Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai cik absurdi tas neliktos valstī, kurā latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Jau vairāk nekā 30 gadu.

Fakti ir nesaudzīgi. Latviešu valoda ir pasaules mērogā mazizplatīta valoda, kurā runā mazāk par diviem miljoniem cilvēku. Taču tā ir mūsu, un kaut vai tāpēc vien tā mums ir dārga, tuva un mīļa. Kuru gribas lolot un aizsargāt. Kā jau mīļoto.

Diemžēl atbilde uz jautājumu - vai latviešu valoda ir dārga, tuva un mīļa visiem, kuriem tā ir dzimtā - nav viennozīmīga. Tieši tāpēc arī 30 gadu “pēc kara” joprojām par valodas jautājumiem jārunā atkal un atkal. Kur ir problēmas sakne?

Nicina tos, kuri paši sevi nicina

Saistībā ar visai kuriozo, lai neteiktu idiotisko lēmumu atbrīvot no latviešu valodas zināšanām personas ar psihiatra parakstītu izziņu kabatā Agnese Margeviča laikrakstā “Diena” raksta: “Modernajam krievu šovinismam īpaši gados jaunu tā propagandētāju vidū pat ir izteikta tendence demonstrēt, ka viņi savus kremliskos pasaules uzskatus var brīvi paust arī vēl pāris svešvalodās un latviešu valodas zināšanas viņiem intelektuālas pūles nerada, viņi to vienkārši nicina.”

Šajā citātā ir skaļi nosaukts darbības vārds, kuru ikdienas attieksmē pret latviešu valodu cenšamies nelietot. Jo tas ir nepatīkams, aizskarošs. “Viņi to (latviešu valodu) vienkārši nicina.” Konkrētajā citātā ar “viņiem” bija domāti “modernie krievu šovinisti”. Ar šiem “viņiem” viss skaidrs, bet ir arī citi, latviešu valodai ne mazāk bīstami “viņi”. Latvieši, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet viņu attieksme pret to ir līdzīga.

Ja sakām A, tad jāsaka arī B. Ja kāds kaut ko nicina un ir vēlme to novērst, tad vispirms jānoskaidro, kāpēc nicina. Par cilvēkiem, kurus nicina, parasti saka - viņš/viņa pats sevi nemīl. Tas ir, nicina. Cilvēkus, kuriem ir pašcieņa, pašapziņa, nenicina. Viņus var ienīst, viņus var neieredzēt, viņus var gribēt iznīcināt, bet ne nicināt. Tā ir pavisam cita emocija.

Ar ārzemniekiem latviski taču nevar

Latviešu valoda ilgstoši ir atradusies pabērna lomā. Par spīti dažādiem centieniem paaugstināt tās prestižu valstiskām (likumdošanas) metodēm, tā 30 gadu pēc neatkarības atjaunošanas vēl joprojām neatrodas dominējošā stāvoklī valstī. Ne tikai mediju jomā, par ko šajās dienās Latvijas Radio izteicās NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš. Arī sadzīvē. Vēl joprojām uz aizrādījumu - kāpēc jūs mani uzrunājat krieviski - var dzirdēt atbildi - bet uz pieres jau jums nav rakstīts, ka esat latvietis. Tātad, ja neesmu pārliecināts, ka otrs ir latvietis, tad uzrunāju krieviski. Absurds, bet tas daudziem šķiet normāli. Joprojām.

Pavisam nesen, braucot autobusā Rīga-Liepāja, Skrundas autoostā autobusa šoferis paziņoja stāvēšanas laiku ne tikai latviski, bet arī krieviski, un izkāpa uzsmēķēt. Piegāju pie viņa un pajautāju, kāpēc viņš sniedza šo paziņojumu krievu valodā. Vispirms šoferis nesaprata, par ko vispār runa. Viņam šī valodas dublēšana acīmredzot šķita pašsaprotama. Tad, kad viņš beidzot saprata, ka tas ir tāds kā pārmetums, viņš neslēpti sadusmojās un beigās nicīgi izmeta: “Man autobusā brauc ārzemnieki. Vai viņiem man latviski jāsaka?”

