Iesaki rakstu: 
Reizēm sevi pieķeru pie domas, vai ir vērts domāt un rakstīt par lietām, par kurām pārdomas reiz paustas. Negribas kļūt par sabojājušos patafonu, kas visu laiku griež vienu un to pašu plates daļu. Tomēr te vairs nav runa tikai un vienīgi par mani. Ja apkārt notiek propaganda, tad nebūtu prātīgi klusēt, tas nekas, ka nākas atkārtoties. Jā, šoreiz atkal par Krieviju un tās jauno ģeopolitisko ietekmes ieroci – "Sputnik V" vakcīnu.
Par Krievijas centieniem šo vakcīnu izmantot ģeopolitisku mērķu sasniegšanai jau runāts daudz. No vienas puses, nav jau nekā nosodāma, ja valsts vēlas sasniegt kādus mērķus starptautiskā līmenī. Runa ir tikai un vienīgi par veidu, kā to tiek mēģināts panākt – melojot un krāpjoties. Turklāt konkrētā gadījumā – Krievija savus ārpolitiskos centienus cenšas panākt uz savu iedzīvotāju rēķina vai, izsakoties precīzāk, – veselības un dzīvību rēķina.
Covid – 19 pandēmija ir smagi skārusi visas valstis. Vakcīnu izstrāde un ražošana ir viens no šī brīža jūtīgākajiem jautājumiem, jo tā valsts, kura būs vakcinējusi pēc iespējas vairāk cilvēku, varēs ātrāk atgriezties “normālā” režīmā, līdz ar to tai būs priekšrocības ekonomiskajos jautājumos. Tā valsts, kura to palīdzēs izdarīt citām valstīm, var pamatoti cerēt uz pārējo valstu cieņu un neizslēdzami arī uz kādu “jūtamāku” paldies. Kā jau minēju iepriekš, šādi centieni nav nosodāmi, ja tas tiek panākts godīgā ceļā.
Krievija pirmā izstrādāja vakcīnu un uzsāka tās ražošanu, bet, ja tiek visur skandināts, kā tā cenšas šo vakcīnu piedāvāt ārvalstīm, tiek noklusēts, kā tad veicas ar vakcinēšanu Krievijā. Tas, ka situācija šajā valstī ir smagāka, nekā tā atzīst, liecina fakts, ka saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem Krievijā pēc inficēšanās ar Covid - 19 miruši 102 649 cilvēki, un, rēķinot uz kopējo iedzīvotāju skaitu, mirušo skaits Krievijā ir daudz lielāks nekā ASV un vairumā Rietumeiropas valstu.
Pagājušajā gadā no aprīļa līdz decembrim Krievijā nomira par 360 000 cilvēku vairāk nekā vidēji, analizējot datus, secina "The New York Times". "Rosstat" dati par janvāri un februāri liecina, ka tagad šis skaitlis jau krietni pārsniedzis 400 000. Aplūkojot mirstību no Covid-19, starp attīstītajām valstīm ir grūti atrast tādu, kurā situācija būtu sliktāka nekā Krievijā, norādīja neatkarīgais demogrāfs Aleksejs Rakša, piebilstot, ka Krievijas valdība dara visu, kas ir tās spēkos, lai notušētu šos faktus.1 Naivi cerēt, ka saslimušo skaits būtu publiskots korekti.
Realitātē Krieviju ir ļoti smagi skārusi Covid – 19 pandēmija. Tomēr, ja citām valstīm ir pamatprincips vispirms vakcinēt savus iedzīvotājus, tad Krievijai viss ir vienkāršāk – par saviem iedzīvotājiem tā domā vismazāk.
Kaut ar lielu pompozitāti Putins paziņoja par vakcīnu ražošanu, skarbā realitāte ir tāda, ka pašlaik Krievija savas vakcīnas ražošanu veic arī ārzemēs. Krievija plaši ir slavējusi pašmāju Covid-19 vakcīnas "Sputnik V" panākumus un eksportēšanu uz dažādām pasaules valstīm, kā risinājumu vakcīnu nepietiekamības problēmai, taču klusē par faktu, ka pati ir vakcīnu importētāja. Krievija ir noslēgusi līgumu par "Sputnik V" ražošanu ar Dienvidkorejas kompāniju, no kuras vakcīnas jau saņemtas. Tāpat plānots vakcīnas saņemt no uzņēmumiem Indijā. 2 Bez jau iepriekš minētajām valstīm Krievija cenšas panākt, ka vakcīnu sāktu ražot arī Vācijā.3
Faktiski sanāk, ka, neskatoties uz Putina pausto par Krievijas ekonomiskajām spējām un rūpniecisko potenciālu, tā realitātē nespēj saražot pat pašu izgudrotās vakcīnas.
