Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai cik absurdi tas neliktos valstī, kurā latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Jau vairāk nekā 30 gadu.

Fakti ir nesaudzīgi. Latviešu valoda ir pasaules mērogā mazizplatīta valoda, kurā runā mazāk par diviem miljoniem cilvēku. Taču tā ir mūsu, un kaut vai tāpēc vien tā mums ir dārga, tuva un mīļa. Kuru gribas lolot un aizsargāt. Kā jau mīļoto.

Diemžēl atbilde uz jautājumu - vai latviešu valoda ir dārga, tuva un mīļa visiem, kuriem tā ir dzimtā - nav viennozīmīga. Tieši tāpēc arī 30 gadu “pēc kara” joprojām par valodas jautājumiem jārunā atkal un atkal. Kur ir problēmas sakne?

Nicina tos, kuri paši sevi nicina

Saistībā ar visai kuriozo, lai neteiktu idiotisko lēmumu atbrīvot no latviešu valodas zināšanām personas ar psihiatra parakstītu izziņu kabatā Agnese Margeviča laikrakstā “Diena” raksta: “Modernajam krievu šovinismam īpaši gados jaunu tā propagandētāju vidū pat ir izteikta tendence demonstrēt, ka viņi savus kremliskos pasaules uzskatus var brīvi paust arī vēl pāris svešvalodās un latviešu valodas zināšanas viņiem intelektuālas pūles nerada, viņi to vienkārši nicina.”

Šajā citātā ir skaļi nosaukts darbības vārds, kuru ikdienas attieksmē pret latviešu valodu cenšamies nelietot. Jo tas ir nepatīkams, aizskarošs. “Viņi to (latviešu valodu) vienkārši nicina.” Konkrētajā citātā ar “viņiem” bija domāti “modernie krievu šovinisti”. Ar šiem “viņiem” viss skaidrs, bet ir arī citi, latviešu valodai ne mazāk bīstami “viņi”. Latvieši, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet viņu attieksme pret to ir līdzīga.

Ja sakām A, tad jāsaka arī B. Ja kāds kaut ko nicina un ir vēlme to novērst, tad vispirms jānoskaidro, kāpēc nicina. Par cilvēkiem, kurus nicina, parasti saka - viņš/viņa pats sevi nemīl. Tas ir, nicina. Cilvēkus, kuriem ir pašcieņa, pašapziņa, nenicina. Viņus var ienīst, viņus var neieredzēt, viņus var gribēt iznīcināt, bet ne nicināt. Tā ir pavisam cita emocija.

Ar ārzemniekiem latviski taču nevar

Latviešu valoda ilgstoši ir atradusies pabērna lomā. Par spīti dažādiem centieniem paaugstināt tās prestižu valstiskām (likumdošanas) metodēm, tā 30 gadu pēc neatkarības atjaunošanas vēl joprojām neatrodas dominējošā stāvoklī valstī. Ne tikai mediju jomā, par ko šajās dienās Latvijas Radio izteicās NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš. Arī sadzīvē. Vēl joprojām uz aizrādījumu - kāpēc jūs mani uzrunājat krieviski - var dzirdēt atbildi - bet uz pieres jau jums nav rakstīts, ka esat latvietis. Tātad, ja neesmu pārliecināts, ka otrs ir latvietis, tad uzrunāju krieviski. Absurds, bet tas daudziem šķiet normāli. Joprojām.

Pavisam nesen, braucot autobusā Rīga-Liepāja, Skrundas autoostā autobusa šoferis paziņoja stāvēšanas laiku ne tikai latviski, bet arī krieviski, un izkāpa uzsmēķēt. Piegāju pie viņa un pajautāju, kāpēc viņš sniedza šo paziņojumu krievu valodā. Vispirms šoferis nesaprata, par ko vispār runa. Viņam šī valodas dublēšana acīmredzot šķita pašsaprotama. Tad, kad viņš beidzot saprata, ka tas ir tāds kā pārmetums, viņš neslēpti sadusmojās un beigās nicīgi izmeta: “Man autobusā brauc ārzemnieki. Vai viņiem man latviski jāsaka?”

