Iesaki rakstu: 
Sākumā paskaidrošu, ka zemāk sniegtā informācija ir iegūta no publiski pieejamiem avotiem. Vienlaikus ir jāsaprot, ka attiecīgas valsts iestādes var mērķtiecīgi nopludināt slepenu informāciju, tādējādi netieši nododot message savam potenciālajam pretiniekam - mēs par jums zinām to un to un varam izdarīt to un to, kas var būt kā brīdinājums pretējai pusei.
Žurkas ierīko midzeņus, kur paglābties no briesmām, un Kremļa žurka šajā ziņā nav izņēmums. Viens no vislabāk nocietinātajiem bunkuriem ir izvietots Maskavā zem Kremļa 300m dziļumā un ir pazīstams ar nosaukumu “Metro 2”. Otrs labi nocietinātais bunkurs atrodas zem Maskavas Valsts universitātes, un tas savienots ar pirmo caur pazemes tuneļiem. Vislabāk nocietinātais bunkurs ārpus Maskavas atrodas 1500 km attālumā no galvaspilsētas, Urālos, zem Jamantau kalna. Tā ir vesela pazemes pilsēta, kas var uzņemt līdz 300 tūkstošiem cilvēku. Bunkurs tika uzcelts vēl PSRS laikos, kur paglābties valsts un partijas vadībai atomkara gadījumā. Bunkurs spēj izturēt lielas jaudas virszemes kodolsprādzienu.
Salīdzinoši nelieli bunkuri ir ierīkoti katrā no Kremļa žurkas rezidencēm visā valstī, bet tie nav tik labi aizsargāti kā iepriekš minētie. Visdrošākais no tiem ir zem Gelendžikas rezidences Melnās jūras piekrastē. Bet ir vēl viens, žurkas visiemīļotākais bunkurs, un tas atrodas 3000 km no Maskavas, Altaja kalnos. Bunkurs izvietots zem sanatorijas ar nosaukumu “Алтайское подворье”. Par šī objekta nozīmīgumu liecina kaut vai tas, ka tam tika izbūvēts asfaltēts pievadceļš 20km garumā un 110 kV augstsprieguma elektrolīnija.
Ka redzams, tad nodokļu maksātāju taupīta žurkas midzeņu ierīkošanai un uzturēšanai nauda netika. Un tomēr, kā saka krievu tautas paruna: “На каждую хитрую ж.пу найдетса х.й с винтом.”
ASV rīcībā ir vairāki konvencionāla tipa aviācijas bumbu modeļi, kas paredzēti nocietinātu būvju iznīcināšanai. Viena no tām ir GBU - 57 (Massive Ordance Penetrator). Tika izstrādāta 2007.gadā un sākotnējā versijā spēja caururbties zemes slānim 61 m dziļumā vai caursist 19 m biezu armēta betona sienu. Tika veiktas vairākas modernizācijas un ievērojami uzlaboti tās tehniskie rādītāji. 2022. gadā paredzēts pieņemt bruņojumā modifikāciju GBU - 72 (tehniskie dati ir noslepenoti). Bumbas nogādāšanai līdz mērķim paredzēts izmantot Stealth stratēģiskos bumbvedējus B - 2 un B - 21, kā arī 5.paaudzes iznīcinātājus.
Nesen Ķīnas medijos tika publicēts analītisks raksts par jaunāko ASV rīcība esošo kodolbruņojumu ar spējām sagraut īpaši nocietinātas būves. Saskaņā ar ķīniešu datiem šāds nelielas jaudas kodollādiņš spēj sagraut būves līdz 2 km dziļumā. Darbības princips balstās uz novirzītu triecienvilni, kas spējīgs sagraut būvi šādā dziļumā, izraisot mākslīgu zemestrīci. Turpat arī tika minēts, ka ASV ir spējīgas veikt monitoringu ar mērķi noteikt Kremļa žurkas atrašanās vietu jebkurā laikā un vietā.
Personīgi uzskatu, ka preventīva trieciena iespējamība no Krievijas puses, izmantojot stratēģiskos kodolieročus ir tuvu nullei, tomēr pastāv zināms risks, kad var tikt pielietots taktiskais kodoltrieciens Ukrainā, un par to biju rakstījis jau iepriekš šajā portālā. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka kodollādiņi tiek glabāti atsevišķās noliktavās, kuru atrašanās vietas ir zināmas ASV un viņu sabiedrotajiem, tā ka lādiņu nogādāšana līdz artilērijas vai raķešu palaišanas iekārtām un to sagatavošana aizņems zināmu laiku un nepaliks nepamanīta. Šis laiks varētu būt pietiekams, lai tiktu pielietoti iepriekš minētie ieroči bunkuru iznīcināšanai pa šeit aprakstītajiem mērķiem.
Pašreiz laiks strādā Ukrainas labā, jo visa veida bruņojuma plūsma no rietumvalstīm tikai pieaug. Savukārt Krievijas militārais potenciāls nenovēršami sarūk, un, ņemot vērā sankcijas, to atjaunot būs problemātiski. Kā atklāti paziņoja ASV aizsardzības ministrs, tad uzdevums ir novājināt Krieviju tik tālu, lai tā nespētu pat domāt par agresiju pret kaimiņvalstīm. Un šajā jautājuma tā saucamajos “kolektīvajos Rietumos” valda vienprātība, par ko liecina 26. aprīlī notikusī sanāksme ASV militārajā bāzē Ramšteinā, kur piedalījās pārstāvji no vairāk nekā no 40 valstīm.
Kremļa žurka gaudoja, ka Ukrainā Krievija dod pretsparu “kolektīvajiem Rietumiem”, kas sapņo par to, kā vājināt un pakļaut Krieviju. Nu ko, beidzot dabūja to, ko gribēja. Ceļa veltnis ir iekustējies, un to apturēt vairs nevar pat žvadzināšana ar “kodolpričendāļiem”. To, ka karadarbības turpināšana Ukrainā novedīs Krievijas armiju un ekonomiku līdz sabrukumam, saprot jebkurš sakarīgi domājošs attiecīgās jomas profesionālis, un tādi ir arī krievu militārpersonu vidū.
Domājams, ka tas pamazām pielec arī žurkai, tāpēc tāds nervozs bija savas pēdējās uzstāšanās laikā, kad kārtējo reizi mēģināja draudēt ar “tādu triecienu, ka maz neliksies”. Tikai citu variantu žurkulēnam vairs nav atlicis, jo, kā zināms, necivilizētās valstīs diktatori brutāli tiek nosisti, līdzko tie zaudē. Tāpēc arī jāmēģina iebarot savai tumsonīgajai tautai blēņas par kārtējo “dižā zemju apvienotāja” uzvaru.
Nav jādod viņam tāda iespēja. Nekādu pārrunu un kompromisu ar kara noziedznieku un miesnieku. Un ekonomiskās sankcijas ir jāpastiprina, vienlaikus atsakoties no Krievijas energoresursiem tik ilgi, lai tie deģenerāti, kas pašreiz atbalsta Ukrainā Krievijas pastrādātos kara noziegumus, sāk izbaudīt sankcijas uz savas ādas. Protams, tas neatsver uzlidojumu laikā Ukrainā nogalinātos zīdaiņus, bet vismaz kaut kādam gandarījumam ir jābūt, citādāk pasaule sabruks no netaisnības sloga.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
