Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva
“Austošā Saule”26.08.2024.
Komentāri (174)
Iesaki rakstu: 
Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu iesaistīšanu.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē lasāms, ka Latvija pieteikusi kandidatūru Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) 2025. gada vēlēšanās dalībai 2026.–2027. gadā. DP ir par starptautisko mieru un drošību atbildīgā ANO struktūra, tās lēmumi ir saistoši visām ANO dalībvalstīm un tajā darbojoties piecas pastāvīgās dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, ASV, Francija, Krievija, Ķīna) un desmit dalībvalstis, kuras ievēl uz diviem gadiem. [1]
Tomēr bez aktīvas darbības dalība ANO un tās DP nerada starptautisko mieru un drošību. Katra no DP pastāvīgajām dalībvalstīm var bloķēt jebkuru lēmumu pieņemšanu, ko arī pašlaik piemēro Krievijas Federācija, kura vismaz kopš 2008. gada augusta veic dažādas intensitātes agresīvas un teroristiskas darbības pret kaimiņvalstīm Gruziju un Ukrainu, kopš 2022. gada 24. februāra – pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
ANO un tās DP nespēj pildīt savas funkcijas starptautiskā miera nodrošināšanā pret to, jo aktīvas un efektīvas darbības šajā ziņā liedz tā pati Krievijas Federācija ar ANO DP pastāvīgās dalībvalsts tiesībām. Tā turklāt rotācijas kārtībā periodiski reizi 15 mēnešos uz vienu mēnesi ir ANO DP padomes prezidējošā valsts ar sava ārlietu ministra klātbūtni, ko vērojām arī šī gada jūlijā un kas ieplānots 2025. gada oktobrī [2], tātad pēc tam vienu reizi arī Latvijas cerētās dalības DP laikā 2026.–2027. gadā, orientējoši 2027. gada janvārī.
Ir tiesību zinātnieki, kas uzskata par efektīvu Krievijas Federācijas nogurdināšanas taktiku “gaņģos” ar starptautiskās tiesvedības un sankciju lērumu, ar mērķi izsmelt tās resursus. Nenoliedzot speciālistu tiesības dažādi profesionāli pašapmierināties, tomēr svarīgāks ir visu iespējamo līdzekļu izmantošana vislabākajā veidā, kur juridisks relatīvisms un kazuistika nav visefektīvākais risinājums. Pretējā puse pret to izmanto perversu propagandu ar Krievijas Federācijas ārlietu ministra Lavrova, pārstāvja Nebenzjas un citu paustiem apzinātiem un nekaunīgiem pretrunīgiem meliem, piemēram, vienlaikus gan par to, ka krievu imperiālistu agresijas Ukrainā nav un visi postījumi ir izdomāti, gan ka cietusī valsts pati sevi apšauda, gan ka uzbrukums ir bijis, bet tas ir pamatots preventīvi pret kaujas odu audzēšanu Ukrainā un citiem murgainiem motīviem.
À la guerre comme à la guerre, tomēr mēs atzīstam patiesības vērtību, tāpēc nesacentīsimies ar ienaidnieku apmelošanā, nodevībā un liekulībā. Savs laiks ir šaušanai, savs laiks argumentācijas mežģīņu aušanai, tāpēc pilnvērtīgi jāizmanto esošie tiesiskie mehānismi, kas šajā gadījumā būtu nepieļaut Krievijas atrašanos ANO DP.
Atšķirībā no Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē minētā, ANO Statūtu 23. panta 1. punkta tekstā oficiālajās valodās [3] DP pastāvīgās dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, ASV, Francija un Ķīnas Republika [4], kā arī PSRS, nevis Krievijas Federācija, kura kā DP pastāvīgā dalībvalsts tika faktiski kooptēta PSRS vietā kopš 1992. gada 31. janvāra pēc 1991. gada 24. decembrī iesniegtās vēstules ANO ģenerālsekretāram no Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina par to ar lūgumu, kuru atbalstīja 11 agrākās PSRS dalībvalstis ar 1991. gada 21. decembra deklarāciju, neiebilda esošās ANO dalībvalstis un kā pamatošanai pat tiesību zinātnieki piesauc tikai ieradumu un ieilgumu. [5]
Var secināt, ka juridiski Krievijas Federācijas kooptēšana par ANO DP pastāvīgo dalībvalsti PSRS vietā nav notikusi tiesiski, jo nav (vai nav zināms, ka būtu) izmantots pieejamais juridiski korektais instruments sine qua non attiecībā uz Krievijas Federācijas pastāvīgās dalībvalsts statusu ANO DP – grozījumi ANO Statūtos.
