Krievija atkal pieķerta, cenšoties noindēt ārvalstu pilsoņus
Jānis Mākoņkalns13.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
10.maijā Čehijas masu mediji (laikraksts „Seznam Pravdy”1 un telekanāls „CT1”2) paziņoja, ka viņu rīcībā ir nonākusi informācija, ka Krievijas pilsonis, kurš iepriekš bija ieradies valstī ar mērķi noindēt divas čehu amatpersonas, ir Kremļa maigās varas instrumenta Rossotrudņičestvo vadītājs Andrejs Končakovs.
Iepriekš Čehijas plašsaziņas līdzekļos tika nopludināta informācija3, ka šī gada 14.martā kāds Krievijas spiegs esot ielidojis Prāgā un, izmantojot diplomāta statusu, netraucēti pāri robežai savā čemodānā pārvedis ricīnu. Vēlāk minētā persona, kas tagad ir identificēta kā A.Končakovs, ar diplomātisko automašīnu tikusi eskortēta uz Krievijas vēstniecības telpām Prāgā.
Minētā informācija bija zināma Čehijas specdienestiem, taču, baidoties izraisīt diplomātisku skandālu ar Maskavu, A.Končakova čemodāns lidostā netika pārbaudīts.
Tā vietā Čehijas drošībnieki nolēma piešķirt personīgo apsardzi iespējamajiem atentāta upuriem – Prāgas mēram Ždenekam Hribam (Zdeněk Hřib) un Prāgas 6.rajona vadītājam Ondrejam Kolaram (Ondřej Kolář)4. Šie politiķi bija tieši atbildīgi par Sarkanās armijas maršala Ivana Koņeva pieminekļa nojaukšanu, kas izsauca neredzētas dusmas no Maskavas puses.
A.Končakovs Čehijas plašsaziņas līdzekļos vairākkārt ir ticis saistīts ar darbu Krievijas specdienestu labā5. Šīs aizdomas, visticamāk, ir pamatotas, jo tādas organizācijas kā Rossotrudņičestvo vēsturiski allaž ir kalpojušas Krievijas spiegu un ietekmes aģentu vajadzībām.
Interesanti, ka šī nav vienīgā reize, kad Krievijas spiegi, izmantojot diplomātisko piesegu, ir centušies noindēt ārvalstu pilsoņus. Jāatgādina, ka janvārī Bulgārija pieprasīja kriminālatbildību no trim Krievijas spiegiem par 2015.gadā notikušo atentātu pret vietējo ieroču rūpnieku Emiljanu Gebrevu (Emilian Gebrev)6. Vēlāk tika noskaidrots, ka šie spiegi bija saistīti ar Krievijas Militārās izlūkošanas (GRU) elites vienību 291557. Šīs vienības pārstāvji iepriekš ir bijuši saistīti gan ar apvērsuma organizēšanu Melnkalnē8, gan bijušā Krievijas spiega Sergeja Skripaļa indēšanu 2018.gadā9.
Pēdējo gadu tendences liecina, ka Krievijas specdienesti ir kļuvuši aizvien agresīvāki un bezkaunīgāki. Ja agrāk ar fizisku izrēķināšanos no Kremļa puses varēja rēķināties tikai Krievijas pilsoņi, tad tagad par to jāsāk uztraukties arī citu valstu pilsoņiem.
Tomēr pats absurdākais šajā afērā ir tas, ka, neskatoties uz vairākkārtējiem gadījumiem, kad Krievijas spiegi ir kliedzoši iejaukušies Eiropas valstu iekšējās lietās, šo valstu valdības turpina uzturēt relatīvi normālas attiecības ar oficiālo Maskavu un par katru cenu izvairās no jebkādiem diplomātiskiem saspīlējumiem.
Izņēmums nav arī Čehija, kuras prezidents Milošs Zēmans (Miloš Zeman), pēc tam kad Krievijas spiegs centās noindēt viņa valsts galvaspilsētas mēru, ar lepnumu publiski paziņoja, ka ir apsolījis Vladimiram Putinam ierasties, lai klātienē vērotu uz šī gada septembri pārcelto Uzvaras dienas parādi Maskavā.
1 https://www.seznamzpravy.cz/clanek/mluvili-jsme-se-spionem-kvuli-nemuz-maji-cesti-politici-policejni-ochranu-104606
2 https://www.ceskatelevize.cz/porady/10117034229-168-hodin/220452801100510/
3 https://www.respekt.cz/tydenik/2020/18/muz-s-ricinem
4 https://www.theguardian.com/world/2020/apr/27/prague-mayor-under-police-protection-amid-reports-russian-plot-zdenek-hrib
5 https://www.rferl.org/a/media-out-russian-in-alleged-plot-to-poison-czech-officials-with-ricin/30606089.html
6 https://www.nytimes.com/2020/01/23/world/europe/bulgaria-russian-agents-poison.html
7 https://www.nytimes.com/2019/10/08/world/europe/unit-29155-russia-gru.html
8 https://www.nytimes.com/2016/11/26/world/europe/finger-pointed-at-russians-in-alleged-coup-plot-in-montenegro.html
9 https://www.nytimes.com/2016/11/26/world/europe/finger-pointed-at-russians-in-alleged-coup-plot-in-montenegro.html
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
