Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas arvien nesekmīgākās uzbrukuma un okupācijas darbības Ukrainā, nolaižoties līdz marodierismam un genocīdam, liek atcerēties tikpat nesekmīgas operācijas Afganistānā un citur: Krievijas ģenerāļi prot nežēlīgi izliet nevis pretinieku karavīru, bet gan savējo asinis. 

Kopš sakāves Pirmajā pasaules karā, sakāves mūsu Neatkarības karā, vienlaicīgas sakāves no Igaunijas flotes rokas, no Polijas Republikas armijas neapturamā Pilsudska vadībā un vēl vairākām līdzvērtīgām sakāvēm Sarkanā armija centās izdarīt secinājumus pēc tam, kad to bija uzvarējuši vairāki pretinieki, kas daudz mazāki par padomju armiju.

Lai kādi šie secinājumi nebūtu, vēl atlikusī kaujas prasme aizgāja viņsaulē līdz ar staļiniskajām tīrīšanām un Lielo teroru 1937./1938. g., kad noslepkavoti vai deportēti tika tie Sarkanās armijas vidējā un augstākā sastāva virsnieki, kam bija sekmīga kauju vadības pieredze — sākot no izcelsmes dēļ “neuzticamiem”, tāpēc nošautiem (Jukums Vācietis, Pēteris “J. Bērziņš” Ķuzis), beidzot ar Konstantīnu Rokosovski, kuru centās nomērdēt Gulagā, bet bija tomēr spiesti atbrīvot, jo armijā nebija vairs palikuši kaut cik pieredzējuši virsnieki.

Vadību Sarkanajā armijā pārņemot tai komandējošā sastāva paaudzei, kuru personificē Žukovs — kareivju sistemātiskais dzinējs nāvē, viņiem nācās lūkot, kā tad īsti tā karošana notiek. Militārais vēsturnieks un rakstnieks Viktors Suvorovs, kura darbi plaši pieejami latviski, savā darbā “Uzvaras ēna” citē krievu ģenerālštāba dokumentus, kā krievi pētījuši hitleriešu sākotnējos panākumus Polijas, Nīderlandes, Beļģijas un Francijas okupēšanā, nonākot pie secinājuma — šajos gadījumos vācieši vispirms savākuši milzīgu skaitlisku un materiālu pārsvaru, tad nodevīgi klupuši virsū par Lielvāciju stipri mazākiem pretiniekiem, dažkārt pat bez kara pieteikšanas. Katrā no šiem gadījumiem nacistiem bijušas nepieciešamas 13, 15 vai 17 dienas, lai izdarītu nāvējošu triecienu. Toties sakaut britus gaisa karā nav izdevies, tāpat uz jūras ne.

Izejot no šiem apsvērumiem, kā arī pašu pieredzes karošanā Mongolijas teritorijā pret japāņiem 1939. gadā, krievi izstrādāja savu standarta operācijas plānu: sakoncentrēt vairākas armijas vienuviet un tad ar milzu pārspēku brukt virsū, vispirms uzlaižot pretiniekam savu gaisa desantu. Rezervē stāv svaigu kareivju un tehnikas masas, kas dažu dienu laikā pievienojas pirmajiem viļņiem. Uzbrukuma operācija (pie kam tā vienmēr ir uzbrukuma operācija — krievi nav pratuši aizsardzību ne Otrajā pasaules karā, ne vēlāk, jo nekad nav nopietni domājuši, ka vajadzētu iemācīties arī aizsargāties) tiek plānota uz 20 dienām, pēc kā iestājas uzvara. Teorētiski.

Šādu darbību krievi veica 1956. gadā Ungārijas apspiešanā, 1968. gada “Prāgas pavasara” apspiešanā, 1979. gada Ziemassvētkos, kad sākās uzbrukums Afganistānai. To pašu veica abos Čečenijas karos, 2008. gada uzbrukumā Gruzijai un 2014. g. Krimas aneksijā. Lielā mērā arī Donbasa karš no 2014. gada noritēja līdzīgi, taču tur tas tika darīts ar svešām rokām, aizsedzoties aiz L/DNR izkārtnes.

Citos gadījumos plānošana bijusi līdzīga, pat ja uzbrukuma plāni beigās netika īstenoti no krievu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ — daudz ir rakstīts, piemēram, par Staļina uzbrukuma plāniem Hitleram 1941. gada vasarā, tikai Hitlers paspēja pirmais dot triecienu Padomju Savienībai, kuras armija bija apmācīta un sagatavota vienīgi uzbrukumiem, ne aizsardzības veidošanai, tāpēc cieta neticamus zaudējumus.