Jau pašlaik pieejams tiesiskais līdzeklis un iespējama aktīva darbība ļautu Latvijai pienācīgi sagatavot kandidēšanu dalībai ANO DP nolūkā veicināt starptautisko mieru un drošību, nevis tikai atsēdēt savu laiku ANO un pat tās DP. Atbilstoši ANO Statūtu 11. un 18.pantam, lai veicinātu ANO noteiktās tiesiskās kārtības ievērošanu un iesaistīšanos starptautiskā miera uzturēšanā, Latvija var ierosināt ANO Ģenerālajai asamblejai saskaņā ar ANO Statūtu 108. pantu grozīt šo statūtu 23. panta 1. punktu, izslēdzot no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu uzskaitījuma PSRS, kura vairs neeksistē. Lai gan par to nav strīda, par PSRS izbeigšanos var uzreiz iesniegt arī pierādījumus.
Tieši šādi, ar grozījumiem ANO Statūtu 23. panta 1. punktā, nevis vienkārši vēstules veidā, tiesiski būtu risināma PSRS aizstāšana ANO DP [6]. Ex iniuria ius non oritur, tādēļ līdz šādai ANO Statūtu grozīšanai procesuāli tiesiski noteiktajā kārtībā ASV un citām ANO organizāciju mītnes valstīm būtu pamats Krievijas Federācijas pārstāvjus ne tikai nākotnē izķert un sodīt vainojamos nodarījumos, bet jau tagad tos neielaist ANO struktūru ēkās un nepielaist darbā.
Ja šajā procesā kāda cita valsts tomēr ierosinātu ANO Statūtu 23. panta 1. punktā PSRS vietā ierakstīt Krievijas Federāciju, kas pēc tam tiktu apstiprināts ANO Statūtu 108. panta kārtībā (praktiski maz ticams, kādēļ var vēl neaiztikt Ķīnas Republikas nosaukumu [7]), tad sliktāk nekļūtu, tiktu tikai juridiski nostiprināta esošā faktiskā situācija, toties Latvija varētu necensties kandidēt uz DP, līdz ar citām saprātīgām valstīm pamatoti nolemt ANO Tautu Savienības liktenim, mainot starptautiskās drošības arhitektūru, izstāties no ANO un veidot citu, sakarīgu valstu struktūru.
[1] https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-kandidatura-ano-drosibas-padome-2026-2027?utm_source=web&utm_medium=site-un&utm_campaign=un-sc
[2] https://main.un.org/securitycouncil/en/content/presidency
[3] Skat., piemēram, https://www.un.org/en/about-us/un-charter/full-text
[4] Vietnē likumi.lv gan Valsts valodas centrs to nez kāpēc iztulkojis kā “Ķīnas Tautas Republika”.
[5] https://www.justsecurity.org/80395/united-nations-response-options-to-russias-aggression-opportunities-and-rabbit-holes/
[6] Šeit netiek apskatīti hipotētiski gadījumi, piemēram, kas būtu jādara, ja Krievijas Federācija vai jebkura cita valsts no 1991./1992. gada līdz šodienai būtu lūgusi to uzņemt ANO, bet procesuāli tas nebūtu izdevies, kad gan varētu ņemt vērā ieražas un ieilgumu. ANO Statūtos uzskaitītas tikai Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis (23. panta 1. punktā), kuras mainot, ir jāgroza arī ANO Statūti.
[7] Ar Ķīnu situācija ir atšķirīga, jo ANO Statūtu pieņemšanas laikā bija tikai viena – Ķīnas Republika.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
