Iesaki rakstu: 
Neko jaunu nespēdami izdomāt, Kremļa mediji joprojām aktīvi informē sabiedrību par baiso latviešu tautas „dogmu” uz kuras it kā tiekot stutēta visa latvietības eksistences jēga, kas, Kremļa medijuprāt, ir krievvalodīgo iedzīvotāju totāla diskriminācija.
Piemēram, jūnija sākumā prokremliskie mediji cītīgi atsaucās uz vairākiem Kremļa noderīgajiem idiotiem, kuri kā sarunājuši metās Latvijas informācijas telpā aizstāvēt nabaga ierobežotos, diskriminētos un atšķirtos krievvalodīgos ne tikai Latvijā, bet visā „pribaltijā”.
Nav noslēpums, ka Kremļa melu aģentūra Sputnik regulāri izplata melus par krievvalodīgo diskrimināciju Latvijā, it īpaši saistībā ar valodas politiku un 9. maija „svinībām”. Turklāt jūnija sākumā asas diskusijas izvērtās par kolorado lentīšu aizliegumu.
Protams, pašpasludinātais Latvijā bēdīgi slavenais, bet drošuma policijai tik ļoti pazīstamais, „cilvēktiesību” aktīvists Vladimirs Lindermans bija viens no pirmajiem, kas nespēja klusēt ne šajā, ne ar valodu saistītajos jautājumos. Viņš pat centās mierināt sev līdzīgi domājošos, uzsverot, ka krieviem ir ļoti svarīgi aizstāvēt šo lenti, jo vēsturiskā atmiņa slēpjas nevis sirdī, bet simbolos.
To visu viņš ļoti veiksmīgi sasaistīja kopā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu no nākamā gada 1. janvāra TV programmā „LTV7”, pārtraukt raidīt pārraides krievu valodā, kas, viņaprāt, tiek darīts ar vienu, mērķi – izdzīvot krievvalodīgos no valsts – vispirms liedzot tiem izglītību un darba iespējas, pēc tam arī tos izolējot no informatīvās vides.
Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO Aleksandrs Lukaševičs tiešsaistes sanāksmē ļoti pārliecinoši paziņoja, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā krievvalodīgā kopiena regulāri saskaras ar diskrimināciju. Īpaši tiek uzsvērti bērni, kuriem ir liegta iespēja mācīties dzimtajā valodā. Viņaprāt, Latvijas varas iestādes nav veikušas nekādus pasākumus, lai nodrošinātu mājizglītību krievu valodā, neskatoties uz vecāku aicinājumiem.
Viņš arī norādīja, ka koronavīrusa pandēmijas laikā bērniem bija ne tikai jāmācās attālināti, bet arī nācās saskarties ar faktu, ka zināšanas galvenokārt tiek pasniegtas latviešu valodā, kas negatīvi ietekmē to bērnu izglītības kvalitāti, kuri runā krieviski.
Visbeidzot, Kremļa melu aģentūra RuBaltic.ru, izceļoties ar „īpašām analītikas spējām”, jūnija sākumā publicēja rakstu, kurā tiek apgalvots, ka krievu diskriminācija pārvērtīs Baltijas valstis par ASV.
Raksta autors ir neviens cits, kā politologs, starptautiskais žurnālists, sociālo un politisko pētījumu centra "Russian Baltic" analītiķis Aleksandrs Nosovičs (АЛЕКСАНДР НОСОВИЧ). Viņa rakstu krājumā ir neskaitāmas Baltijas valstis diskreditējošas publikācijas, kurās Baltijas valstis tiek pielīdzinātas ASV, Ukrainai un citām valstīm, kuras nav Putina režīma draugu lokā.
Viņš paudis viedokli, ka Krievu apspiešana Baltijas valstīs kopš deviņdesmito gadu sākuma ir salīdzināma ar sliktāko rasu segregācijas praksi Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš līdzīgi kā Latvijas drošuma policijas klients Vladimirs runā par NEPL lēmumu „LTV7” programmā, pārtraukt raidīt pārraides krievu valodā. Pēc viņa domām krievvalodīgie skatītos latviešu pārraides, ja tur tiktu parādīts kaut kas patiešām svarīgs, nevis Latvijas propaganda, bet tā kā Latvija ir „etnokrātiska” valsts, saziņa starp krieviem un latviešiem, viņaprāt, nav iespējama. Viņš uzsvēra, ka krievvalodīgie ir atsevišķa sociālā grupa, kas tiek regulāri atstumta un nogriezta no valsts un sabiedrības priviliģētās daļas.
Kremļa noderīgais idiots nebeidz vien atkārtot, ka līdzīgi kā ASV „melnādainie”, tā arī Baltijā ir nepilsoņi [tieši krievi], kuriem likumīgi ir piešķirta otrā pakāpe. Turklāt jau atkal tika malta uz riņķi vecā dziesma, ka nepilsoņiem ir aizliegtas būt nodarbinātiem vairākās profesijās [nu tu nevari strādāt par latviešu valodas pasniedzēju, ja nezini latviešu valodu], ka tiem ir liegta iespēja mācīties noteiktās izglītības iestādēs, turklāt viņi nedrīkst nēsāt ieročus [tas tik vēl trūka] un viņi nevar rēķināties ar valsts palīdzību ārzemēs.
Nosovičs norāda, ka tie, kas ir naturalizējušies, saskaras ar drakoniskiem valodas likumiem, valodas eksāmeniem un valodas policiju. Bet, ja reiz tu esi naturalizējies, kādas tur vairs problēmas ar valsts valodu, ja nu vienīgi kretīniska nevēlēšanās tajā runāt, tas arī viss. Starp citu, nav Latvijā tādās institūcijas kā valodas policija!
