Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Krievija

Leonards Inkins
05.01.2019.
Komentāri (58)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski pienākas tas un tas, tiek piesauktas dažādas konvencijas un pat ANO dokumenti.

No malas

Mēs neprotam iziet no sava nama un paskatīties uz to no malas. Novērtēt pasauli ārpus Latvijas. Ja to darām, tad ļoti primitīvi un bez kritiska vērtējuma.

Kad runa ir par Krieviju, tad parasti tas aprobežojas ar kādu tur nosapņotu demokrātiju, brīvību vai draudu līmeni. Nopietnas analīzes nav, nopietna vērtējuma arī nav.

Latviju apdraudēja un nākotnē apdraudēs tikai viena valsts – tā ir Krievija. Vai tā būs brīva, demokrātiska, nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka Krievija vienmēr pacieš kaimiņu neatkarību tikai tad, ja trūkst spēka un iespēju to pakļaut. Tā bija, tā ir, un tā būs, kamēr Krievija eksistēs. Latvijai svarīgi, lai Krievija nekad nav vienota un stipra. Jo vienīgais, kā izpaužas uz āru tās vienotība un spēks, ir agresija pret citām valstīm.

Noliegt vai izlikties nesaskatām vienīgo draudu nav gudri. Nebūt gataviem kaimiņu agresijai nav gudri, bet muldēt, ka nekas tāds nav iespējams, nav nedz gudri, nedz muļķīgi, tas ir nodevīgi un noziedzīgi.

Šai rakstā nebūs dziļas zinātniskas Krievijas analīzes, un neizteikšu precīzas prognozes, tikai rosināšu domāt, analizēt un vērtēt. Mans veikums nav zinātniska raksta vai dziļa politiska apcerējuma vērts.

Kad sabruks?

Man bieži jautā: tu teici, ka Krievija sabruks, kad tas būs, vai rīt? Un ironiski piebilst, varbūt vakar jau sabruka?

Svētie raksti skaidro ar līdzībām sarežģītas lietas, tās vienkāršojot vai sakāpinot līdz absurdam. Līdzīgi rīkošos arī es.

Iedomājieties ēku, kura uzcelta uz sliktiem pamatiem un no sliktiem materiāliem. Jebkurš, kurš no celtniecības kaut ko saprot, teiks, tā māja sabruks. Ja pajautāsiet – kad, viņš nevarēs precīzi to prognozēt, bet būs pārliecināts, ka māja, kurai šķībi pamati, saplaisājušas sienas un caurs jumts, sabruks. Tas ir tikai laika un dabas stihijas jautājums.

Gadās arī tā, ka ļoti sen, atbilstoši tā laika izpratnei par celtniecību ir uzbūvēta kāda māja. Laikam ejot, pamati ir izskaloti, sienas saplaisājušas, un jumts sašķiebies.

Abos minētajos gadījumos cēloņi dažādi, bet nākotne vienāda. Abas celtnes pārvērtīsies būvgružos.

Mēs zinām daudzus gadījumus, kad ēkas atjauno. Atjaunot var daudz ko, bet ir arī tādas ēkas, kuras atjaunot nav iespējams. Tās vai nu jānojauc, vai jāļauj sabrukt. Lētāk un gudrāk ir to vietā uzcelt citu ēku.

Turpinājumā ielūkosimies Krievijas ēkā. Kādi ir pamati, uz kuriem tā stāv, kāds ir sienu stāvoklis un pārbaudīsim jumtu.

Nams

Krievijas pamatu stāvokli aplūkošu no 1990. gada, kad aktīvi iesaistījos politiskās norisēs, līdz 1998. gadam, kad sāku izdot laikrakstu «Latvietis Latvijā». Sienu stāvokli - no 1998. gada maksātnespējas Krievijā līdz 2008. gada krīzei, un no 2008. gada līdz šodienai ielūkosimies bēniņos.

Lūkojoties uz pamatiem, secinu, ka laikā no 1990. gada līdz 1998. gadam Krievijas ekonomika samazinājās par 45%. ASV no 1929. līdz 1933. gadam samazinājās par 24% un amerikāņi to uzskata par lielo recesiju. Tad kā nosaukt to, kas notika ar Krievijas pamatiem šai laikā?

Nākamajā posmā Krievijas sienās bija vērojama stabila izaugsme, jo no zemes dzīlēm iegūtais kļuva dārgāks. Šai laikā Krievijas iekšzemes kopprodukts dubultojās un pieauga līdz 99.7%.

Iekšzemes kopprodukts

IKP nav valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājs, bet ir tikai viens no rādītājiem, kas jāņem vērā, vērtējot ekonomisko stāvokli valstī.

