ejot, nekas daudz nav mainījies. Baltijas valstis, tostarp Latvija, joprojām ir nacistiski veidojumi, kas represē un moka nabaga krievus. Iedzīvotāji no Sīrijas taču arī meklē patvērumu citās valstīs – ne tā?”
Ja viņiem Latvijā būtu tik slikti, kā šie trīs Kremļa noderīgie idioti apgalvo, visticamāk, lielākā daļa būtu devusies prom, kaut vai uz “bagāto un iespēju pilno” Krievijas Federāciju.
Tad lūk! Kāpēc tā nenotiek? Iespējams, tomēr ka dzīves apstākļi tur ir daudz sliktāki. Kas attiecas uz izplatītajiem vēstījumiem par diskrimināciju, jāatzīst, ka tie visi jau ir atmaskoti un izskaidroti neskaitāmas reizes. Taču – atkārtošana ir zināšanu māte.
Sākotnēji patiešām varētu šķist, ka NEPLP lēmumu nepārraidīt saturu krievu valodā LTV7 kanālā ir saistīts ar kaut kāda veida radikāla nacionālisma izpausmēm. Izlasot Lindermana un Nosoviča no pirksta izzīstos sacerējumus, tā vien šķiet, ka minētā NEPLP lēmuma vienīgais pamatojums ir rusofobija. Taču tā nebūt nav. Viņi Kremļa labākajās dezinformācijas tradīcijās absolūti neiedziļinās iemesla būtībā – tā vietā skaļi auro par diskrimināciju, cenzūru un rusofobiju.
Līdz ar to neviena sabiedrības daļa netiek apdalīta un informācija ir pieejama visām grupām. Turklāt jaunā platforma nodrošinās daudzveidīgāku saturu arī krievu valodā. Tiek skaidrots, ka jau pašlaik kopējais auditorijas lielums “lsm.lv” krievu valodas sadaļai ir apmēram pusmiljons cilvēku.
Savukārt Aleksandra Lukaševiča aizrādījumi par mācībām tikai latviešu valodā saskaras ar kritiku jau pašos pamatos. Saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā Latvija veic pāreju uz mācībām latviešu valodā un 2018.gadā pieņemtais likums par pāreju uz mācībām valsts valodā nosaka to, ka paralēli tam, ka visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, mazākumtautību skolēniem būs iespēja dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus jeb moduļus.
Aleksandrs Nosovičs šoreiz bija īpaši pacenties ar vairāku tēmu saputrošanu, sākot ar valodas jautājumiem „etnokrātiskajā Latvijā”, krievu nepilsoņu pielīdzināšanu afroamerikāņiem un valodas policiju, kas uzrauga tikai naturalizējušos krievus.
Jāatzīst, izdomas šim profesionālajam Kremļa noderīgajam idiotam tik tiešām netrūkst, un nezinātājam, lasot par „drakoniskajiem” likumiem attiecībā uz nepilsoņiem, tas vis varētu šķist baisi. Taču patiesība vienmēr ir gaužām vienkārša – visi nepilsoņi var naturalizēties un ieņemt amatus valsts pārvaldē, nav tādas valodas policijas, kas ar agresiju vērstos pret Latvijas krieviem.
Latvijas nepilsoņu tiesības un pienākumus, kā arī pašu nepilsoņu statusu regulē likums par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības. Pamatojoties uz likuma normām, nepilsonim tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi. Turklāt tam ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību. Savukārt aplamos apgalvojumus par „aparteīda” politikas izvēršanu, apgāž starptautiski saistošā 1973.gada 30.novembrī ANO Ģenerālās Asamblejas pieņemtā Starptautiskā konvencija par aparteīda noziegumu novēršanu un sodu par tiem.
Kas attiecas uz iebildumiem ierobežot kolorado lentīšu nēsāšanu, likums par to vēl tiek izskatīts, un, kā norādīja mūžam neapmierinātais „krievu tiesību” Lindermans, šobrīd iespēja, ka tas tiks pieņemts, ir 50/50.
Šeit būtu svarīgi atgādināt, ka kopš 2014.gada okupētajā Krimas pussalā Putina “zaļie cilvēciņi” izmanto kolorado krāsas lupatas kā atpazīšanas zīmes. Ņemot vērā to, ka Latvija joprojām un nekad neatzīs Krimu kā Krievijas Federācijas subjektu, un atceroties latviešu tautas gūto sāpīgo pieredzi padomju okupācijas laikā, ir saprotams, kāpēc šāds likumprojekts tiek rosināts.
Neskatoties uz plānoto Georga lentes aizliegšanu, Latvijai nelojālie pilsoņi un nepilsoņi, to skaitā latvieši, joprojām drīkstēs 9. maijā pulcēties pie kauna staba Uzvaras parkā, lai it kā „pieminētu” karā kritušos, un „sērot” pie bagātīgi klāta svētku galda mājās.
AVOTI:
https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20200605/13856079/Russkiy-yazyk-ubrat-georgievskie-lenty-zapretit-Linderman-o-mrachnykh-perspektivakh-Latvii.html
https://regnum.ru/news/polit/2972253.html
https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/2942-infografiki-par-pareju-uz-macibam-valsts-valoda
https://likumi.lv/doc.php?id=57512
https://appc.lv/blog/sveta-jura-georga-lenta-vesture-un-musdienu-pielietojums
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
