Krievija ir Eiropas Āfrika, nevis “konservatīvisma bastions”

Ko nosaka klasiskais konservatīvisms? Stabilas institūcijas un to savstarpēju sāncensību, likuma varu pār valdniekiem, varas ierobežošanu, tradīciju saglabāšanu, viedokļu plurālismu.

Krieviju var raksturot kā pseidokonservatīvu valsti.[1]
1) Īsts konservatīvisms balstās tā bāzes principos – tradīciju ievērošanā, institucionālā nepārtrauktībā un pārdomātas pārmaiņās. Pseidokonservatīvismā nav šādu principu. Katrs lēmums tiek pieņemts tikai taktiskā aprēķinā, proti, “kas man šobrīd ir izdevīgi?”. Pseidokonservatīva valsts vienu dienu ir tradicionāla un otrā dienā jau vairs nav. Piemēram, Putins sauc Krieviju par kristietības bastionu, bet vienlaicīgi atbalsta Čečeniju, kuru vada islāmiskais diktators Kadirovs, kura valdīšanas laikā tiek ierobežotas sieviešu tiesības. Krievijai ir “tradicionālās vērtības” un ir arī vieni no augstākajiem aborta un laulību šķiršanas rādītājiem, uz kuriem tiek pievērtas acis.

2) Īsti konservatīvie pieturas pie noteiktām vērtībām un institūcijām, kuras arī neizbēgami ierobežo viņus. Pseidkonservatīvajiem šādi ierobežojumi nepastāv. Krievijai ir “tradicionālo vērtību” konstitūcija, bet tā ir tikai fasāde, jo tā ir vairākkārt mainīta, lai Putins varētu bezgalīgi palikt pie varas. Atcerēsimies 2020. gadu, kad tika grozīta Krievijas konstitūcija, lai Putins varētu palikt pie varas līdz pat 2036. gadam.[2] Pat, ja viņš tik ilgi nodzīvotu, kādam ir kaut mazākās šaubas, ka viņš grozītu konstitūciju vēl vienu reizi? Atsauksim atmiņā arī Budapeštas memorandu (1994), kas aizliedza Krievijai uzbrukt Ukrainai un tika ērti aizmirsts. Ne bez iemesla pastāv teiciens: “Līgumi ar Krieviju nav tā papīra vērti, uz kura tie parakstīti.”

3) Īstiem konservatīvajiem ir reālistisks skats uz vēsturi, uz to kādas kļūdas pieļautas un zināšanas gūtas. Pseidokonservatīvajiem vēsture ir dekorācija, no kuras var izvēlēties propagandai tajā brīdī vajadzīgos elementus. Piemēram, Putinam un viņa “konservatīvajiem” atbalstītājiem lieli svētki ir “uzvara” 2. Pasaules karā, ignorējot, kā PSRS un Vācija karu uzsāka kopā kā sabiedrotie. PSRS gadiem uz Vāciju veda vagonus pilnus ar karam nepieciešamajām izejvielām. Tāpat Krievija grib iegūt Ukrainas teritorijas, jo tās ir “krievu vēsturiskās zemes”. Tad kā ar japāņu vēsturiskajām zemēm - Kuriļu salām, ar somu vēsturisko zemi Karēliju un vāciešu vēsturisko zemi Kēnigsbergu? Vēsturiskā taisnīguma labad varbūt Krievija atdos šīs zemes saviem “vēsturiskajiem īpašniekiem”?

4) Klasiskais konservatīvisms nosaka orientēšanos uz kopīgu sabiedrības labumu. Pseido-konservatīvie tīšuprāt sašķeļ sabiedrību, lai sabiedrības grupas cīnītos savā starpā, nevis izaicinātu pastāvošo varu. Vienlaicīgi arī vara izzog sabiedrības resursus un sadala tos savā starpā, nevis izmanto nācijas kopīgam labumam. Pseido-konservatīvā Krievija konstanti veido ienaidnieku tēlus: “Kolektīvos Rietumus”, LGBT, liberāļus, kamēr miljardieri izzog valsts kasi. Un, protams, karš… Tā vietā, lai krievus izceltu no nabadzības, miljardi tiek veltīti “brāļu tautas” ukraiņu slepkavošanai.