Problēma rodas gadījumā, ja pretinieki iztur pirmo milzu triecienu un nemaz nedomā padoties. Tā, kā Ziemas karā un Turpinājuma karā to paveica Somija, bet astoņdesmitajos gados — Afganistānas kalnieši. 2014. gada vasarā sekmīgu prettriecienu separātistu ordām deva ukraiņu brīvprātīgie bataljoni, izdzenot teroristu grupējumus no Slovjanskas, Kramatorskas un citām vietām, samazinot viņu sākotnēji ieņemto Donbasa platību gandrīz par divām trešdaļām.

Pašreizējie notikumi ir kārtējā ilustrācija vienīgajai krievu uzbrukuma operācijai, ko viņi prot. Caur Baltkrievijas teritoriju nodevīgi uzbruka Kijivai, vienlaikus izsēdinot gaisa desantu Antonova lidlaukā pie Hostomeļas, un ātrā triecienā virzījās uz priekšu cauri Sumu un Čerņihivas apgabaliem, cenšoties dažu dienu laikā aplenkt galvaspilsētu. Tāda pati gaisa triecienu un aplenkuma operācija tika vērsta pret Harkivu, kur tā izgāzās, un Mikolajivu — Odesu, kur arī izgāzās.

Reālam karam nederīgi izrādījušies Krievijā dievinātie gaisa desantnieki jeb “VDV” — pirmās uzbrukuma nedēļas laikā pavisam tika konstatēti 11 gadījumi ar izpletņlēcēju desanta izmešanu, no kuriem tikai viens (Kahovkā) netika sakauts un iznīcināts. Vēl nederīgāki izrādījušies biedējošie “kadirovieši” — tie nemaz neriskē līst priekšējās rindās, priekšroku dodot selfiju taisīšanai aizmugurē, tāpēc nesen piedzīvojuši sakāvi no… burjatiem, kuri nav atļāvuši “kadiroviešiem” aizmugurē laupīt.

Reālā laika režīmā ikviens no mums var vērot, kā “maza, uzvaru nesoša kariņa” vietā krievi iestieg ielu kaujās pret mazāku, toties zvērīgi motivētu pretinieku ar gandrīz līdzvērtīgiem ieročiem, kam ir pilns civiliedzīvotāju atbalsts. Tas analizēts jau daudzkārt.

Ja skatāmies nevis taktisko līmeni, bet visas operācijas gaitu, tad kļūst redzama aksioma: kad sākotnējais 20 dienu operācijas plāns izgāzies, krieviem gluži vienkārši nav nekādas sapratnes, ko darīt tālāk. Ne tāda bija Otrajā pasaules karā, kad pēc sākotnējā uzbrukuma nav izdevies gūt panākumus, ne Afganistānā, ne Pirmajā Čečenijas karā, ne 2014. gada vasarā Donbasā, ne tagad.

Pēc Lielajā terorā iznīcinātās profesionālo virsnieku šķiras un vēl pāri palikušās kadru armijas krišanas 1941. gadā Sarkanā armija pārņēma pieeju, kas tuva hitleriešu “zibenskaram”: ar gaisa desanta zibenīgu izmešanu un plašiem, ātriem bruņutehnikas uzbrukumiem, kas ar savu pārāko manevrētspēju cenšas ielenkt pretiniekus. Krievu armija darīja līdzīgi, jo tas bija vienīgais, pret ko cīnoties viņi paši bija ieguvuši pieredzi.

Tālākajos gadu desmitos nākušas klāt šādas tādas idejas un jauni ieroči, taču operāciju plānošana, kā redzam šogad, palikusi nemainīga: ātrs, uzvarošs uzbrukums 20 dienās. Rezerves pulki nomaiņai tiek plānoti uz šādu uzbrukuma apjomu, tāpat lādiņu, raķešu, degvielas un rezerves daļu krājumi aizmugurē līdz ar pārtikas rezervēm.

Kamēr jāapspiež civiliedzīvotāji demokrātiskajā Prāgā, jāuzbrūk 8 miljonu valstij Gruzijai vai jāierīko Piedņestra 4 miljonu valstī Moldovā, tikmēr šādas operācijas parasti šo 20 dienu laikā sasniedz mērķi. Bet ko darīt “zibenskara” neizdošanās gadījumā? Ko tālāk? Kāds ir, kā teiktu angliski, “contingency plan”?