Šim šoferim latviešu valoda acīmredzot ir tāda “virtuves” valoda. Ar “ārzemniekiem” jārunā krieviski (?). Ja šāda attieksme pašiem pret savu valodu ir latviešiem, tad ko prasīt no tiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu?

Reiz Beļģijā, Ģentē, klaiņoju pa turienes viduslaiku cietoksni. Kāds itālis lūdza mani viņu nofotografēt uz cietokšņa torņu fona. Fotografēšanas laikā viņš nemitīgi mani koriģēja, kādā rakursā gribot tikt nofotografēts. Itāļu valodā. Beļģijā. Pirmajam pretimnācējam, kas pagadījās pa ceļam. Viņam ne prātā nenāca pajautāt: vai jūs runājat itāliski? Viņš pat necentās buldurēt lauzītā angļu valodā. Nesaku, ka tā būtu atdarināšanas cienīga prakse, bet tā tikai parāda, cik ļoti mēs ar “viņš jau nesaprot” savu valodu noniecinām.

Latviski neprot izteikties

Sabiedrība ir tā iekārtota, ka “vienkāršā” tauta skatās uz tās “augstākajiem slāņiem” un apzināti vai neapzināti cenšas tos atdarināt. Runas, ka visi ir vienlīdzīgi un var pastrīdēties, kurš uz ko skatās, atstāsim iekavās. Neviens neatdarina to, ko uzskata par zemāk stāvošu. Atdarina to, kam gribas līdzināties. Ko apbrīno. Apskauž.

Kāda ir izglītotākās, attīstītākās, pasauli vairāk redzējušās latviešu sabiedrības daļas attieksme pret savu valodu? Dažāda, bet ir ievērojama šīs “smalkās sabiedrības” daļa, kura ir latviešu valodai atbalstoša tikai vispārīgās frāzēs. Kā Saeimas deputāta zvērestā: svinīgi solu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Taču tikai vārdos, ne darbos.

Attieksme visprecīzāk parādās it kā maznozīmīgos sīkumos. It kā garāmejošās detaļās, kurās izpaužas neapzinātais. Par kurām speciāli nepadomā un uz āru izlaužas dziļākais. Patiesais.

Piemēram, ierakstos sociālajos tīklos. Tā kā man tuvākais ir tviteris, šo vidi pārzinu labāk. Tviterī katram ir savs īss (līdz 160 zīmēm) viņu raksturojošs “bio”. Tas var būt gan amata, gan profesijas apraksts. Tas var būt kāds spārnots izteiciens, frāze, citāts. Tas var būt cilvēka dzīves principu apkopojums. Citiem vārdiem, jebkas, ko katrs uzskatījis par vajadzīgu par sevi pateikt. Vienalga kādā valodā. Kaut latīniski.

Ja paskatāmies uz šiem ierakstiem, tad redzam, ka lielai daļai cilvēku, kuri pozicionējas kā piederīgi progresīvai, izglītotai, nosacīti “smalkajai” sabiedrībai, šis “bio” rakstīts angļu valodā. Protams, sevis attaisnošanai viņi teiks, ka komunicē ar visu pasauli. Angļu valoda ir mūsdienu pasaules valoda, taču ar šīm atrunām nenoslēpt attieksmi pret savu dzimto valodu. Tā parādās, arī rakstot latviski, kad katrs otrais vārds ir anglicisms vai pat veselas frāzes tiek pateiktas angliski, jo “tā vieglāk” vai “tā precīzāk var pateikt domu”.