5) Visbeidzot pseidokonservatīvismu raksturo antiintelektuālisms. Neatkarīgi domātāji, institūcijas, žurnālisti var izcelt nesakritības Krievijas politikā. Tāpēc Krievijā tevi aizturēs un nodauzīs ar stekiem par to, ka tu esi atļāvies uz ielas nostāties ar baltu papīra lapu rokās protestējot. Jā, pat balta papīra lapa ir pārāk bīstama Putina režīmam. Ne bez iemesla mēs visi zinām stāstus par Krievijā nogalinātajiem žurnālistiem un opozicionāriem, slēgtajām mediju un nevalstiskajām organizācijām, kuras turklāt vēl tiek pasludinātas par “teroristiskām”, “ekstrēmiskām”, “Rietumu finansētām”. Ne bez iemesla padomju represijas netiek pētītas un dokumenti joprojām ir noslepenoti, ne bez iemesla intelektuāļi tiek atzīti par “ārvalstu aģentiem” un ne bez iemesla kara kritizēšana ir kriminalizēta.

Vēl viena Krievijas “konservatīvisma” problēma ir tajā, ka konservatīvisms nozīmē konservēt kaut ko, kas jau pastāv – vai tās būtu institūcijas, tradīcijas vai kas cits.[3] Putina režīms gan cenšas izdarīt kaut ko pavisam citu, proti, atdzīvināt jeb pārbūvēt kaut ko mitoloģizētu no pagātnes, kas vairāk neeksistē (un, iespējams, nekad nav eksistējis, kā krievi to iedomājas). Putins vēlas atgriezt PSRS superlielvaras statusu. Bet tās institūcijas, ekonomika un sabiedrība vairs neeksistē. Vairs nepastāv arī Krievijas impērija ar tās aristokrātiju un pareizticīgo kultūru, kas nosprāga jau pirms vairāk kā simts gadiem.

Īsts krievu konservatīvais mūsdienās strādātu pie Krievijas īstās un pastāvošās sabiedrības stiprināšanas. Tā vietā tiek iznīcināti mediji, pilsoniskā sabiedrība, tiesiskums un starptautiskais miers, lai varētu atgriezties pie iedomātas agrākās varas fantāzijas.

Bet neapstāsimies šeit. Raksim dziļāk Putina mītos par “konservatīvo” Krieviju.

Apgalvojums: Krieviem ir liela dvēsele, viņi rūpējas viens par otru.

Realitāte: Mīlestība pret otru Krievijā izpaužas savu dēlu sūtīšanā gaļas uzbrukumos Ukrainā, kur viņi ies bojā briesmīgā, bezjēdzīgā nāvē. Par zaudēto dēlu nav jāsatraucas, jo māte piedzemdēs vēl un – par katru mirušo dēlu mātes saņem pelmeņu pakas, dārzeņus, kažokus un pat Ladas.

Neaizmirsīsim to, kā Krievijas vīrieši mīl savas sievietes. Oficiālā statistika Krievijā liecina, ka apmēram 40% no vardarbības norit ģimenē.[4] Katru dienu līdz 36 tūkstošiem sieviešu un 26 tūkstošiem bērnu Krievijā saskaras ar vardarbību ģimenē. 2011. gadā veiktā aptaujā tika secināts, ka 38% sieviešu saskārušās ar psiholoģisku vardarbību un katra piektā sieviete ir cietusi no fiziskas vardarbības, kas nākusi no vīru vai partneru puses.

