Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. g. jūlijā ar 61 balsīm E. Levita kungs tika ievēlēts Valsts prezidenta amatā. Pie Saeimas deputātiem ar atklātu vēstuli bija vērsušies 50 Latvijas juristi un vairāk kā 360 cilvēku no sabiedrības radošo profesiju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kuriem viņa iepriekšējais darbs un nopelni bija labi zināmi.

Prezidenta E. Levita reitingi un tā veidotāji

Bet!!! Līdz ar prezidenta darba uzsākšanu sākās tūlītēja pretdarbība - sociālos tīklos, dažādos mēdijos tika organizēta plaša apmelošanas un zākāšanas kampaņa, kāda līdz šim politiskā praksē nebija pieredzēta ciniskuma un ļaunprātības ziņā. Kāds prezidenta neveikls teikums Covid upuru un Ziemassvētku svinēšanu sakarā tika malts visos sociālos tīklos un medijos, rakstīts uz namu sienām divu gadu garumā. Parastais cilvēks par ievēlēto prezidentu neko citu nezināja, kā vienīgi šo teikumu - to apliecināja TV žurnālisti intervējot cilvēkus Rīgas ielās.

Īstie iemesli šai pretdarbībai saistījās ar oligarhu ekonomisko grupējumu interesēm, kam pievienojās Latvijai nelojālie krievvalodīgo grupējumi. Cik te gara Kremļa roka - var tikai minēt, taču viņu melnā darba rezultāts ir sasniegts: prezidenta E. Levita reitings ir ļoti zems. Nu nav izdevies viņam pat tuvoties iepriekšējo prezidentu - R.Vējoņa un A. Bērziņa reitingiem! Arī priekšā tuvojošajos vēlēšanu sakarā viņa izredzes vērtētas necili: par E. Levita kungu balsotu vien 14.5%, bet par U. Pīlēna kungu - 33.8%.

Sabiedriskās domas pētnieks A. Kaktiņš, kura firma SKDS savāc tautas balsojumus, tikai plāta rokas: “kas ir, tas ir”, bet politologs F. Rajevskis jau visos preses un citos sabiedrības informācijas tīklos skaidro, ka zems reitings esot jau visu izšķīris. Levitu tālāk virzīt nevarot.

Kāds “reitings” bija Gunāram Astram? Nekāds! Arī īpaši informētie par G. Astras apcietināšanu sešdesmit četri Latvijas rakstnieki, kuri “reitingu” varēja apliecināt ar parakstu vēstulē Gorbačovam G. Astras atbrīvošanai no ieslodzījuma - klusēja. Kāds reitings bija J. Čakstem tautā, pirms viņš kļuva par prezidentu? Nekāds. Viņu tauta nezināja. Vai tauta zināja Kr. Valdemāru, Ausekli, Kronvaldu Ati?

Par demokrātiju. Mēs paši

Demokrātiskā valstī kritika ir absolūti nepieciešama. Tomēr vērsties pret valsti jebkura trūkuma dēļ - ”viss ir slikti”, “valsts ir neizdevusies”, “visi ir zagļi” - nozīmē piedalīties savas valsts pamatu graušanā. Izmantot demokrātijas iespējas pašas demokrātiskās iekārtas sagraušanai ir ceļš uz nekurieni.

Katoļu prāvests A. Kravalis mums atgādina, ka demokrātiska iekārta sargā cilvēka cieņu, bet demokrātija arī pieprasa modrību - demokrātija ir jāaizstāv. Mēs nedrīkstam iemigt. Mums jāzin Satversmes 116. pants : vārda brīvības u.c. tiesības 2 var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

“Kurā migā guļ valsts drošības iestādes, lai atrastu vainīgos?” - jautā kāds Twitter lietotājs sašutumā par ļaunprātīgajiem meliem un pašieceltajiem “taisnības cīnītājiem”, kas gatavi nogalināt iedomātos vainīgos un likvidēt visu valsti.

Modernās tehnoloģijas sociālos tīklos ir pavērušas iespējas jebkuram indivīdam vai to grupai ar ļaunprātīgiem izdomājumiem un apmelojumiem uzbrukt un pazemot jebkuru valstsvīru, ierēdni, sabiedrisko darbinieku, pilsoni - pašiem paliekot anonīmiem. “Pateicoties internetam ir uzaugusi vesela paaudze, kas par saviem vārdiem ne reizi nav dabūjusi pa seju” - secina žurnālists E. Zirnis.

Mūsu inteliģence no šīs “demokrātijas” norobežojas ar augstprātīgu - “mēs tam stāvam pāri, mēsli nav jākustina - tie paši izputēs”. Tam seko tik pat “galanta” malā stāvēšana arī plašākā nozīmē - izvairoties no attieksmes formulēšanas pret savu valsti, tās mērķiem, tās nākotni. Un tas ir satraucoši.

Prezidenta E. Levita darbs Latvijai

Visa viņa darba dzīve ir veltīta Latvijai, ko noteikusi viņa iegūtā jurista un politologa izglītība un dzīves pieredze. Jau 1986. g. beidzot Hamburgas universitāti viņa dimpomdarba tēma bija “Politiskais konflikts starp padomju virskundzības pretenzijām un nacionālās patstāvības centieniem Latvijā”. Visus gadus, kopš Atmodas sākuma viņš līdzdarbojās Valsts tiesiskuma atjaunošanā, bija viens no 1990.g. gada 4. maija Deklarācijas autoriem, piedalījās Satversmes darbības atjaunošanā, kā arī bija Satversmes ievada autors. Neatkarīgas Latvijas sākumā 1993.g. bija Ministru prezidenta biedrs, pirmais Latvijas tieslietu ministrs, vēstnieks Vācijā, Austrijā, Šveicē, Ungārijā. Latvijas tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Eiropas Savienības tiesā.

E. Levitam pieder vairāk nekā 100 zinātniskas publikācijas par tiesību un politisko zinātņu jautājumiem. Kopš 1980 g. ar referātiem piedalījies zinātniskās konferencēs Eiropā un ASV. Aktīvs dažādu profesionālo un akadēmisko organizāciju biedrs. Savā profesionālajā darbībā tuvāk iepazinis ASV, Ķīnu, Krievijas un arābu pasauli, kas ļāvis skaidrāk izprast pasauli.

Viņš aicināja Eiropas Savienību piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai. 2022.g. NATO samitā Madridē iestājās par aizsardzības spēju palielināšanu, kā arī lielāku NATO spēku klātbūtni Latvijā, Baltijā. 2023.g. E. Levits ierosināja izveidot kara tribunālu par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem pret ukraiņu tautu.

Piedaloties dažādos ES un NATO organizētajos pasākumos un starptautiskās vizītēs, pārstāvējis Latvijas intereses, veicinājis tās atpazīstamību pasaulē. Viņš izstrādājis un iesniedzis Saeimai apstiprināšanai Latviešu kultūrvēsturisko zemju likumu, likumu par vietējo padomju veidošanu reģionos, pēc viņa iniciatīvas tika izstrādāts un pieņemts likums par Latvijas pareizticīgo baznīcas atdalīšanos no Maskavas patriarhāta u.c.

Egilam Levitam nav alternatīvas

Mēs pievienojamies un atbalstam cien. rakstnieka un žurnālista V. Seļecka kunga viedokli, kas parādījās sociālos tīklos un portālā Delfi š.g. rakstā ar šādu pat nosaukumu. E. Levita sāncenšiem - pretendentiem uz Valsts Prezidenta amatu - nav tās ilgās darba pieredzes valsts darbā, likumdošanā, tiesvedībā, dilpomātijā, ko viņš uzkrājis gadu desmitos. Viņiem arī nav satrptautiskās politiskā darba pieredzes, personīgie kontakti un reputācija Eiropas un pasaules valstu vadītāju vidū.

U. Pīlēna kungam noteikti ir ievērojama pieredze tautsaimniecībā un ekonomikā, bet viņam būtu ļoti grūti turpināt patreizējā prezidenta E. Levita iesākto. E. Levits viskonsekventāk no visiem atjaunotās Latvijas prezidentiem iestājies par valsts pamatnācijas vērtībām - latviešu valodu, kultūru un dzīvesziņu. Viņš stipri cēlis mūsu nacionālo pašapziņu un ticību valsts jēgai. Tas ir liels darbs šodienas situācijā, kad vienas sabiedrības daļa domā - “mūs okupēja”, bet otra sabiedrības daļa - “mēs atbrīvojām” - viena otru nedzird un nesaprot. E. Levits ir atbalstījis Vēstures popularizācijas institūta veidošanu pēc prof. V. Nollendorfa ierosmes. Šis darbs varētu veicināt tautas saliedēšanu.

E. Levits grāmatā “Valstsgriba” (izdota 2019 g., Rīga, Latvijas vēstnesis, 848 lpp.) apkopo viņa rakstus presē, viņa atziņas par šodienas procesiem, intervijas ar sabiedrībā pazīstamiem žurnālistiem un sabiedriskiem darbiniekiem. Šī grāmata varētu sniegt atbildes uz būtiskiem politiskiem jautājumiem gan politiķim A. Rosļikova kungam, gan filozofam I. Gubenko kungam, kā arī žurnalistam R. Žemaiša kungam, kas izteikuši aplamus pieņēmumus par E. Levita politiskajiem uzskatiem.

Augsti godātie Saeimas deputāti!

Netālu no Latvijas notiek nežēlīgs Krievijas - Ukrainas karš, kuram beigas neviens nevar paredzēt. Pie mums atnācis hibrīdkarš, kas mulsina Latvijai nelojālos cilvēkus. Tiek izteikti atklāti draudi no augstām Krievijas amatpersonām - aizstāvēt savus tautiešus no latviešu “nacistiem”. Latvijai ir vajadzīgs stiprs, gudrs, iekšpolitikā un ārpolitikā pieredzējis valstsvīrs, kas spēj pārstāvēt mūsu valsti ārzemēs, starptautiskās sanāksmēs, gādāt par valsts aizsardzību, tās nākotni. Tāds ir E. Levits.

Mēs uzrunājam Jūs, cienījamie Latvijas Saeimas deputāti! Vēlot prezidentu, Jums vajag pacelties pāri partiju nesaskaņām, viedokļu atšķirībām, amatu dalīšanas rēķiniem. Jūsu interesēm ir jābūt Latvijas nākotnei ilgtermiņā. Uz Jums skatās Jūsu tauta!

It sevišķi uzrunājam deputātus no Progresīvo un ZZS partijām, kuras nav izvirzījušas savu kandidātu prezidenta amatam. Mēs griežamies arī pie AS partijas deputātiem ar lūgumu - nešķelt koalīciju un izvirzīt vienotu kandidātu. Jūsu balsis nav vajadzīgas E. Levitam. Jūsu balsis ir vajadzīgas Latvijai! Latvijai būt!

* Ģirts Astra, Renārs Astra, Alvils Astra, Baiba Astra, Maija Cālīte, Gunārs Repše, Pauls Rozenbergs, Jānis Ivanovskis, Diāna Vagale, Ingrīda Titava, Vija Tipaine

Novērtē šo rakstu:

33
197

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...