Afganistāna astoņdesmitajos, Čečenija deviņdesmitajos un Ukraina tagad pierāda: krievu armijai nav nekāda cita veida plānu. Uzbrukuma upuriem atliek noturēties pirmās 20 dienas, sākt pamazām sakaut Krievijas armiju, uzsākt pretuzbrukumus, un kara gaita pārlauzta. Jo Krievijai nav nekāda veida prasmes karam aizsardzībā vai kaut spējas pateikt ja ne publiski, tad vismaz sev: “Atnācām, ieraudzījām, aplauzāmies.” Karš var turpināties līdz brīdim, kamēr Krievija iekšēji sāks grīļoties, tomēr beigās krievi zaudēs, jautājums ir tikai — cik briesmīgi viņi zaudēs un cik nenormālu postu paspēs nodarīt upuru valstij.

Izgāžoties sākotnējai uzbrukuma operācijai (mūsu gadījumā tas ir — sakāve un pilnīga izvākšanās no Kijivas apkārtnes, Sumu un Čerņihivas apgabaliem, atspiešana no Mikolajivas uz Hersonu, apturēšana visās citās frontēs), krievi dara to pašu, ko Otrajā pasaules karā darīja Žukovs un viņam līdzīgie: jādzen slikti apbruņotas un nepietiekami apmācītas ierindnieku masas trulos triecienuzbrukumos. Vilni pēc viļņa, bataljonu pēc bataljona, pulku aiz pulka. Noguldīt tūkstošiem un tūkstošiem savu karavīru, nevis pretinieku.

Krievijas armijas neaptveramais stulbums, vispirms laimīgas sakritības rezultātā apejot Hersonu un ieņemot starptautisko lidostu pie Čornobajivkas priekšpilsētas, vēlāk radīja “Pirra uzvaru”: ikvienam tagad jau interesē pēc kara beigām uzzināt iemeslu, kāpēc krievi ik pēc vidēji četrām dienām atkal un atkal piepilda lidostas teritoriju ar savu tehniku un zaldātiem — to pašu vietu, kur ukraiņi jau 18 reizes viņus apsituši. Valsts aizstāvjiem pat artilērija nav jāpagriež uz citu vietu.

Maniakālā karavīru dzīšana virsū labi nomaskētiem pretiniekiem pie Izjumas ir tāda pati kā Otrā pasaules kara frontēs, sākot no pretuzbrukuma vāciešiem pie Jeļņas (1941.) un beidzot ar Berlīnes šturmēšanu kara beigās. Patiesību sakot, tā līdzinās 1943. gada Izjumas–Barvenkovas uzbrukumam, kurā krievi noguldīja vairāk nekā 10 tūkstošus savējo un vēl gandrīz 30 tūkstošus ievainojot, tam pretī iegūstot vienīgi ap 5000 kritušajiem un 11 tūkstošiem ievainoto pretinieku pusē — un krievi šo kauju beigās vienalga zaudēja, neraugoties uz savu kareivju un tehnikas dzīšanu nāvē. Plaši izskanējusi ir statistika — pirmajās 30 dienās, iebrūkot Ukrainā, krievi zaudēja lielāku kritušo kareivju skaitu nekā visos astoņdesmitajos gados Afganistānā, kopā skaitot. Tagad skaitlis vēl dubultojies.

Pagaidām nekas neliecina, ka krievi no sakāvēm Ukrainas ziemeļdaļā būtu jelko mācījušies. Tāpat pēc kārtējā iebrukuma izgāšanās tā pirmo 20 dienu laikā rīko vairākus nākamos ofensīvas viļņus, katru no tiem arī 20 dienu ilgumā, kur nodedzina vēl atlikušo dzīvo spēkus — bija uzbrukumi Čuhujivkas, Vasiļkivas, Vuhļedaras, pat Krivij Rihas virzienos, tagad notiek Izjumas un Kramatorskas virzienā.