Katru gadu Krievijā no vardarbības ģimenē mirst 14 tūkstoši sieviešu, kas nozīmē, ka ik 40 minūtes tiek nogalināta sieviete.[5]

Krievijas vīrieši bieži savus varoņdarbus pastrādā alkohola reibumā. Krievija ir 27. vietā pasaulē alkohola patēriņā uz vienu iedzīvotāju.[6] 2009. gada pētījumā tika atklāts, ka starp 1990-2001.g trīs Sibīrijas pilsētās 52% no mirušajiem vecumā no 15 līdz 53 gadiem nolika karoti tieši alkoholisma komplikāciju dēļ.[7] Trīs galvenās komplikācijas bija: vardarbība un negadījumi, saindēšanās ar alkoholu un akūtas sirds slimības.

Krievijas alkoholisma apjomus ir grūti aplēst, jo līdz pat pusei no krievu dzertā alkohola ir kandža.[8] Tā ka patiesie rādītāji var būt daudz augstāki.

Krievijā izplatās arī narkomānija: apmēram 2% no Krievijas iedzīvotājiem regulāri injicē narkotikas.[9] Kopumā Krievijā ir apmēram 5 miljoni narkotiku atkarīgo.[10] 2020. gadā 18 tūkstoši cilvēku pārdozēja no nelegālām narkotikām un 7,3 tūkstoši no tiem mira. No kara Ukrainā daudzi karavīri atgriežas atkarīgi no narkotikām, lai spētu sagremot redzēto, tostarp pašu paveikto.[11]

Narkotiku injicēšana ir viens no iemesliem, kāpēc Krievijā strauji izplatās HIV. Dēļ dzīves dārdzības cilvēki biežāk izvēlas netērēt naudu šļircēm un prezervatīviem, kas vēl vairāk palīdz HIV izplatībā. Daudzi pētnieki HIV izplatību Krievijā dēvē par epidēmiju. Krievijā ir vairāk nekā miljons HIV inficēto, turklāt vēl daudz gadījumu ir neatklāti.[12] 2016. gadā vien tika atklāti 103 tūkstoši jauni inficēšanās gadījumi. HIV/AIDS ir kļuvis par vienu no TOP 10 priekšlaicīgas nāves cēloņiem Krievijā.

Kara Ukrainā dēļ Krievijai trūkst naudas HIV izplatības apturēšanai.[13] Piemēram, šogad nevalstiskā organizācija AIDS.CENTER Foundation, kas nodarbojas ar testēšanu, ārstēšanu un izglītošanu, nesaņēma valsts atbalstu. Vēl nesen epidēmija bija koncentrēta homoseksuālu vīriešu, prostitūtu un narkomānu populācijās, bet šobrīd jau izpletusies visā sabiedrībā.

Apgalvojums: Krievija ir kristietības citadele.

Realitāte: Kā precīzi teicis politologs Andis Kudors – Krievijas reliģiskums un pareizticība ir fasāde.[14] Krievija slepkavoja pareizticīgos gruzīnus, bet tagad slepkavo “brāļu tautu” pareizticīgos ukraiņus. Gluži kā padomju laikos, pareizticīgie paļaujas nevis uz Dievu, bet uz draudzību ar laicīgo varu.

Pareizticība Krievijā ir tikai viens no Putina varas instrumentiem. Svētais tēvs iesvēta krievu karavīrus un tad kā gaļas masu svētīgi sūta viņus nosprāgt bezjēdzīgā karā, lai Putins varētu ieiet vēsturē kā kārtējais Krievijas cars un militārais ģēnijs. Iesvētīti tiek arī tanki un pat raķetes – viss, lai slepkavotu “brāļu tautu”.

Aina iz dzīves: Uralvagonzavod rūpnīcā ierodas Krievijas pareizticīgais mācītājs melnos paltrakos. Ar pompozu atvēzienu viņš uz visām debespusēm vēž savu svētā ūdens birsti, apslakot T-90 tankus ar svēto ūdeni.[15] Gluži līdzīgi notiek arī krievu karavīru iesvētīšana. “Tā Ivana vaigu, kuru skāris svētais ūdens, tas ir gatavs miršanai varoņa nāvē. Nebīsties, krievu dēls, tavu devumu neaizmirsīs ne Dievs, ne Putins.”

