Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valsts formāli kontrolētās SIA Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kura vārds atrodams decembrī atvērtajos „čekas maisos” – LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) „stukaču” kartotēkā, nav pat mēģinājis tiesāties, lai pierādītu, ka nav sadarbojies ar VDK.

Nacionālais arhīvs nule ir publiskojis gandrīz pilnībā izcenzētus tiesu spriedumus un prokuratūras lēmumus pārbaudes lietās par sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju (saite https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/sadarbibas-fakta-lietas), no kuriem tomēr skaidri iespējams saprast, kuri „maisos” atrastie ir tiesājušies un kuri nav pat mēģinājuši to darīt. Pašreizējais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Kokins to darīt nav mēģinājis.

Kā rāda publiskotā kartotēka, 1967. gada 26. augustā dzimušais Gatis Jāņa dēls Kokins ticis savervēts jau 1986. gada 7. februārī, būdams Latvijas Valsts universitātes students, un viņam piešķirts segvārds „Valdis”.

Šie dzimšanas dati precīzi atbilst Gatim Kokinam, kurš jau kopš 2009. gada ir Latvijas valsts formāli kontrolētās SIA Lattelecom padomes priekšsēdētājs un šajā amatā 2017. gadā atalgojumā saņēmis 103 627 eiro.

Pats Kokins uz elektroniskā pasta vēstulē nosūtītu aicinājumu skaidrot savu atrašanos „stukaču” kartotēkā tā arī nav reaģējis. Savukārt Jura Gulbja vadītais Lattelecom apgalvo, ka „Lattelecom nevar sniegt komentārus saistībā ar šiem jautājumiem”, jo „šie jautājumi attiecas uz sabiedrības padomi”. Interesanti, ka persona, kas Pietiek pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gulbja viedokli, nevēlējās pārsūtīt šo pieprasījumu padomes locekļiem.

Lattelecom padome saskaņā ar uzņēmuma statūtiem „veic pārraudzību pār uzņēmuma vadību”. Tas nozīmē, ka tieši „stukaču” kartotēkā atrastā Kokina vadītā padome ir tieši atbildīga arī par Lattelecom kļūšanu par Krievijas propagandas galveno izplatītāju Latvijā, par ko uzņēmums tiek kritizēts jau vairākus gadus, taču savu „biznesu” šai jomā nemaina.

Arī Vladimira Loginova vadīto Privatizācijas aģentūru, kas ir SIA Lattelecom valsts kapitāla daļu oficiālā turētāja, nesatrauc VDK stukaču maisos atrastā Kokina atrašanās Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā. Pietiek atkārtoti pilnā apmērā publicē Loginova oficiālos skaidrojumus šai sakarā:

 „Ministru kabinets ar 2012.gada 4.jūnija rīkojumu Nr.246 atbalstīja Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju (turpmāk – Koncepcija), kurā tika noteikta kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu izvirzīšanas kārtība, paredzot, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, izmantojot valdes un padomes locekļu kandidātu datu bāzi (rezerves sarakstu), balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm u.c.), kur kandidāta politiskā piederība nav faktors.

Vienlaikus Koncepcijā tika noteikts, ka padomes locekļus izvirza no jauna veidojamās centralizētās pārvaldības institūcijas izveidota nominācijas komiteja. Tā kā centralizētā pārvaldības institūcija tika izveidota tikai 2013.gadā, ar VAS “Privatizācijas aģentūra” 2012.gada 4.oktobra rīkojumu Nr.1/72 tika izveidota Nomināciju komiteja, kuras uzdevums bija organizēt SIA „Lattelecom” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” padomes locekļu atlasi, tajā skaitā sagatavot rekomendāciju VAS “Privatizācijas Aģentūra” par padomes locekļu kandidātiem, kas izvirzāmi ievēlēšanai minēto kapitālsabiedrību dalībnieku sapulcēs.

Nomināciju komiteja 2013.gada 22.janvāra sēdē rekomendēja Gata Kokina  kandidatūru SIA „Lattelecom” padomes locekļa amatam. Kopumā nomināciju komitejā tika izvērtētas 15 potenciālo padomes locekļu kandidatūras.

2015.gada 1.janvārī spēkā stājās Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kura 31.pants noregulēja valdes un padomes locekļu nominācijas kārtību, kura atbilst Koncepcijā noteiktajiem principiem, tos precizējot. T.sk. minētā likuma 31.panta ceturtajā daļā ir noteikts, kāda persona nedrīkst tikt izvirzītas valdes vai padomes locekļa amatam:

1) kurai nav augstākās izglītības;

2) kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.