Šim šoferim latviešu valoda acīmredzot ir tāda “virtuves” valoda. Ar “ārzemniekiem” jārunā krieviski (?). Ja šāda attieksme pašiem pret savu valodu ir latviešiem, tad ko prasīt no tiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu?

Reiz Beļģijā, Ģentē, klaiņoju pa turienes viduslaiku cietoksni. Kāds itālis lūdza mani viņu nofotografēt uz cietokšņa torņu fona. Fotografēšanas laikā viņš nemitīgi mani koriģēja, kādā rakursā gribot tikt nofotografēts. Itāļu valodā. Beļģijā. Pirmajam pretimnācējam, kas pagadījās pa ceļam. Viņam ne prātā nenāca pajautāt: vai jūs runājat itāliski? Viņš pat necentās buldurēt lauzītā angļu valodā. Nesaku, ka tā būtu atdarināšanas cienīga prakse, bet tā tikai parāda, cik ļoti mēs ar “viņš jau nesaprot” savu valodu noniecinām.

Latviski neprot izteikties

Sabiedrība ir tā iekārtota, ka “vienkāršā” tauta skatās uz tās “augstākajiem slāņiem” un apzināti vai neapzināti cenšas tos atdarināt. Runas, ka visi ir vienlīdzīgi un var pastrīdēties, kurš uz ko skatās, atstāsim iekavās. Neviens neatdarina to, ko uzskata par zemāk stāvošu. Atdarina to, kam gribas līdzināties. Ko apbrīno. Apskauž.

Kāda ir izglītotākās, attīstītākās, pasauli vairāk redzējušās latviešu sabiedrības daļas attieksme pret savu valodu? Dažāda, bet ir ievērojama šīs “smalkās sabiedrības” daļa, kura ir latviešu valodai atbalstoša tikai vispārīgās frāzēs. Kā Saeimas deputāta zvērestā: svinīgi solu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Taču tikai vārdos, ne darbos.

Attieksme visprecīzāk parādās it kā maznozīmīgos sīkumos. It kā garāmejošās detaļās, kurās izpaužas neapzinātais. Par kurām speciāli nepadomā un uz āru izlaužas dziļākais. Patiesais.

Piemēram, ierakstos sociālajos tīklos. Tā kā man tuvākais ir tviteris, šo vidi pārzinu labāk. Tviterī katram ir savs īss (līdz 160 zīmēm) viņu raksturojošs “bio”. Tas var būt gan amata, gan profesijas apraksts. Tas var būt kāds spārnots izteiciens, frāze, citāts. Tas var būt cilvēka dzīves principu apkopojums. Citiem vārdiem, jebkas, ko katrs uzskatījis par vajadzīgu par sevi pateikt. Vienalga kādā valodā. Kaut latīniski.

Ja paskatāmies uz šiem ierakstiem, tad redzam, ka lielai daļai cilvēku, kuri pozicionējas kā piederīgi progresīvai, izglītotai, nosacīti “smalkajai” sabiedrībai, šis “bio” rakstīts angļu valodā. Protams, sevis attaisnošanai viņi teiks, ka komunicē ar visu pasauli. Angļu valoda ir mūsdienu pasaules valoda, taču ar šīm atrunām nenoslēpt attieksmi pret savu dzimto valodu. Tā parādās, arī rakstot latviski, kad katrs otrais vārds ir anglicisms vai pat veselas frāzes tiek pateiktas angliski, jo “tā vieglāk” vai “tā precīzāk var pateikt domu”.