Krievija pilna mēroga iebrukumā Ukrainā ir nogalinājusi vismaz 47 ukraiņu kristiešu līderus no dažādām konfesijām.[16] Krievija Ukrainā veic “de-sātanizācijas” kampaņu, kuras laikā notiek īpaša vēršanās pret protestantiem, dēvējot viņus par sektantiem, Rietumu aģentiem un ekstrēmistiem.[17]

Gluži kā padomju laikos, okupācijas vara ar varu konsolidē dažādu konfesiju ticīgos vienā baznīcā, ko kontrolē valsts apstiprināts un Krievijai lojāls vadītājs. Kāpēc? Jo ne jau konfesijas vai reliģija rūp Putinam. Jāatkārto tikko teiktais – baznīca ir Putina varas rīks. Vajag, lai muļķi tic, vai vismaz izliekas, ka tic, vienai baznīcai, kura ir Putina pakļautībā.

Krievijas svētīgie karavīri ir Ukrainā iznīcinājuši vairāk nekā 600 reliģiskās vietas kopš kara sākuma.[18]

Mācītājam, kurš Krievijā iestājās pret karu Ukrainā, tika piespriests 4 gadu cietumsods darba nometnē.[19] Šis mācītājs, vārdā Nikolajs Romanjuks, bija atļāvies rīkot sprediķi pret karu 2022. gadā. Romanjuks nosauca iebrukumu Ukrainā par “ne mūsu karu” un tiesā uzstāja, ka savā sprediķī iestājās pret cilvēka dzīvības atņemšanu. Kā gan mācītājs varēja iestāties pret slepkavošanu?

Viena lieta, par ko pamatoti kritizēt varētu Eiropu, tā ir masu imigrācija. Tomēr Krievijai ar to neiet diži labāk. Šobrīd 15% no 143 miljoniem Krievijas iedzīvotāju ir musulmaņi.[20] Turklāt musulmaņi, kuri ir pārsvarā etniskās minoritātes, ir visstraujāk augošā sabiedrības daļa. Etniskajām krievietēm dzimst vidēji 1,3 bērni, savukārt musulmaņu kopienās sieviete vidēji dzemdē 2,3 bērnus.[21]

Demogrāfija ir liktenis. Nebūs ilgi jāgaida līdz par Krievijas galvaspilsētu kļūst Tatarstānas galvaspilsēta Kazaņa. Tā ir burvīga pilsēta, mūsu pašu progresīvie aiz skaudības sarktu: puse tās iedzīvotāji ir krievi, bet otra puse tatāri.[22]

Bet ko par šo saka Krievijas vadonis Putins? 2016. gadā viņš paziņoja, ka Krievija vienmēr būs musulmaņu pasaules sabiedrotais.[23] 2015. gadā viņš piedalījās lielākās mošejas atvēršanā Maskavā, kurā var pulcēties 10 tūkstoši cilvēku.[24]

Protams, tad vēl jāmin Kadirovs un Čečenija. Vēl tikai 25. novembrī LSM rakstīja, ka Čečenija ir ieviesusi jaunu sieviešu modes aizliegumu, kas aizliedz tradicionālo apģērbu ar vīrišķīgiem elementiem.[25] Oktobra beigās sievietēm arī tika aizliegts iziet ārā bez galvas lakata.

