Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pasaule mainās. COVID – 19 ne tikai ir ieviesis izmaiņas katra iedzīvotāja ikdienā, bet arī ietekmē kā politiskos, tā arī ekonomiskos procesus. Turklāt politiskie procesi tiek ietekmēti gan tieši, tā arī netieši – caur ekonomiku. Vai šajā pasaules cīņā ar COVID – 19 būs arī kāda uzvarētājvalsts – nezinu, bet pašlaik iezīmējas, ka dažas būs lielas zaudētājas. Viena no tām – Krievija.

Jā, Krievija, kuras prezidents V.Putins līdz šim rīkojās, kā vēlas, bet tagad ir nonācis neapskaužamā situācijā, kur pat konstitūcijas grozījumi viņam īsti vairs nevarēs palīdzēt. Kāpēc? Centīšos paskaidrot.

Iesākumā – Krievija COVID – 19 draudus neņēma vērā. Vismaz publiski ne. Tiesa, bija vērojamas pazīmes, ka Kremlis darīja visu, lai Krievijas sabiedrībā radītu priekšstatu, ka COVID-19 ir ārējo spēku izdomājums. Tomēr viena daļa Krievijas iedzīvotāju jau no PSRS laikiem ir iemācījušies lasīt un klausīties starp rindiņām un turēt acis vaļā. Tamdēļ nav brīnums, ka viss tika izpirkts. Labi, šoreiz ne tik daudz par šo, kā vairāk par globālām lietām.

COVID – 19 ekonomisko attīstību, maigi sakot, ir piebremzējis. Visas valstis ir spiestas pārskatīt budžetu un to pārdalīt kā uzņēmēju, tā arī iedzīvotāju atbalstam. Līdz ar to finanšu jautājums kļūst ļoti aktuāls.

Neplānoti smags trieciens Kremlim un Putinam ir Brent naftas cenu samazinājums, noslīdot zem 25 USD par barelu1. Šāds naftas cenu samazinājums būtiski ietekmēs rubļa kursu un Krievijas budžetu kopumā.

Tamdēļ nav pārsteigums, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins 26.martā G20 valstu līderu virtuālajā sanāksmē aicinājis atvieglot sankcijas COVID-19 pandēmijas laikā. Putins nekonkretizēja, kurām valstīm sankcijas būtu jāatceļ, vien sacīja, ka tas esot dzīvības un nāves jautājums.2 Nav jābūt gaišreģim, lai secinātu, ka valsts, kura pašlaik visvairāk cieš no sankcijām, ir tieši Krievija. Domāju, ka tagad būtu īstais laiks starptautiskai sabiedrībai skaidri un gaiši pateikt – jā, atcelsim, tikai novērsiet iemeslu, kādēļ sankcijas tika noteiktas.

Tagad nu Putins tuvojas brīdim, kad viņam jāizšķiras, kurš no sliktākajiem variantiem viņam būtu jāizvēlas. Proti, jāpaziņo kā Krievijas iedzīvotājiem, tā arī starptautiskajai sabiedrībai, ka Krima tikusi okupēta un tā jāatdod Ukrainai. Tad sankcijas tiktu atceltas, Krievijas ekonomiskā situācija uzlabotos, bet – Putins Krievijas iedzīvotāju acīs izskatītos, nu, tā, ne visai labi.

Otrs variants – ar dzelžaino komunista pārliecību palikt pie sava, kā rezultātā sankcijas netiktu atceltas un Krievijas iedzīvotāji nonāktu ļoti sarežģītā situācijā. Šāda notikumu attīstība arī neveicinātu Putina popularitāti. Te vietā teiciens – kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp. Var jau kādu brīdi nedarīt neko – gaidīt un cerēt, ka naftas cena atgriezīsies iepriekšējā līmenī, bet manā skatījumā pašlaik neviens, izņemot Krieviju, nav pārāk ieinteresēts to darīt.