Abiem šiem “attaisnojumiem” - vieglāk un precīzāk - varētu piekrist, taču tad jāatzīstas nevērībā pret latviešu valodu. Atrast analogu izteikumu, kas tikpat precīzi atspoguļos domu, var arī latviski, bet tad mazliet jāiespringst. Vieglāk pateikt to, kas pirmais iešaujas prātā. Vienalga kādā valodā. Taču tā ir necieņa gan pret valodu, gan pret otru cilvēku, kam tas tiek teikts. Ja šī nevērība tiek uztverta kā pašsaprotama un, vienā teikumā jaucot dažādu valodu vārdus, cilvēks nejūt diskomfortu, tad viņš var teikt ko grib, ir absolūti skaidrs, ka viņš šo valodu nekādā vērtē netur.

Šeit arī nonākam pie latviešu valodas nicinājuma saknes. Ja jau pati latviešu “augstākā sabiedrība” savu valodu de facto nicina, tad kāpēc lai to cienītu tie, kuriem tā nav dzimtā valoda?

Kariķētais Švauksts glābj reālos švaukstus

Saistībā ar šo necieņu pret dzimto valodu, režisora Voldemāra Pūces 1968. gadā uzņemtā filma “Mērnieku laiki” ir izdarījusi latviešu sabiedrībai “lāča pakalpojumu”, veidojot tautas apziņā izkropļotu priekšstatu par atsevišķiem visos laikos populāriem sociāliem arhetipiem. Pēc brāļu Kaudzīšu romāna traģiskā sižeta uzņemtā filma pārvērsta gandrīz vai par komēdiju ar izteikti kariķētiem tēliem. Tādi personāži kā Prātnieks, Švauksts, Ķencis, Pietuka Krustiņš pārvērsti par klauniem līdzīgām karikatūrām, kaut reālajā dzīvē tie būtu ļoti cienījami cilvēki. Piemēram, Arvils Ašeradens, Selma Levrence, Jānis Iesalnieks, Kaspars Briškens, Daniels Pavļuts un citi.

Tieši kinematogrāfa kariķētā Švauksta tēla dēļ mūsdienu reālie, nekariķētie švauksti nerada atbilstošas asociācijas. Šādas karikatūras notrulina sabiedrības imūnsistēmu un neļauj atpazīt tās struktūrrežģi graujošos elementus. “Solīdā” sabiedrība ņirgājas nevis par modernajiem švaukstiem, bet gan par tiem, kuri cenšas latviešu valodu stiprināt. Stilīgi ir būt švaukstam, kurš katrā teikumā iepin kādu vārdu svešvalodā, nevis būt latviešu valodas aizstāvim, kurš cīnās pret šo švaukstību.

Stiprināt latviešu valodu skaitās murgaini

14. Saeimas deputāts, partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs Atis Švinka raksta: “Dombrava rosina noteikt stingrākus ES pilsoņu uzturēšanās Latvijā nosacījumus. Kur šitādu murgu var izdomāt!” “Progresīvajam” deputātam nav svarīgi, ko patiesībā ir ierosinājis deputāts Jānis Dombrava. Ja kāds rosina stingrākus uzturēšanās nosacījumus, ar to domājot valodas prasības kaut zemākajā C līmenī, tātad tā ir murgaina doma.

Ievērojiet, nevis strīdīga, apšaubāma, grūti realizējama, ekonomiski neizdevīga, bet uzreiz - murgaina. Tātad noraidāma bez apspriešanas. Apņirdzama, stigmatizējama, dubļos ieminama.

Vēlreiz atkārtoju - kāda ideja ir izņirdzama kā visnicināmākā nožēlojamība? Prasība pēc kaut minimālām latviešu valodas zināšanām. Tās prasīt globālistu (marksistu, sorosiešu) acīs ir murgaini. Katrs pats var sev atbildēt uz jautājumu - kas vairāk nicina un nīcina latviešu valodu - kremlini vai globālisti? Vieni no vienas puses, bet otri - no otras.

Novērtē šo rakstu:

73
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...