Manuprāt, Kudors ir perfekti pateicis: “Putina un viņa līdzgaitnieku īstā reliģija ir nauda un vara, pārējais ir vairāk fasāde ar uzrakstu “Krievu pasaule” (..)”.[26]

Apmēram 70% krievu identificē sevi kā pareizticīgos.[27] Kaut arī kopš padomju laikiem ir būtiski pieaudzis to skaits, kuri vārdos saka, ka tic dievam un ir reliģiozi, tikai 7% Krievijas iedzīvotāju kaut reizi mēnesī apmeklē baznīcu.[28] ASV katru nedēļu baznīcu apmeklē 30% iedzīvotāju.[29]  Kudora vārdiem: “Krievijas pareizticība ir daļēji kultūras identitātes un ne vienmēr reliģiskās pārliecības faktors”.[30]

Apgalvojums: Krievija ir attīstīta valsts.

Realitāte: Krievija neaprobežojas tikai ar Maskavu un Sanktpēterburgu. Ārpus šīm pilsētām atklājas Krievijas patiesā aina, esot degradētam benzīntankam. Daži interesanti fakti:

1) Krievija sirgst ar sūdainu problēmu. Burtiski. Krievija ir pirmajā vietā attīstīto valstu vidū attiecībā uz iedzīvotāju skaitu, kuriem nav iekštelpu labierīcību.[31] Apmēram ceturtā daļa krievu jeb 35 miljoni Krievijā iet nokārtot dabiskās vajadzības āra mazmājiņā. Lauku apvidos gandrīz 2/3 iedzīvotāju nav iekštelpu tualešu. Par izsmieklu ir kļuvusi Domestos tīrīšanas līdzekļu kompānijas rīkotā kampaņa Krievijā, meklējot sliktākās tualetes Krievijā.[32] Konkursā uzvarēja sešas skolas, kuras kā balvu ieguva bezmaksas sanitāro mezglu remontu. Jāsaka paldies Domestos. Dažas no bildēm var skatīt šeit Delfu rakstā. Ja kultūra patiešām sākas no mazmājiņas, tad lai dievs stāv klāt Krievijai!

2) Vairāk nekā 80% notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Krievijā nedarbojas vai nenodrošina nepieciešamo attīrīšanas kvalitāti.[33] Īpaši nožēlojama situācija ir lauku reģionos. Tas nozīmē, ka neattīrīti notekūdeņi nonāk dabā, tostarp dzeramajā ūdenī. Būtiskākais cēlonis šai problēmai ir finansējuma trūkums. Bet krieva cilvēkam galvenais nav dzeramā ūdens tīrība. Ka tik sanāktu tankiem un raķetēm!

Stāsta Tulas iedzīvotāja (pilsēta ~200km no Maskavas, piektdaļai pilsētas nav centralizētas notekūdeņu sistēmas): “Ikdienā mēs mazgājamies vannā, veļasmašīnas ūdeni izlejam tajā pašā vannā, tad visu salejam spaiņos un nesam ārā pagalmā. Vecmāmiņa dzīvo virs mums, viņa no mājas ārā neiet – grūti nokāpt pa kāpnēm. Viņa lej savus spaiņus, tai skaitā tualetes [spaini], ārā pa logu.”.[34]

Turpina Nadežda, cita Tulas iedzīvotāja: “Mums nav nekā. Tualetes vietā mums ir āra būdiņa, ūdeni nesam no pumpja ap stūri, apkure – ar malku. Mums nav nekāda ērtību, izņemot elektrību un gāzi.”.[35]

Vēl Vladimira komentārs: “Viss no mūsu notekbedres aiztek Upa upē, jo ūdens līmenis ir zems. Gaidām pilsētas sakārtošanu – varbūt mums paveiksies… (..).”.[36]

Salīdzinājumam var izmantot Kanādu. Tās iedzīvotāju blīvums ir vēl uz pusi mazāks nekā Krievijas, bet Kanādā gandrīz visas mājsaimniecības ir nodrošinātas ar iekštelpu labierīcībām.[37]

Nav pārsteigums, kāpēc pašnāvības ir būtiska problēma Krievijā. 2021. gadā uz 100 tūkst. iedz. Krievijā pašnāvību veica 21,4 cilvēki. Veicot aprēķinu, sanāk, ka vairāk nekā 30 tūkstoši Krievijas iedzīvotāju katru gadu paši izbeidz savu eksistenci. Puse no pašnāvībām Krievijā tiek veiktas alkohola reibumā.[38] Un vēl 67% slepkavību notiek alkohola reibumā.[39]

Apgalvojums: Krievija iestājas par dabisku ģimeni.

