Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijai energoresursi tās interesēm vienmēr ir spēlējuši duālu lomu. Proti, kā ekonomisko, tā arī politisko. Turklāt nereti tās iet roku rokā, tikai mainās akcentu proporcijas. Ja sākotnēji citām valstīm energoresursu piegāde tiek skatīta caur politisko prizmu, kā labvēlības žests, tad, laikam ritot, akcenti var tikt pamainīti, īpaši, ja konkrētā valsts vairs nevirzās uz to kursu, kuru ir nosprauduši Kremlī.

Līdzībās runājot, visspilgtākais salīdzinājums būtu ar narkotiskām vielām. Uzsēdina cilvēku uz adatas, dodot tam narkotiskās vielas par velti vai lētām naudiņām, pieradina, rada atkarību un tad, izmantojot šo atkarību, sāk izvirzīt konkrētas prasības, kuru neizpildes gadījumā sāk mazināt dozu vai arī prasīt lielāku samaksu, zinot, ka to izdarīt nespēs.

Kas atliek nabaga narkomānam? Tikai divi ceļi. Pirmais - kādu laiku cīnīties ar “lomkām” un nokāpt no šīs adatas vai arī bez ierunām izpildīt “saimnieka” gribu.

Šeit kā vislabākais uzskatāmais piemērs ir Ukraina. Tieši energoresursu jautājums tika izmantots, Kremlim mēģinot panākt, ka Ukraina paliks tās ietekmes lokā. Ukraiņiem gan bija citi mērķi. Ko pārdzīvojusi un vēl pārdzīvo Ukraina – visiem labi zināms. Nav vērts atkārtoties. Tomēr pieminēšanas vērts ir algoritms, kā tas viss notikās.

Pirms „gāzes kara” sākšanas Kremlis izvērsa intensīvu propagandas karu, lai pārliecinātu klientus Eiropā par gāzes piegāžu drošību un vainotu Ukrainu par tās nevēlēšanos maksāt "tirgus cenu" par gāzi. Krievijas nacionālie laikraksti un televīzijas kanāli ar masīvu informācijas spiedienu un propagandu vēsta: "Ukraina ir atbildīga par visu, kas noticis."1 

Nākamā fāze – energoresursu piegādes pārtraukumi. Rezultātā veidojas sabiedrības neapmierinātība ar notiekošo, jo samazinās dzīves kvalitāte. Te tad aktīvi tiek īstenota propaganda, kuras mērķis – valsts valdību padarīt par grēkāžiem. Šajā fāzē divi iespējamie pagriezieni – sabiedrības neapmierinātība aug, kā rezultātā var krist valdība un Kremlim rodas iespēja panākt, ka amatos tiek iecelti vai ievēlēti tam vēlami cilvēki, vai arī esošā kļūs “prātīgāka” un pretī vairs nespirinās.

Tiesa, ir vēl arī trešais variants, kuru es nosauktu par Ukrainas variantu. Proti, sabiedrības neapmierinātība bija, pat visnotaļ liela, bet tā nebija tādā apmērā, lai Kremlis varētu panākt sev vēlamu cilvēku ievēlēšanu. Tad nu bija tikai laika jautājums, lai atsevišķos reģionos parādītos zaļie cilvēciņi, kurus neapmierinātie sagaidīja kā varoņus.

Tagad analoģiska situācija jau veidojas arī Baltkrievijā. Līdzšinējais Putina sabiedrotais Lukašenko vairs nav pārāk lielā sajūsmā par šo sabiedrību. Krievija ir sasaistījusi 1999. gadā parakstītā Savienības valsts līguma integrācijas dokumentu un padziļinātās integrācijas ceļa karšu paketes parakstīšanu ar ekonomiskajiem līgumiem, pirmkārt, par naftas un gāzes piegādēm. Baltkrievijas ekonomiskā un enerģētiskā atkarība tiek izmantota kā spiediena svira uz baltkrievu vadību, piespiežot viņus parakstīt šos integrācijas dokumentus. Baltkrievija ne visai tam piekrīt, un mēs kopš gada sākuma redzam, ka šī tirgošanās ir kļuvusi par atklātu šantāžu no Krievijas puses.2

Tagad jau var manīt, ka situācija attīstās pēc manis minētās shēmas. Proti, Baltkrievijai tiek gatavots Ukrainas liktenis.

Nedaudz vēsturē - 2017.gads: jau ziņots, ka Maskavas un Minskas konflikts par gāzes cenu sācies vēl 2015.gadā. Baltkrievija cenu uzskata par nepamatoti augstu. Abas puses nespēj vienoties par Krievijas gāzes tarifu samazināšanu. Kopš 2016.gada janvāra Baltkrievija vienpusēji sāka maksāt mazāk, un rezultātā līdz gada beigām Maskava paziņoja, ka parāds sasniedz 245 miljonus ASV dolāru. Krievijas laikraksts “Kommersant” vēstīja, ka šogad pirmajā ceturksnī Krievija tādēļ plāno samazināt naftas piegādes Baltkrievijai par 12% - no 4,5 miljoniem tonnu līdz 4 miljoniem tonnu.3