Abiem šiem “attaisnojumiem” - vieglāk un precīzāk - varētu piekrist, taču tad jāatzīstas nevērībā pret latviešu valodu. Atrast analogu izteikumu, kas tikpat precīzi atspoguļos domu, var arī latviski, bet tad mazliet jāiespringst. Vieglāk pateikt to, kas pirmais iešaujas prātā. Vienalga kādā valodā. Taču tā ir necieņa gan pret valodu, gan pret otru cilvēku, kam tas tiek teikts. Ja šī nevērība tiek uztverta kā pašsaprotama un, vienā teikumā jaucot dažādu valodu vārdus, cilvēks nejūt diskomfortu, tad viņš var teikt ko grib, ir absolūti skaidrs, ka viņš šo valodu nekādā vērtē netur.

Šeit arī nonākam pie latviešu valodas nicinājuma saknes. Ja jau pati latviešu “augstākā sabiedrība” savu valodu de facto nicina, tad kāpēc lai to cienītu tie, kuriem tā nav dzimtā valoda?

Kariķētais Švauksts glābj reālos švaukstus

Saistībā ar šo necieņu pret dzimto valodu, režisora Voldemāra Pūces 1968. gadā uzņemtā filma “Mērnieku laiki” ir izdarījusi latviešu sabiedrībai “lāča pakalpojumu”, veidojot tautas apziņā izkropļotu priekšstatu par atsevišķiem visos laikos populāriem sociāliem arhetipiem. Pēc brāļu Kaudzīšu romāna traģiskā sižeta uzņemtā filma pārvērsta gandrīz vai par komēdiju ar izteikti kariķētiem tēliem. Tādi personāži kā Prātnieks, Švauksts, Ķencis, Pietuka Krustiņš pārvērsti par klauniem līdzīgām karikatūrām, kaut reālajā dzīvē tie būtu ļoti cienījami cilvēki. Piemēram, Arvils Ašeradens, Selma Levrence, Jānis Iesalnieks, Kaspars Briškens, Daniels Pavļuts un citi.

Tieši kinematogrāfa kariķētā Švauksta tēla dēļ mūsdienu reālie, nekariķētie švauksti nerada atbilstošas asociācijas. Šādas karikatūras notrulina sabiedrības imūnsistēmu un neļauj atpazīt tās struktūrrežģi graujošos elementus. “Solīdā” sabiedrība ņirgājas nevis par modernajiem švaukstiem, bet gan par tiem, kuri cenšas latviešu valodu stiprināt. Stilīgi ir būt švaukstam, kurš katrā teikumā iepin kādu vārdu svešvalodā, nevis būt latviešu valodas aizstāvim, kurš cīnās pret šo švaukstību.

Stiprināt latviešu valodu skaitās murgaini

14. Saeimas deputāts, partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs Atis Švinka raksta: “Dombrava rosina noteikt stingrākus ES pilsoņu uzturēšanās Latvijā nosacījumus. Kur šitādu murgu var izdomāt!” “Progresīvajam” deputātam nav svarīgi, ko patiesībā ir ierosinājis deputāts Jānis Dombrava. Ja kāds rosina stingrākus uzturēšanās nosacījumus, ar to domājot valodas prasības kaut zemākajā C līmenī, tātad tā ir murgaina doma.

Ievērojiet, nevis strīdīga, apšaubāma, grūti realizējama, ekonomiski neizdevīga, bet uzreiz - murgaina. Tātad noraidāma bez apspriešanas. Apņirdzama, stigmatizējama, dubļos ieminama.

Vēlreiz atkārtoju - kāda ideja ir izņirdzama kā visnicināmākā nožēlojamība? Prasība pēc kaut minimālām latviešu valodas zināšanām. Tās prasīt globālistu (marksistu, sorosiešu) acīs ir murgaini. Katrs pats var sev atbildēt uz jautājumu - kas vairāk nicina un nīcina latviešu valodu - kremlini vai globālisti? Vieni no vienas puses, bet otri - no otras.

Novērtē šo rakstu:

73
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...