Labāk par IKP ekonomisko situāciju valstī atspoguļo NKP jeb nacionālais kopprodukts, kurā ir iekļautas visas valstij piederīgās ražotnes, arī tās, kuras atrodas citās valstīs. NKP nav iekļautas citām valstīm piederīgās ražotnes, kas atrodas attiecīgās valsts teritorijā. Taču NKP analīze saprotamu iemeslu dēļ netiek popularizēta, un man tādi dati nav pieejami. IKP valsts izsaimniekotājiem ir daudz izdevīgāks, jo pat pilnīgi visas valstī esošās ražotnes un resursus var pārdot ārzemniekiem un vienalga atskaitēs valsts ekonomika pastāvēs.

Bēniņi

Ja ielūkojamies bēniņos, tad secinām, ka laika posmā no 2008. gada līdz mūsdienām iekšzemes kopprodukta pieaugums ir gandrīz četri procenti.

Līdzko Krievija par saviem pilsoņiem uzskatīja arī Krimas iedzīvotājus un Krievijas statistika iekļāva tos savos aprēķinos, iekšzemes kopprodukta izaugsme samazinājās. Ja 2010. gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums bija desmit procentu, tad visā laikaposmā no 2008. gada līdz 2018. gadam tikai 3.8%. Tas nozīmē, ka izaugsmes kritums bēniņos bija aptuveni piecdesmit reizes.

Ja aplūko māju kopumā, tad var secināt, ka pirmajā laika posmā kritums vidēji gadā bija 6.6%, tad pieaugums 7.2% un pēdējā posmā pieaugums 0.6% un 0.4%, ja izdala uz katru iedzīvotāju.

Ja skatās uz patēriņa rādītājiem, tas ir, nevis uz to, ko saražo, bet ko un cik patērē, tad vislielākais patēriņš bija 2014. gadā. No 2014. gada četros gados patēriņš ir samazinājies par sešiem procentiem.

Demogrāfija

Demogrāfiskā situācija valstī ir atkarīga arī no tā, cik nacionāla vai antinacionāla ir valsts politika. Valsts var būt samērā nabadzīga, bet, ja tā nodokļu naudu novirzīs nevis bezjēdzīgu, būvju celtniecībai un citiem valsts izzagšanas projektiem, bet sociāliem mērķiem (medicīnai, izglītībai, ģimeņu atbalstam), tad dzimstības līknes lejupslīde mazināsies.

Krievijā līdz 2012. gadam, mirstība pārsniedza dzimstību. 2012. gadā mirušo un dzimušo skaits bija vienāds. Krievija pārstāja izmirt. Vai uz krievu rēķina vai kādas citas tautības, par to citreiz. Kopējā aina bija tāda, ka katru gadu no diviem tūkstošiem līdz divdesmit tūkstošiem dzima vairāk nekā mira. Tas neturpinājās ilgi.

No 2015. gada rudens sākās tas, ko mēdz saukt par demogrāfisko krīzi un katastrofu. Sākumā tie bija 2.5% gadā. Tas nozīmē, ka par tik mazāk dzima. Šādas pārmaiņas dzimstībā, jo mirstība daudz nemainās, saistītas nevis ar naudas trūkumu vai kādiem citiem saimnieciskiem aprēķiniem, bet ar apzinātu lēmumu nelaist pasaulē bērnus. Nedzemdēt bērnus, jo cilvēki jūt, ka valsti gaida lieli satricinājumi un kari.

Šis lūzums cilvēku pasaules skatījumā notika tad, kad Krievija turpināja karadarbību Ukrainā un sāka Sīrijā. Ja pavērosiet dažādu valstu statistiku, tad secināsiet, ka tā ir bieži – kad kāda valsts gatavojas karot vai karo, dzimstība krītas.

Acīmredzams ir, ka tieši karadarbības - gan esošās, gan paredzamās nākotnē - ir tās, kuras liek krieviem Krievijā atteikties no bērnu laišanas pasaulē.

Tas nav pamatojams ar finanšu krīzi, jo krīze sākās ātrāk, tas nav izskaidrojams ar patēriņa samazināšanos, jo arī tas sākās agrāk, tā nav rubļa devalvācija, tā notika 2012. gadā un vēlāk.

Rublis

Valsts bojāeju veicināja arī mēģinājumi norobežoties no ASV dolāriem un pāriet uz norēķiniem citās valūtās. Gribam vai ne, bet naftas cenas un citas izejvielas pasaulē ir pieņemts rēķināt ASV dolāros. Varam atminēties deviņdesmitos, kad vēl nebija lata, dzīvokļu cenas, mašīnu cenas un citu vērtējām dolāros.