Tiesa, viena daļa tagad iesauksies – kā, bet Krievija tak izrāda savu labo sirdi un palīdz citām valstīm, lai cīnītos ar COVID-19. Un uzreiz minēs Krievijas nesavtīgo palīdzību Itālijai, kura tika plaši atspoguļota presē, un tagad arī ASV. Pirmsšķietami varētu piekrist, bet ir pāris fakti, kuri liek uz šo jautājumu skatīties rezervēti. Vismaz Itālijas gadījumā noteikti.

Neliela priekšvēsture: 21.martā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam bija telefonsaruna ar Itālijas premjerministru Džuzepi Konti. Pēc tās Krievija uz Itāliju nosūtīja deviņas "Il-76" lidmašīnas ar humāno palīdzību un apmēram simt militāro speciālistu cīņā ar epidēmijām, kā arī mobilos dezinfekcijas kompleksus un laboratorijas. Šis pasākums plaši tika atspoguļots presē, īpaši Krievijā.

Protams, ka arī iesākumā Itālijas iedzīvotāji pozitīvi uzņēma šādu Krievijas soli. Bet, tad sākās praktiskā puse: apmēram 80% palīdzības kravu, ko Krievija nosūtījusi COVID-19 pandēmijā smagi cietušajai Itālijai, "nav absolūti nekāda pielietojuma vai arī tām ir maza pielietojamība", anonīms informācijas avots paziņojis itāļu laikrakstam "La Stampa". Itāļu laikraksts vērsa uzmanību uz faktu, ka visi Krievijas atsūtītie speciālisti ir karavīri ar augstiem militārajiem tituliem, nevis mediķi.3 

"Citiem vārdiem, sūtījumi bija aizbildinājums," sacīja informācijas avots. Sūtījumos esot bijis, piemēram, bakteriālās dezinfekcijas aprīkojums un ķīmiskibioloģiskās sterilizācijas āra laboratorijas, nevis elpināšanas aparāti un personīgie aizsarglīdzekļi, kas pašlaik tik ļoti nepieciešami Itālijai. Turklāt speciālistus sūtīja Krievijas Aizsardzības ministrija, nevis Veselības ministrija. Daudzi no viņiem ir virsnieki Krievijas bruņoto spēku medicīniskajā spārnā, nevis praktizējoši ārsti, kādus parasti sūta palīgā šādās krīzēs, vēsta "La Stampa".

Krievijas virsnieki atrodas Bergamo apvidū Itālijā, kur saskaņā ar Krievijas vēstnieka sniegtajām ziņām viņi dezinficēšot pārpildītos pansionātus. Nepilnu divu stundu brauciena attālumā atrodas liela ASV militārā bāze Vičencā, un krievu virsnieki brauc "pa NATO ceļiem"4

Pats sūtīšanas fakts arī nav izpalicis bez skandāliem. Proti, Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs 23.martā tviterī ierakstīja, ka Varšavas nevēlēšanās laist caur savu telpu Krievijas humāno palīdzību Itālijai, kas ir Polijas sabiedrotais NATO, ir “zemiskums valsts politikas līmenī”. Viņš piebilda, ka Krievija turpmāk “nekādos jautājumus nedrīkst iet pretim Polijai”.

Polijas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas puse nebija lūgusi Varšavai atļauju tās militārajām lidmašīnām ar palīdzību Itālijai šķērsot Polijas gaisa telpu un attiecīgi nebija saņēmusi arī atteikumu.5 Vēlāk Puškovs savu tvītu dzēsa, bet tas arī bija vienīgais, ko viņš izdarīja.

Kāds tad sanāk “skaudrais” kopsavilkums šādai palīdzībai? Skaļi paziņojumi, palīdzība, kura realitātē 80% nav izmantojama, un pietuvināšanās ASV militārai bāzei, kas citos apstākļos nebūtu tik brīvi iespējama. Secinājumus izdarām paši.

Attiecībā uz humānās palīdzības sūtījumu uz ASV. Vai tik tiešām kāds spēj iedomāties, ka Krievijas sūtītā palīdzība ASV sniegs kādu reālu ieguldījumu COVID – 19 apkarošanā?

