Iesaki rakstu: 
Tā varētu īsumā raksturot Baltkrievijas dāvanu Polijai neatkarības gadadienā, kas tiek atzīmēta 11.novembrī, vienlaikus ar mūsu Lāčplēša dienu. Ja mums vēl pagaidām pie robežas ar Baltkrieviju nav sastumti Tuvo Austrumu bēgļu pūļi, tad Varšavas amatpersonām pašreiz nav laika domāt par svinībām, bet jārisina problēmas, ko izraisījusi nedraudzīga kaimiņvalsts.
Process, kas šobrīd attīstās uz Polijas austrumu robežas ir daudz nopietnāks izaicinājums Varšavas amatpersonām nekā prezidenta Leha Kačiņska un visas Polijas militārās vadības bojā eja 2010.gada 10.aprīlī virs Smoļenskas. Grūti ir iedomāties, ka Minska to visu ir izvērsusi bez koordinācijas ar Kremli, jo kam tad, ja ne Vladimiram Putinam un viņa komandai ir izcilas taktiska līmeņa prasmes izvērst hibrīdkara operācijas pret saviem tuvākajiem kaimiņiem, tinot ap pirkstu vecās Eiropas naivās amatpersonas, kā tas bija 2008.gadā Gruzijā un 2014.gadā Ukrainā.
Pašreizējā situācija lieliski raksturo, kā Kremlis izmanto “atstrādātus” paņēmienus, lai turpinātu jau labu laiku iepriekš uzsākto hibrīdkaru pret ES un NATO dalībvalstīm, šoreiz izmantojot Baltkrieviju. Savukārt Aleksandram Lukašenko šajā situācijā neatliek nekas cits kā mesties Putina apskāvienos. Pagaidām gan vēl Baltkrievijā nav parādījušies “zaļie vīriņi”, bet, ja plānā ir iekļauts situācijas eskalācijas plāns, tad Krievijas bruņotie spēki jau labu laiku ir koncentrējušies rokas stiepiena attālumā pie Ukrainas ziemeļu robežas.
Jau vairākus mēnešus visiem ir labi zināms, ka uz Minsku nepārtraukti lido lidmašīnas no Tuvajiem Austrumiem (Irāka, Sīrija u.c.) ar migrantiem, kuri grib rast labāku dzīvi kādā no pārticīgajām ES dalībvalstīm, saņemot bezmaksas dzīvesvietu un pabalstus. Baltkrievijai Krievija visdrīzāk ne tikai palīdz migrantu loģistikas koordinācijā, bet arī tos apģērbj – pieejamie vizuālie materiāli liecina, ka migranti ir saģērbti atbilstoši sezonai un pēc jaunākā hibrīdkara “modes kliedziena”. Turklāt bieži vien visiem labi zināmos sporta un outdoor zīmolos, kas Baltkrievijā ir samērā dārgi, jo tikai pašu ražotās vieglās rūpniecības preces ir par draudzīgām cenām.
Migrantu krīzes uz ES un NATO ārējām robežām lielākā bīstamība ir tā, ka, rūpīgi neizpētot katra patvēruma meklētāja dosjē, mēs varam nonākt pie tā, ka līdztekus bēgļiem, kuri meklē patvērumu vai vieglāku dzīvi, Eiropā nonāk arī bijušie Islāma valsts un citu teroristisko organizāciju kaujinieki, kuri, apvienojoties ar līdzīgi domājošiem, tuvākā pārskatāmā nākotnē var izvērst teroraktu vilni dalībvalstīs. Turklāt pašreizējos apstākļos tas faktiski nav iespējams.
Kritiski uzlūkojot situāciju, var minēt tikai vienu reizi, kurai valstij ir izdevīgi, ka ES un NATO dalībvalstis risina migrantu krīzi uz ārējām robežām ar Baltkrieviju, lai novērstu uzmanību un zaudētu modrību par tās potenciālajiem plāniem un teritoriālajām ambīcijām.
Ceru, ka arī mūsu valstsvīriem ir gatavs plāns X stundai, jo nākamajā nedēļā ir 18.novembris, un kas to lai zina, kādu sirsnīgu dāvanu uz mūsu ārējām robežām mūsu dārgajai Latvijai pasniegs Minska jeb patiesā labuma guvēja – Maskava.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