Krievija centās izvedot citu valūtu kursu, kurš nebūtu pakļauts dolāra uzvaras gājienam. Šādi mēģinājumi bija arī iepriekš, un to rezultātā (pēdējos trīsdesmit gados) pret ASV dolāru rubļa pirktspēja samazinājās 511 reizes. Mēģinājumi atkārtoti iekāpt tai pašā grāvī noveda pie tā, ka rubļa pirktspēja vēl samazinājās.

Kopprodukts

Vēl viens rādītājs ir Krievijas iekšzemes kopprodukta īpatsvars pasaules kopproduktā. Pēdējo desmit gadu laikā šis rādītājs no 2.5% samazinājās līdz 1.9%. Tas nozīmē, ka viena astotā vai septītā (kā nu kurš rēķina) pasaules daļa spēj saražot tikai divus procentus no pasaulē ražotā. Šai aprēķinā ir iekļautas pat daudzas tādas valstis, kur liels vairums iedzīvotāju dzīvo primitīvos mitekļos vai zaru būdās. Pat tie pamanās ražot vairāk nekā Krievija.

1.9% rādītājs Krievijā nav bijis nekad. Pat Pētera pirmā laikā ap 1700. gadu Krievijas ieguldījums pasaules ekonomikā bija lielāks, tas bija 2.15%! Šodienas Krievijas īpatsvars pasaulē ir mazāks, nekā tas bija, kad Krievijas cars karoja Narvā.

Kāpēc? Kāpēc tā ir noticis un notiek?

Ekonomiskā izaugsme

Bieži ir tā, ka valsts ekonomiskā izaugsme ir atkarīga ne tikai no tā, cik brīvību ir valstī, bet arī no tā, cik nacionāla vai tieši otrādi – kosmopolītiska ir valsts pārvalde un tās piekoptā ekonomiskā politika.

Brīvības jēdziens mūsdienās bieži tiek aizstāts ar izkropļotu un pārprastu brīvību jeb liberālismu. Parasti tā aizsegā valsts ekonomika tiek grauta (kā tas ir noticis ar Latviju), kur brīvības vārdā brīvība tiek ierobežota vai pat pilnīgi likvidēta.

Politiskās brīvības

Un tomēr galvenais faktors, kas to ietekmē, ir politiskās brīvības. Jo to mazāk, jo mazāks kopprodukts, jo vairāk korupcijas un mazāk uzņēmējdarbības, jo mazāk ekonomiskās izaugsmes. Visa valsts eksistē tikai tam, lai pie varas esošs loks cilvēku, apspiežot tautu, dzīvotu pārtikušu dzīvi, turot tautu bezierunu paklausībā.

Jo vairāk brīvību ir valstī, jo veiksmīgāk tā aug ekonomiski, un otrādi, jo mazāk tajā brīvību, jo mazāka ekonomika.

Citiem vārdiem sakot, ja vēlamies panākt, lai valstī ir ekonomikas pieaugums un pieaug patēriņš, tātad ir augsts dzīves līmenis, tad to visvairāk ietekmē politiskās brīvības valstī. Šie divi rādītāji ir likumsakarīgi. Ja gribam, lai cilvēki dzīvo labāk, ir jāpalielina politiskās brīvības un jāsamazina valsts loma.

Ja mērķis ir pretējs, tad jāsamazina politiskās brīvības, preses brīvību, iespēju piedalīties valsts pārvaldīšanā, valsts ierēdņu un ievēlēto kontrolē. Tad ekonomikas izaugsme apstāsies, un sāksies posts, cilvēki būs spiesti pamest valsti, lai izdzīvotu. Tieši tas ir noticis Latvijā un daudz lielākā mērā Krievijā, kuras zirnekļa tīkli ir pārņēmuši Latviju.

Krievijas loma un ietekme pasaulē ir daudz lielāka nekā tās reālais ieguldījums un sniegums. Kā to Krievija panāk? Tikai ar draudiem, militāru spēku un agresijām pret citiem, kā arī, izmantojot plašu Rietumu valstu vadītāju dažādu līmeņu uzpirkšanu un piespiešanu kalpot Krievijas interesēm.

Secinājumi

Iespējams, ka kāds vai kādi, dārgi maksājot, renovēs šo namu, kurš saucas Krievija, palielinās tur politiskās brīvības un caur to padarīs mazāk bīstamu pasaulei vai tā bruks, radot daudz būvgružu, kuru putekļos varam nosmakt arī mēs.

Man nav pamata būt optimistam šai jautājumam, un es paredzu, ka notiks Krievijas sabrukšana. Laicīgi iesaku nodrošināties ar elpošanas palīglīdzekļiem, lai pārdzīvotu lielo putekļu laiku, un turēt lāpstas gatavībā, lai ir ar ko iztīrīt ielas un pagalmus.

Novērtē šo rakstu:

42
77

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

FotoAicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru neapmierina patiesais stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā!
Lasīt visu...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...