Krievija atkal pieķerta, cenšoties noindēt ārvalstu pilsoņus
Jānis Mākoņkalns13.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
10.maijā Čehijas masu mediji (laikraksts „Seznam Pravdy”1 un telekanāls „CT1”2) paziņoja, ka viņu rīcībā ir nonākusi informācija, ka Krievijas pilsonis, kurš iepriekš bija ieradies valstī ar mērķi noindēt divas čehu amatpersonas, ir Kremļa maigās varas instrumenta Rossotrudņičestvo vadītājs Andrejs Končakovs.
Iepriekš Čehijas plašsaziņas līdzekļos tika nopludināta informācija3, ka šī gada 14.martā kāds Krievijas spiegs esot ielidojis Prāgā un, izmantojot diplomāta statusu, netraucēti pāri robežai savā čemodānā pārvedis ricīnu. Vēlāk minētā persona, kas tagad ir identificēta kā A.Končakovs, ar diplomātisko automašīnu tikusi eskortēta uz Krievijas vēstniecības telpām Prāgā.
Minētā informācija bija zināma Čehijas specdienestiem, taču, baidoties izraisīt diplomātisku skandālu ar Maskavu, A.Končakova čemodāns lidostā netika pārbaudīts.
Tā vietā Čehijas drošībnieki nolēma piešķirt personīgo apsardzi iespējamajiem atentāta upuriem – Prāgas mēram Ždenekam Hribam (Zdeněk Hřib) un Prāgas 6.rajona vadītājam Ondrejam Kolaram (Ondřej Kolář)4. Šie politiķi bija tieši atbildīgi par Sarkanās armijas maršala Ivana Koņeva pieminekļa nojaukšanu, kas izsauca neredzētas dusmas no Maskavas puses.
A.Končakovs Čehijas plašsaziņas līdzekļos vairākkārt ir ticis saistīts ar darbu Krievijas specdienestu labā5. Šīs aizdomas, visticamāk, ir pamatotas, jo tādas organizācijas kā Rossotrudņičestvo vēsturiski allaž ir kalpojušas Krievijas spiegu un ietekmes aģentu vajadzībām.
Interesanti, ka šī nav vienīgā reize, kad Krievijas spiegi, izmantojot diplomātisko piesegu, ir centušies noindēt ārvalstu pilsoņus. Jāatgādina, ka janvārī Bulgārija pieprasīja kriminālatbildību no trim Krievijas spiegiem par 2015.gadā notikušo atentātu pret vietējo ieroču rūpnieku Emiljanu Gebrevu (Emilian Gebrev)6. Vēlāk tika noskaidrots, ka šie spiegi bija saistīti ar Krievijas Militārās izlūkošanas (GRU) elites vienību 291557. Šīs vienības pārstāvji iepriekš ir bijuši saistīti gan ar apvērsuma organizēšanu Melnkalnē8, gan bijušā Krievijas spiega Sergeja Skripaļa indēšanu 2018.gadā9.
Pēdējo gadu tendences liecina, ka Krievijas specdienesti ir kļuvuši aizvien agresīvāki un bezkaunīgāki. Ja agrāk ar fizisku izrēķināšanos no Kremļa puses varēja rēķināties tikai Krievijas pilsoņi, tad tagad par to jāsāk uztraukties arī citu valstu pilsoņiem.
Tomēr pats absurdākais šajā afērā ir tas, ka, neskatoties uz vairākkārtējiem gadījumiem, kad Krievijas spiegi ir kliedzoši iejaukušies Eiropas valstu iekšējās lietās, šo valstu valdības turpina uzturēt relatīvi normālas attiecības ar oficiālo Maskavu un par katru cenu izvairās no jebkādiem diplomātiskiem saspīlējumiem.
Izņēmums nav arī Čehija, kuras prezidents Milošs Zēmans (Miloš Zeman), pēc tam kad Krievijas spiegs centās noindēt viņa valsts galvaspilsētas mēru, ar lepnumu publiski paziņoja, ka ir apsolījis Vladimiram Putinam ierasties, lai klātienē vērotu uz šī gada septembri pārcelto Uzvaras dienas parādi Maskavā.
1 https://www.seznamzpravy.cz/clanek/mluvili-jsme-se-spionem-kvuli-nemuz-maji-cesti-politici-policejni-ochranu-104606
2 https://www.ceskatelevize.cz/porady/10117034229-168-hodin/220452801100510/
3 https://www.respekt.cz/tydenik/2020/18/muz-s-ricinem
4 https://www.theguardian.com/world/2020/apr/27/prague-mayor-under-police-protection-amid-reports-russian-plot-zdenek-hrib
5 https://www.rferl.org/a/media-out-russian-in-alleged-plot-to-poison-czech-officials-with-ricin/30606089.html
6 https://www.nytimes.com/2020/01/23/world/europe/bulgaria-russian-agents-poison.html
7 https://www.nytimes.com/2019/10/08/world/europe/unit-29155-russia-gru.html
8 https://www.nytimes.com/2016/11/26/world/europe/finger-pointed-at-russians-in-alleged-coup-plot-in-montenegro.html
9 https://www.nytimes.com/2016/11/26/world/europe/finger-pointed-at-russians-in-alleged-coup-plot-in-montenegro.html
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