Realitāte: Krievija izmanto dabiskās ģimenes aizstāvības ideju savas varas tēla piepucēšanai un noturēšanai.[40] Putins cenšas sevi sasaistīt ar dabiskas ģimenes jēdzienu, it kā būtu to radījis.

Kremļa propaganda (par nelaimi) dod lielisku iespēju Eiropas progresīvajiem pasludināt, ka dabiska ģimene un tradicionālās vērtības ir putinisms un autoritārisms. Mēs to redzējām Stambulas konvencijas sakarā, kad visi konvencijas opozicionāri tika pasludināti par kremļa propagandas upuriem. Tev kā Eiropas konservatīvajam ir grūti iestāties par tradicionālajām vērtībām, jo tās tiek piedēvētas autoritārajam, slepkavnieciskajam Putina režīmam, kaut arī abiem nav nekāda sakara.

Atkal minēšu dažus faktus. Piemēram, par tradicionālu vērtību tiek uzskatīta cīņa pret abortiem. 2020. gadā Krievijā uz 1000 dzīvi dzimušiem bērniem tika veikti 314 aborti, salīdzinot ar 188 Eiropas Savienībā.[41] Jā, jūs izlasījāt pareizi! Tradicionālajā Krievijā abortus veic ievērojami biežāk, nekā progresīvajā “Gejropā”!

2022. gadā tika izbeigtas 500 tūkstoši grūtniecību, kamēr piedzima 1,3 miljoni bērnu.[42]

Pret abortiem asi iestājas Putina marionete patriarhs Kirils. Viņš ir izteicies: “Mums vajag vairāk cilvēku. Tā ir acīmredzama fakta atzīšana, ko saprot visi – gan politiķi, gan sociologi”.[43] Skaidrs, ka cilvēki ir vajadzīgi Krievijas militārās doktrīnas ietvaros, lai veiksmīgi veiktu gaļas viļņu ofensīvas. Krievijai ir ierobežots skaits “čmobiku”, kuriem iedot šauteni ar trīs lodēm, ar roku norādīt virzienu uz ukraiņu ierakumiem un pateikt: “skrien tur!”.

2022. gadā Kremlis atjaunoja padomju laika Mātes Varones balvu sievietēm, kurām ir desmit vai vairāk bērnu, piedāvājot vienreizēju naudas balvu 16 500 ASV dolāru apmērā.[44] Vēl Krievijas Valsts Dome 2024. gadā pieņēma likumu, kas nosaka sodu par “bezbērnu propagandas” sludināšanu.[45] Indivīdi varēs saņemt sodu līdz 4000 ASV dolāru apmērā, bet organizācijas līdz 45 tūkstošiem.

Izskatās, lai kā Kremlis mēģinātu, cilvēki nez kāpēc varenajā Krievijā negrib radīt bērnus…

Tad vēl ir arī laulību šķiršana. 2024. gadā uz katrām desmit jaunām laulībām tika reģistrētas astoņas šķiršanās.[46] 2023. gadā tika reģistrētas 683 tūkstoši šķiršanās. Krievijā ir trešais augstākais šķiršanās radītājs pasaulē, skatot šķiršanās skaitu pret tūkstoš iedzīvotājiem.[47] Nu, ļoti tradicionāli!

Protams, Krieviju var uzteikt, piemēram, LGBT propagandas aizliegšanā. Uz kaut ko līdzvērtīgu Eiropā var pat necerēt. Tomēr, kāpēc tad Krievijas elites bērni studē Rietumu universitātēs un iegādājas īpašumus Rietumos? Izskatās, ka ikviens, kuram ir iespēja, pamet “dabiskās ģimenes bastionu”.