Tāpēc ukraiņu puses runasvīrs Arestovičs var ar pārliecību komentēt — sākusies kārtējā krievu dzīšana virsū ukraiņu pozīcijām, tā ilgs vēl divas nedēļas, tad sāks noplakt. Pagaidām krievi uztur spiedienu kara gaitā, vienas nesekmīgas uzbrukuma operācijas beigās nekavējoties uzsākot nākamo kādā citā frontes sektorā, lai neļautu ukraiņiem sakoncentrēt pietiekamu tehnikas daudzumu pretuzbrukumam. Kad okupantu rezerves izsmelsies pilnībā, tad varēs pāriet prettriecienā arī Ukrainas dienvidos, tā kā pirms mēneša Sumu un Čerņihivas apgabalos. Jo visos gadījumos tā beigās ir.

Šie novērojumi ir cerīgi mums un citām valstīm, kam nelaimējas atrasties Krievijas tuvumā. Krievijas kara mašīna ir biedējoša tikai divas — trīs nedēļas. Ja tās iztur, tad pēc tam jau notikumu gaita mainās uz pretējo pusi. Kad Kremlis sāks zaudēt karu Ukrainā tik lielā mērā, ka Krievijas “varas vertikāle” būs tuvu sagrūšanai, tad savās pēdējās konvulsijās Kremlis var nolemt brukt virsū visiem, kas pagadās tuvumā. Un tad novērojumi par vienīgo operāciju veidu, kādu Krievijas armija zina un prot, būs noderīga, lai izturētu triecienu un pēc 20 dienām dotu pretsparu. Kā tur beigās palika ar to Abreni?

Kāpēc krievu aplenkumi izgāzās visur, izņemot vienīgi Hersonu:

https://pietiek.com/raksti/krievu_uzbrukums_izgazies_visur_ukraina,_iznemot_vienigi_hersonas_pilsetu_kadi_iemesli_sekmem_tiesi_tur__un_vai_latvijai_jasak_baidities/

Novērtē šo rakstu:

73
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

21

Nenopietnā rotaļa

FotoVasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu ir būtiska katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, tā ietekmē ne tikai viņa ikdienas ritmu, bet arī uzskatus. To, ka pašā dabā labās gaismas kļūst mazāk, bet sliktās tumsas vairāk, nav iespējams uztvert nopietni. Nenopietnība kļūst par būtisku Līgo svētku sastāvdaļu, tā tiek ne tikai atļauta, bet pat pieprasīta.
Lasīt visu...

21

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

FotoVakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Liels paldies zvērinātam advokātam Laurim Liepam par principiālas pozīcijas paušanu. Jācer, ka Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izstrādātais algoritms darbosies arī praksē. Taču šobrīd izskatās, ka viss tik gludi gluži neiet.
Lasīt visu...

21

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

FotoTautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana ir atkarīga no 14. Saeimas vēlēšanām. Šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām, jo nenotiks spēkošanās nav starp labiem un sliktiem politiķiem vai arī mazākā ļaunuma izraudzīšanās. Notiks izšķirošā politiskā cīņa starp potētājiem un izdzīvot gribētājiem.
Lasīt visu...

21

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

FotoKad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts mūsu sabiedrībai kritisks punkts. Un ne tāpēc, ka kādam ir cēlusies roka ko tādu uzrakstīt – sociopāti ir sastopami ikvienā sabiedrībā. Sarkanā lampiņa iemirgojas tāpēc, ka nosodījums tādam pieļāvumam, ka ārsts varētu neglābt kādu cilvēku viņa tautības dēļ, tvītos nebūt nav vienprātīgs un principiāls.
Lasīt visu...

15

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

FotoEs pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas sanāca man blakus. Otra mana lielā mīlestība bija pirmajā klasē. Es vienmēr esmu zinājis, ka man patīk meitenes. Literatūras un mākslas žurnālā bija viens numurs, kur bija plika sieviete, tas mani vienmēr ļoti interesēja. Tāpat es biju atradis konversācijas vārdnīcā šķirkļus, kur apmēram kaut ko varēja saprast par seksu. Nekāda propaganda mani nebūtu padarījusi par geju, es vienkārši piedzimu hetero.
Lasīt visu...

21

Par "audzēšanu"

FotoNekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari izaudzēt, nerunājot par kādu lopu vai veģetāru ēdam- vai skaistumlietu. Tu vari iesēt sēklu, aplaistīt, izravēt un rūpēties. Lopu tu vari pabarot, apkopt un pasargāt.. Un viss. Bet - tas neesi tu, kas audzē. Audzē Tas, kurš radīja sēklu un deva tai spēju dīgt, augt un dot ražu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...