Labi, paskatīsim tālāk – kā tad ir ar tām vakcīnām, ko Krievija piegādā citām valstīm? Arī tur bez skandāliem neiztikt.
Slovākijas Zāļu aģentūra paziņojusi, ka tai piegādātie 200 000 "Sputņik V" devu sastāva ziņā atšķiras no oriģināla, ko novērtējusi Eiropas Zāļu aģentūra un medicīnas žurnāls "The Lancet".4 Iztulkojot vienkāršā valodā – Krievija “iesmērējusi” Slovākijai pavisam ko citu. Protams, ka Krievija uzreiz šādu Slovākijas paziņojumu pasniedza kā dezinformācijas kampaņu. Interesantākais ir tas, ka dienu vēlāk Krievija aicināja Slovākiju atdot simtiem tūkstošu "Spuntik V" Covid-19 vakcīnu, atsaucoties uz līguma pārkāpumiem pēc tam, kad Slovākija pauda aizdomas, ka tai piegādātās "Sputnik V" vakcīnas atšķiras no oriģinālā sastāva.5
Tiesa, nevar atstāt uzmanību faktu, ka rietumvalstis sāka vairāk lūkoties "Spuntik V" virzienā tikai pēc tam, kad žurnāls "The Lancet" publiskoja par to pozitīvu rakstu. Varbūt vērts šo jautājumu papētīt – kā radās šis raksts? Kaut vai, atceroties neseno skandālu ap bijušo Starptautiskās Biatlona savienības (IBU) prezidentu Andersu Besebergu, kurš apsūdzēts par Krievijas biatlonistu piesegšanu dopinga pārkāpumos, aktīvu darbošanos Krievijas interesēs. Viņš ticis kukuļots ar naudu, medību ceļojumiem un prostitūtu pakalpojumiem.6 Kur garantijas, ka Krievija nav attiecīgi “parūpējusies”, lai "Sputnik V" slavinošais raksts tiktu publiskots?
Viena no Krievijas melošanas, krāpšanas un visādu citādāku “netīro lietu” kārtošanas paraugstundām bija Soču olimpiskās spēles un viss, kas saistīts ar dopinga analīzēm, to nomaiņām, lai neatklātu, ka Krievijas sportisti lietojuši dopingu. Krievijā īstenotā dopinga programma bija medaļu gūšanas stratēģijas daļa un tika īstenota ar valsts un tās slepeno dienestu atbalstu.7
Līdz ar to rodas elementārs jautājums, uz kuru atbildi katrs var rast pats. Tas būtu - ja Krievija veica dažādas nelikumības pašas organizētajās ziemas olimpiskajās spēlēs, klaji un rupji pārkāpjot olimpisko “godīgas spēles” principu, vai domājat, ka Krievija nevarētu ārvalstīm piegādāt neīstas vakcīnas?
Kā tad kopsavilkumā izskatās ar Krievijas centienu iegūt ģeopolitisko ietekmi uz vakcīnu rēķina?
Putins izlielījās, ka ir dižs un varens, bet realitātē nespēj saražot nepieciešamo vakcīnu daudzumu. Pašu valsts vienkāršos iedzīvotājus pat negrasās pēc iespējas ātrāk savakcinēt, jo faktiski nav, ar ko. Citām valstīm apsola vakcīnas, bet, kā jau minēju, saražot nespēj un nākas lūgt ražot citiem, tajā skaitā, lai paši importētu. Savukārt citām valstīm piegādā ne jau vakcīnas, bet pavisam kaut ko citu.
Ja jau Krievija nebaidījās neīstās vakcīnas piedāvāt Slovākijai, kurai ir resursi, lai konstatētu kas tiek piedāvāts, tad bail iedomāties, ko Krievija piegādā, piemēram, Tunisijai un Gvinejai. Viens gan jāatzīst – Putina Krievijai nekaunības un nekrietnības netrūkst.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-laikraksts-covid-19-upuru-skaits-krievija-tiek-turets-noslepuma.a400266/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-plasi-bazune-sputnik-v-eksportesanu-bet-klusitem-pati-to-importe.d?id=53066509
3 https://www.apollo.lv/7209515/krievija-plano-vacija-razot-sputnik-v
4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/slovakijai-ir-aizdomas-ka-tai-piegadatas-sputnik-v-vakcinas-atskiras-no-originala-sastava.d?id=53091743
5 https://www.apollo.lv/7220944/krievija-aicina-slovakiju-atgriezt-simtiem-tukstosu-sputnik-v-vakcinu
6 https://sports.tvnet.lv/7167275/bijusais-ibu-prezidents-piesedzis-krievijas-dopinga-parkapumus-kukulots-ar-prostitutam-medibu-celojumiem
7 https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/antidopinga-zinojums-nav-saubu-par-krievijas-plasu-krapsanos-ari-socu-olimpiade.a213861/
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