Tagad jau šis gads: Krievija trešdien, 1.janvārī pārtraukusi jēlnaftas piegādes Baltkrievijai, jo abas valstis nav spējušas vienoties par piegādes līguma nosacījumiem šim gadam. Piegāžu pārtraukšanas dēļ naftas pārstrādes rūpnīcas Baltkrievijā darbojas ar minimālu jaudu, norāda Baltkrievijas valsts naftas rūpniecības uzņēmums “Belņeftehim”.4

Nav ilgi jāgaida, un sāk arī atskanēt sava veida draudi. Proti, “Transnafta” vadītājs Nikolajs Tokarevs paziņoja, ka Krievijai ir iespējas pārdalīt caur Baltkrievijas teritoriju ejošo tranzīta naftas plūsmu. 5

Kas bija galvenais iemesls šādai Kremļa politikas maiņai? Visticamāk, ka Lukašenko ne pārāk aktīvā vēlme piekrist Putina plānam par savienoto valstu izveidi. Tad nu Kremlis dara, ko var. Jau Krievijas plašsaziņas līdzekļos vērojama tendence, ka negatīvā gaismā sāk atspoguļot kā Baltkrieviju, tā arī Lukašenko. Visnevainīgākais, bet zīmīgākais: Putins ierosināja citu iespēju, Baltkrievija tur netiek pieminēta. Tagad šī iespēja tiek ātri īstenota, un tāpēc Lukašenko politiskā vērtība Putinam tagad samazinās.6

Ja saliek kopā šo ziņu ar to, ka Krievija var vairs neizmantot Baltkrievijas teritoriju savas naftas tranzītam, – aina paliek skaidrāka.

Parādās arī līdz šim vēl nebijusi tendence, proti, Krievijas plašsaziņas līdzekļos parādās raksti par to, ka Baltkrievijā aktivizējas rusafobija.7 Savukārt Lukašenko izteikums par to, ka nekādā veidā nevar notikt Baltkrievijas un Krievijas apvienošana, Krievijā tiek komentēts, ka Lukašenko nervozā uzvedība ir saistīta ar to, ka Krievija ir pārstājusi dotēt Baltkrievijas ekonomiku, lai pasargātu savējo.8 Tātad – kā Ukrainas gadījumā – vainīgais atrasts.

Kopsavilkumā par Baltkrievijas situāciju – tiek prognozēts, ka Krievijas energoresursu dēļ Baltkrievijai būs vismazākais ekonomiskās izaugsmes attīstības temps reģionā. 2020.gadā – 0,9%, bet 2021.gadā – 0,5%.9 Tas nozīmē, ka sabiedrības labklājība samazināsies. Kas pie tā tiks vainota – valdība un Lukašenko.

Līdz ar to jau var teikt, ka Kremlis jau ir izdarījis visu, lai veicinātu plašus nemierus Baltkrievijā. Kā notikumi attīstīsies tālāk – to parādīs laiks.

Skatot situāciju ar Ukrainu un tagad ar Baltkrieviju, daudz vairāk iezīmējas atsevišķu Latvijas politisko spēku (Saskaņa) patiesie iemesli savās priekšvēlēšanu programmās nerunāt par atjaunojamiem energoresursiem vispār. Iespējams, ka tas ir saistīts ar to, ka, ja Latvija neko nedarīs atjaunojamo energoresursu jautājumā, tad lielais lācis sniegs savu draudzīgo ķepu, lai agri vai vēlu saspiestu savās “draudzīgajās” skavās.

Pavisam citādākā gaismā tad ir jāskata arī partiju paziņojumi saistībā par sadarbību ar Krieviju. Šajā ziņā atkal izteikta līdere ir Saskaņa, kurā pat savā priekšvēlēšanu programmā ir iekļāvusi šādu tekstu: Latvija ir aktīva un uzticama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Iestājamies par ārlietu politiku, kuras virsmērķis ir celt Latvijas iedzīvotāju labklājību. Veidosim labas, savstarpējā cieņā balstītas attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm. Īpašu uzmanību veltīsim attiecību veidošanai ar Ķīnu.10 

Saliekot kopā šo visu, sanāk, ka Saskaņa vēlas attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm (faktiski PSRS atrauga) un nevēlas, lai Latvija darbotos atjaunojamo energoresursu jautājumā.

Šis liek aizdomāties un rada jautājumu – kā Latvijā var darboties politiskais spēks, kurš faktiski dara visu, lai Latvija atkal nonāktu Kremļa skavās?

1 https://lvportals.lv/norises/186592-krievijas-un-ukrainas-gazes-kars-motivi-un-sekas-2009

2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aizveries-un-maksa-jeb-baltkrievijas-attiecibas-ar-krieviju-un-rietumiem.a345918/

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievijas-gazes-cena-baltkrievijai-sogad-pieaugusi-par-68.a226608/

4 https://www.la.lv/krievija-partrauc-naftas-piegades-baltkrievijai

5 https://www.interfax.ru/business/691236

6 https://ukraina.ru/news/20200201/1026543653.html

7 https://regnum.ru/news/polit/2863477.html

8 https://ria.ru/20200215/1564807907.html?in=t

9 http://www.ng.ru/cis/2020-01-20/5_7772_belorussia.html

10 https://saskana.eu/programma/

Novērtē šo rakstu:

21
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Nepieciešama Saeima, kas spēj vadīt valsti cauri vētrainiem ūdeņiem (un ievēlēt mani uz otru termiņu, lūdzu)

FotoGodātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Lasīt visu...

12

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

FotoDarbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...