2012.gada 4.oktobrī izveidotā Nomināciju komiteja, kuras uzdevums bija organizēt SIA „Lattelecom” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” padomes locekļu atlasi, darbs vērtējams kā atbilstošs arī vēlāk pieņemto normatīvo dokumentu prasībām.

Ne Nominācijas komitejas, ne arī  VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcībā līdz pat 2018.gada beigām nebija un arī nevarēja būt ziņu par SIA “Lattelecom” padomes locekļu kandidātu saistību ar Jūsu vēstulē minēto “LPSR VDK aģentu kartotēku”, un neviens normatīvais akts nenoteica un šodien nenosaka valdes un padomes locekļu nominācijas komisijai tiesības un pienākumus iegūt šādas ziņas no kompetentām institūcijām.

Vienlaikus norādām, ka atbilstoši likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” tvērumā personas sadarbības fakts ir konstatējams sevišķajā kārtībā, uzsākot pārbaudes lietu prokuratūrā, vai arī tiesā. Uz šīs vēstules sagatavošanas brīdi VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcībā nav ziņu, ka G.Kokina sadarbības fakts būtu nostiprināts likumiskā kārtībā.

VAS “Privatizācijas aģentūra” tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, t.sk. valsts kapitāla pārvaldību, veic atbilstoši pastāvošā normatīvā regulējuma nosacījumiem. Tas cita starpā nozīmē arī to, ka pārvaldības lēmumu pieņemšanā noteicošais ir nevis subjektīvā attieksme vai politiskā pārliecība, bet gan katrā konkrētajā gadījumā atbilstošais normatīvais regulējums.

Ja likumdevēja griba ir bijusi noteikt aizliegumu personai ieņemt noteiktus amatus saistībā ar to, ka personas dati ir atrodami bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentos, tas ir ietverts ārējos normatīvajos aktos, piemēram, Saeimas vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, likumā “Par tiesu varu” u.c.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, tāpat kā Komerclikumā, nav noteikts aizliegums personai ieņemt kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas locekļa amatu personām, “kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji”, kā to nosaka iepriekš minētie likumi attiecībā uz Saeimas un pašvaldību deputātiem, kā arī tiesnešiem.

SIA “Lattelecom” ir privāta kapitālsabiedrība ar ārvalstu kapitālu, un tās pārvaldība tiek īstenota kopā ar otru tās dalībnieku TILTS Communications AS atbilstoši Komerclikumam un OECD rekomendētajiem korporatīvas pārvaldības principiem.

G.Kokins tika nominēts un ievēlēts SIA “Lattelecom” padomes locekļa amatā savu profesionālo prasmju, pieredzes, izglītības un kompetences dēļ, “par” viņu balsojot visiem kapitālsabiedrības dalībniekiem. SIA “Lattelecom” pārvaldība ietver arī pārvaldes institūciju darba regulāru ikgadēju novērtēšanu. Padomes priekšsēdētāja darbs tiek novērtēts, ņemot vērā SIA “Lattelecom” attiecīgā atskaites gada mērķu izpildes līmeni un ievērojot padomes priekšsēdētāja darbu padomes (un tās komiteju) vadībā.

Padomes priekšsēdētaja darbu pēc vairākiem kritērijiem (t.sk. korporatīvā pārvaldība, sadarbība ar dalībniekiem, stratēģijas ieviešanas pārraudzība u.c.) vērtē katrs padomes loceklis un kapitālsabiedrības dalībnieki. Visu laika periodu, kopš G.Kokins ieņem SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatu, viņa darba sniegums ir vērtēts kā “labs” vai “ļoti labs”.

SIA “Lattelecom” darbības rezultatīvie rādītāji laikā, kopš G.Kokins vada kapitālsabiedrības padomi, ir uzrādījuši konsekventu augšupejošu tendenci, ko apliecina arī publiski pieejamie gada pārskati, ar kuriem katrs interesents var iepazīties SIA “Lattelecom” mājaslapā internetā. SIA “Lattelecom” peļņa 100% apmērā tiek izmaksāta dividendēs sabiedrības dalībniekiem.

VAS “Privatizācijas aģentūra” ir pieprasījusi un saņēmusi G.Kokina skaidrojumu par publiski izskanējušo informāciju.

Ievērojot visu iepriekš minēto, pašreiz nav konstatēti nekādi objektīvi apstākļi vai šķēršļi, kas padarītu G.Kokina atrašanos SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatā par nepieļaujamu.”

Novērtē šo rakstu:

41
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...