Apgalvojums: Putins ir ģēnijs.

Realitāte: Putins ir aprobežots idiots.

Visgrandiozākais Putina idiotisma piemērs, manuprāt, ir tas, kā tika veikts pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Sagaidīt, ka Kijiva kritīs dienu laikā; Rietumi noteiks Krievijai tikai sankcijas un pavicinās pirkstu Krievijas virzienā; NATO ir sadrumstalota utt.

Hitlers iebrukumam Francijā bija sagatavojis 3,6 miljonus karavīru. Putins cerēja iekarot ģeogrāfiski lielāku Ukrainu tikai ar 200 tūkstošiem krievu.

Ukraina ir iznīcinājusi labākās un kaujas spējīgākās Krievijas militārās vienības, nogremdējusi Krievijas kreiseri “Moskva”, nogalinājusi simtiem tūkstošus “krievu pasaules” nesēju, operācijas “Zirnekļtīkls” laikā bojāja vai iznīcināja desmitiem krievu lidmašīnu utt.

Neveiksmīgi cenšoties ieņemt Kijivu, Krievijas deģenerāti bija 2023. gada februārī pamanījušies izveidojuši 60km garu bruņutehnikas kolonnu, kurai beigusies degviela, pārtika un munīcija. Krievijas tehnika bez ziemas riepām iestiga dubļu bedrēs, lūdzot ukraiņu zemniekus viņus izvilkt no tām ar traktoriem.

Putins ir apvienojis NATO, turklāt to paplašinājis, iesaistot aliansē agrāk neitrālās Somiju un Zviedriju. NATO ir pacēlusi savu aizsardzības tēriņu prasību līdz 5% no IKP. Putins ir padarījis Krieviju par sankcionētāko valsti pasaulē.

Sibīriju ieņem ķīniešu kolonizatori, bet musulmaņu minoritātes vairojas uz pusi ātrāk kā etniskie krievi. Internetā parādās video, kur krievu meitenes, pie krievu mirušajiem karavīriem domāta pieminekļa, danco kopā ar brūniem Libānas arābiem.

Ja šis ir krievu tautas ģēnijs, tad man ir bail domāt, kā izskatās krievu tautas idiots.

Nobeigumā – kas tad ir Krievija?

Krievija ir valsts, kas 90. gados centās iet demokrātiskas, attīstītas, kapitālistiskas valsts ceļu, taču pie pirmajām grūtībām izgāzās kā veca sēta. Krievi atļāva, ka varu valstī pārņem kleptokrāti, slepkavas, meļi un tagad savas “vērtības” cenšas eksportēt ārpus savām robežām. Ne velti 2014. gads Ukrainā un pro-demokrātiskā revolūcija bija tik bīstama Putinam. Tā radīja precedentu, kur tautai ir teikšana pār valsts likteni un resursiem. Putins to nevarēja pieļaut Krievijā, tāpēc uzsāka karu, pasludinot sevi par svētu tradicionālo vērtību aizstāvi.

Krievijas nākotne nav ne slāviska, ne kristīga. Krievija ar savām 190 etniskajām grupām patiesībā ir multikulturālisma citadele. Krievija ver Āfrikā “Krievu namus” un kultūras centrus, mācot afrikāņiem krievu valodu, “kultūru” un vervē viņus karam.

Ne bez iemesla es minu Āfriku – jo Krievija ir Eiropas Āfrika. Vieta, kur gaismas ātrumā izplatās HIV, kur ikdienišķa ir vardarbība pret sievieti, alkoholisms, narkomānija, atpalicība, ekstrēma ienākumu nevienlīdzība, kleptokrātiska valsts pārvalde, cenzūra, korupcija. Jā, Krievijai patīk runāt par Ukrainu kā korumpētu valsti, tomēr Ukraina pēc korumpētības rādītājiem nestāv pat tuvu Krievijai.

Novērtē šo rakstu: