Iesaki rakstu: 
Sākumā paskaidrošu, ka zemāk sniegtā informācija ir iegūta no publiski pieejamiem avotiem. Vienlaikus ir jāsaprot, ka attiecīgas valsts iestādes var mērķtiecīgi nopludināt slepenu informāciju, tādējādi netieši nododot message savam potenciālajam pretiniekam - mēs par jums zinām to un to un varam izdarīt to un to, kas var būt kā brīdinājums pretējai pusei.
Žurkas ierīko midzeņus, kur paglābties no briesmām, un Kremļa žurka šajā ziņā nav izņēmums. Viens no vislabāk nocietinātajiem bunkuriem ir izvietots Maskavā zem Kremļa 300m dziļumā un ir pazīstams ar nosaukumu “Metro 2”. Otrs labi nocietinātais bunkurs atrodas zem Maskavas Valsts universitātes, un tas savienots ar pirmo caur pazemes tuneļiem. Vislabāk nocietinātais bunkurs ārpus Maskavas atrodas 1500 km attālumā no galvaspilsētas, Urālos, zem Jamantau kalna. Tā ir vesela pazemes pilsēta, kas var uzņemt līdz 300 tūkstošiem cilvēku. Bunkurs tika uzcelts vēl PSRS laikos, kur paglābties valsts un partijas vadībai atomkara gadījumā. Bunkurs spēj izturēt lielas jaudas virszemes kodolsprādzienu.
Salīdzinoši nelieli bunkuri ir ierīkoti katrā no Kremļa žurkas rezidencēm visā valstī, bet tie nav tik labi aizsargāti kā iepriekš minētie. Visdrošākais no tiem ir zem Gelendžikas rezidences Melnās jūras piekrastē. Bet ir vēl viens, žurkas visiemīļotākais bunkurs, un tas atrodas 3000 km no Maskavas, Altaja kalnos. Bunkurs izvietots zem sanatorijas ar nosaukumu “Алтайское подворье”. Par šī objekta nozīmīgumu liecina kaut vai tas, ka tam tika izbūvēts asfaltēts pievadceļš 20km garumā un 110 kV augstsprieguma elektrolīnija.
Ka redzams, tad nodokļu maksātāju taupīta žurkas midzeņu ierīkošanai un uzturēšanai nauda netika. Un tomēr, kā saka krievu tautas paruna: “На каждую хитрую ж.пу найдетса х.й с винтом.”
ASV rīcībā ir vairāki konvencionāla tipa aviācijas bumbu modeļi, kas paredzēti nocietinātu būvju iznīcināšanai. Viena no tām ir GBU - 57 (Massive Ordance Penetrator). Tika izstrādāta 2007.gadā un sākotnējā versijā spēja caururbties zemes slānim 61 m dziļumā vai caursist 19 m biezu armēta betona sienu. Tika veiktas vairākas modernizācijas un ievērojami uzlaboti tās tehniskie rādītāji. 2022. gadā paredzēts pieņemt bruņojumā modifikāciju GBU - 72 (tehniskie dati ir noslepenoti). Bumbas nogādāšanai līdz mērķim paredzēts izmantot Stealth stratēģiskos bumbvedējus B - 2 un B - 21, kā arī 5.paaudzes iznīcinātājus.
Nesen Ķīnas medijos tika publicēts analītisks raksts par jaunāko ASV rīcība esošo kodolbruņojumu ar spējām sagraut īpaši nocietinātas būves. Saskaņā ar ķīniešu datiem šāds nelielas jaudas kodollādiņš spēj sagraut būves līdz 2 km dziļumā. Darbības princips balstās uz novirzītu triecienvilni, kas spējīgs sagraut būvi šādā dziļumā, izraisot mākslīgu zemestrīci. Turpat arī tika minēts, ka ASV ir spējīgas veikt monitoringu ar mērķi noteikt Kremļa žurkas atrašanās vietu jebkurā laikā un vietā.
Personīgi uzskatu, ka preventīva trieciena iespējamība no Krievijas puses, izmantojot stratēģiskos kodolieročus ir tuvu nullei, tomēr pastāv zināms risks, kad var tikt pielietots taktiskais kodoltrieciens Ukrainā, un par to biju rakstījis jau iepriekš šajā portālā. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka kodollādiņi tiek glabāti atsevišķās noliktavās, kuru atrašanās vietas ir zināmas ASV un viņu sabiedrotajiem, tā ka lādiņu nogādāšana līdz artilērijas vai raķešu palaišanas iekārtām un to sagatavošana aizņems zināmu laiku un nepaliks nepamanīta. Šis laiks varētu būt pietiekams, lai tiktu pielietoti iepriekš minētie ieroči bunkuru iznīcināšanai pa šeit aprakstītajiem mērķiem.
Pašreiz laiks strādā Ukrainas labā, jo visa veida bruņojuma plūsma no rietumvalstīm tikai pieaug. Savukārt Krievijas militārais potenciāls nenovēršami sarūk, un, ņemot vērā sankcijas, to atjaunot būs problemātiski. Kā atklāti paziņoja ASV aizsardzības ministrs, tad uzdevums ir novājināt Krieviju tik tālu, lai tā nespētu pat domāt par agresiju pret kaimiņvalstīm. Un šajā jautājuma tā saucamajos “kolektīvajos Rietumos” valda vienprātība, par ko liecina 26. aprīlī notikusī sanāksme ASV militārajā bāzē Ramšteinā, kur piedalījās pārstāvji no vairāk nekā no 40 valstīm.
Kremļa žurka gaudoja, ka Ukrainā Krievija dod pretsparu “kolektīvajiem Rietumiem”, kas sapņo par to, kā vājināt un pakļaut Krieviju. Nu ko, beidzot dabūja to, ko gribēja. Ceļa veltnis ir iekustējies, un to apturēt vairs nevar pat žvadzināšana ar “kodolpričendāļiem”. To, ka karadarbības turpināšana Ukrainā novedīs Krievijas armiju un ekonomiku līdz sabrukumam, saprot jebkurš sakarīgi domājošs attiecīgās jomas profesionālis, un tādi ir arī krievu militārpersonu vidū.
Domājams, ka tas pamazām pielec arī žurkai, tāpēc tāds nervozs bija savas pēdējās uzstāšanās laikā, kad kārtējo reizi mēģināja draudēt ar “tādu triecienu, ka maz neliksies”. Tikai citu variantu žurkulēnam vairs nav atlicis, jo, kā zināms, necivilizētās valstīs diktatori brutāli tiek nosisti, līdzko tie zaudē. Tāpēc arī jāmēģina iebarot savai tumsonīgajai tautai blēņas par kārtējo “dižā zemju apvienotāja” uzvaru.
Nav jādod viņam tāda iespēja. Nekādu pārrunu un kompromisu ar kara noziedznieku un miesnieku. Un ekonomiskās sankcijas ir jāpastiprina, vienlaikus atsakoties no Krievijas energoresursiem tik ilgi, lai tie deģenerāti, kas pašreiz atbalsta Ukrainā Krievijas pastrādātos kara noziegumus, sāk izbaudīt sankcijas uz savas ādas. Protams, tas neatsver uzlidojumu laikā Ukrainā nogalinātos zīdaiņus, bet vismaz kaut kādam gandarījumam ir jābūt, citādāk pasaule sabruks no netaisnības sloga.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