Izskatās, ka Kremļa muldoņām sāk trūkt izdomas. Viņi turpina vien stāstīt: “Gadiem ejot, nekas daudz nav mainījies. Baltijas valstis, tostarp Latvija, joprojām ir nacistiski veidojumi, kas represē un moka nabaga krievus. Iedzīvotāji no Sīrijas taču arī meklē patvērumu citās valstīs – ne tā?”
Ja viņiem Latvijā būtu tik slikti, kā šie trīs Kremļa noderīgie idioti apgalvo, visticamāk, lielākā daļa būtu devusies prom, kaut vai uz “bagāto un iespēju pilno” Krievijas Federāciju.
Tad lūk! Kāpēc tā nenotiek? Iespējams, tomēr ka dzīves apstākļi tur ir daudz sliktāki. Kas attiecas uz izplatītajiem vēstījumiem par diskrimināciju, jāatzīst, ka tie visi jau ir atmaskoti un izskaidroti neskaitāmas reizes. Taču – atkārtošana ir zināšanu māte.
Sākotnēji patiešām varētu šķist, ka NEPLP lēmumu nepārraidīt saturu krievu valodā LTV7 kanālā ir saistīts ar kaut kāda veida radikāla nacionālisma izpausmēm. Izlasot Lindermana un Nosoviča no pirksta izzīstos sacerējumus, tā vien šķiet, ka minētā NEPLP lēmuma vienīgais pamatojums ir rusofobija. Taču tā nebūt nav. Viņi Kremļa labākajās dezinformācijas tradīcijās absolūti neiedziļinās iemesla būtībā – tā vietā skaļi auro par diskrimināciju, cenzūru un rusofobiju.
Līdz ar to neviena sabiedrības daļa netiek apdalīta un informācija ir pieejama visām grupām. Turklāt jaunā platforma nodrošinās daudzveidīgāku saturu arī krievu valodā. Tiek skaidrots, ka jau pašlaik kopējais auditorijas lielums “lsm.lv” krievu valodas sadaļai ir apmēram pusmiljons cilvēku.
Savukārt Aleksandra Lukaševiča aizrādījumi par mācībām tikai latviešu valodā saskaras ar kritiku jau pašos pamatos. Saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā Latvija veic pāreju uz mācībām latviešu valodā un 2018.gadā pieņemtais likums par pāreju uz mācībām valsts valodā nosaka to, ka paralēli tam, ka visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, mazākumtautību skolēniem būs iespēja dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus jeb moduļus.
Aleksandrs Nosovičs šoreiz bija īpaši pacenties ar vairāku tēmu saputrošanu, sākot ar valodas jautājumiem „etnokrātiskajā Latvijā”, krievu nepilsoņu pielīdzināšanu afroamerikāņiem un valodas policiju, kas uzrauga tikai naturalizējušos krievus.
Jāatzīst, izdomas šim profesionālajam Kremļa noderīgajam idiotam tik tiešām netrūkst, un nezinātājam, lasot par „drakoniskajiem” likumiem attiecībā uz nepilsoņiem, tas vis varētu šķist baisi. Taču patiesība vienmēr ir gaužām vienkārša – visi nepilsoņi var naturalizēties un ieņemt amatus valsts pārvaldē, nav tādas valodas policijas, kas ar agresiju vērstos pret Latvijas krieviem.
Latvijas nepilsoņu tiesības un pienākumus, kā arī pašu nepilsoņu statusu regulē likums par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības. Pamatojoties uz likuma normām, nepilsonim tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi. Turklāt tam ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību. Savukārt aplamos apgalvojumus par „aparteīda” politikas izvēršanu, apgāž starptautiski saistošā 1973.gada 30.novembrī ANO Ģenerālās Asamblejas pieņemtā Starptautiskā konvencija par aparteīda noziegumu novēršanu un sodu par tiem.
Kas attiecas uz iebildumiem ierobežot kolorado lentīšu nēsāšanu, likums par to vēl tiek izskatīts, un, kā norādīja mūžam neapmierinātais „krievu tiesību” Lindermans, šobrīd iespēja, ka tas tiks pieņemts, ir 50/50.
Šeit būtu svarīgi atgādināt, ka kopš 2014.gada okupētajā Krimas pussalā Putina “zaļie cilvēciņi” izmanto kolorado krāsas lupatas kā atpazīšanas zīmes. Ņemot vērā to, ka Latvija joprojām un nekad neatzīs Krimu kā Krievijas Federācijas subjektu, un atceroties latviešu tautas gūto sāpīgo pieredzi padomju okupācijas laikā, ir saprotams, kāpēc šāds likumprojekts tiek rosināts.
Neskatoties uz plānoto Georga lentes aizliegšanu, Latvijai nelojālie pilsoņi un nepilsoņi, to skaitā latvieši, joprojām drīkstēs 9. maijā pulcēties pie kauna staba Uzvaras parkā, lai it kā „pieminētu” karā kritušos, un „sērot” pie bagātīgi klāta svētku galda mājās.
AVOTI:
https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20200605/13856079/Russkiy-yazyk-ubrat-georgievskie-lenty-zapretit-Linderman-o-mrachnykh-perspektivakh-Latvii.html
https://regnum.ru/news/polit/2972253.html
https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/2942-infografiki-par-pareju-uz-macibam-valsts-valoda
https://likumi.lv/doc.php?id=57512
https://appc.lv/blog/sveta-jura-georga-lenta-vesture-un-musdienu-pielietojums
Seko mums 
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