Humānā palīdzība no Krievijas uz ASV tiek nosūtīta ar kravas lidmašīnu An – 124 – 100, tās kravnesība ir 120 tonnas. Salīdzinājumam – uz Itāliju Krievija nosūtīja deviņas IL – 76 lidmašīnas. Vienas IL-76 kravnesība ir 50 tonnas. Salīdzinoši Krievija uz ASV nosūta lidmašīnu ar 120 tonnu kravnesību, bet uz Itāliju nosūtīto lidmašīnu kopējā kravnesība ir 450 tonnas (deviņas lidmašīnas).

ASV šīs 120 tonnas nekādu ieguldījumu nedos, bet – Krievija šo savu soli noteikti nekavēsies izmantot kā propagandai, tā arī argumentiem, kādēļ jāatceļ pret Krieviju noteiktās sankcijas.

Par centieniem veidot Krievijai savu politisko kapitālu ar visdažādākajiem, tajā skaitā arī apšaubāmiem līdzekļiem, jau minēju, tagad apskatīšu, kā šībrīža ekonomiskā situācija, atsevišķās pozīcijās ietekmēs Krieviju.

Krievijas Ural markas naftas cenas ir nokritušas līdz 10,54 USD par barelu. Šī cena tagad sasniedz 1999.gada antirekordu.6

Krievijas naftas eksports uz Baltkrieviju laika periodā no janvāra līdz martam ir samazinājies par 77%, salīdzinot ar pērno gadu.7

Jāatzīmē, ka jau pašā Krievijā situācija naftas tirgū tiek atzīta par Krievijai kritisku.8

Uz šo brīdi tiek prognozēts, ka Krievijas IKP kritums sastādīs 10 – 12 %9 Turklāt jāatzīmē, ka līdzīgas prognozes ir izteikušas Krievijas amatpersonas, kuras, kā zināms, cenšas “uzspodrināt” negatīvo informāciju.

Kopējais rezumē – izskatās, ka Putina palikšanas pie varas sāk kļūt apdraudēta, jo šajā krīzes situācijā tieši parādīsies valsts nespēja rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Krievijas ienākumi, kā vairākkārtīgi jau visur tiek minēts, veidoti no energoresursu eksporta. Situāciju pasliktina arī tas, ka Krievija tieši energoresursu eksportu ir padarījusi par ģeopolitiskās cīņas ieroci. Ja mierīgos apstākļos tas īstermiņā deva rezultātu, tad tagad tas tieši pretēji – rada Krievijai zaudējumus.

Jāatzīst, ka arī līdz šim noteiktās sankcijas tieši šajā brīdī var radīt vislielāko ietekmi uz Krieviju un tamdēļ nav pārsteidzoši, ka viens no Krievijas šī brīža prioritārajiem uzdevumiem ir panākt noteikto sankciju mazināšanu vai pat atcelšanu. Tiesa, lai cik skarbi tas neskanētu, bet, ja ir vēlme mēģināt mainīt Putina ietekmi Krievijā, tieši sankciju saglabāšana varētu nospēlēt vienu no galvenajām lomām.

1 https://ria.ru/20200401/1569438982.html

2 https://nra.lv/pasaule/309130-putins-aicina-koronavirusa-pandemijas-laika-atcelt-sankcijas.htm

3 https://www.tvnet.lv/6933632/medijs-krievijas-covid-19-palidzibas-kravas-italijai-lielakoties-nav-noderigas

4 https://www.tvnet.lv/6938700/pasaulei-jauzmanas-no-nezelsirdigajiem-samariesiem

5 https://www.la.lv/polija-sasutusi-par-viltus-informaciju-saistiba-ar-maskavas-palidzibu-italijai

6 https://ria.ru/20200402/1569484306.html

7 https://ria.ru/20200402/1569482634.html

8 https://ria.ru/20200402/1569481510.html

9 https://regnum.ru/news/2903000.html

Novērtē šo rakstu:

51
29

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...