Iesaki rakstu: 
Pēdējās pazīmes liecina, ka Kremļa žurkulēns pēc aplauziena Ukrainā mainīs taktiku pēc Alepo un Groznijas parauga - lielākās pilsētas un Kijeva tiks nolīdzinātas līdz ar zemi, nerēķinoties ar civilo upuriem. Ir informācija, ka šim nolūkam tiek pievesti nāvējošākie ieroči, kas ir Kremļa rīcībā. Kijeva, visticamāk, tiks ieņemta, un valdība tiks fiziski likvidēta.
Un tad sāksies partizānu karš, kur iesaistīsies 90% no visiem karotspējīgiem Ukrainas iedzīvotājiem, tas ir no 40 miljoniem, un tad būs vajadzīga bruņojuma piegāde, ko mēģinās nodrošināt Rietumi. Tad sekos kārtējā kodolšantāža no Kremļa puses, un Rietumi atkal piekāpsies.
Nākošās būs Baltijas valstis. Šeit piekāpšanās jau būs problemātiska, un Rietumiem nāksies iesaistīties, bet vai viņi būs gatavi lokālam kodolkaram, kas var pāraugt globālā? Cik tālu sniegsies šī piekāpšanās?
Kremļa žurkai ir viena priekšrocība šajā nervu izturības spēlē - atšķirībā no rietumvalstu politiķiem viņš ar savas valsts pilsoņu dzīvībām nerēķinās un pats ar ģimeni un pietuvinātajiem cer paglābties jau laikus sagatavotos bunkuros.
Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka arī lokāls kodolkarš skars ne tikai Baltiju, bet arī tuvākās valstis un Zviedriju jau nu noteikti. Ja kāda sondra vainberga, kurai ažiotāža ap Ukrainu raisa gremošanas traucējums un kura tāpēc cep debilus rakstus šai portāla, cer dzīvot bez bēdu šādos apstākļos, tad man viņa būs jāapbēdina.
Ka jau teicu iepriekš, ukraiņi šodien mirst, izcīnot cīņu par visas civilizētās pasaules nākotni. Un šis ir moments, kad Rietumiem ir jāizrāda stingrība, jo vēlāk var būt par vēlu. Pieņemtās sankcijas ir iedarbīgas, bet, kā redzams, tad Kremļa žurku tas neaptur.
Vajadzīgs vel kaut kas - pilnīgs embargo energoresursu eksportam no Krievijas. Jā, sāpīgi, bet vai kodolkarš nebūs sāpīgāks? Un vēl - lidojumu aizliegums virs Ukrainas. Vai šajā gadījumā žurkulēns būs gatavs pielietot kodolrungu? Ja pielietos, tad dabūs kārtīgi pretī, bet labāk lai tas notiek tagad un nevis sekojošos šeit aprakstītajos etapos.
Un vēl viens būtisks jautājums, atbildi uz kuru es saņemt neceru, - vai ASV rīcībā ir tehniskas iespējas iznīcināt jebkuru bunkuru un jebkurā vietā, ja tas būs nepieciešams?
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
