Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš pat pēc atkārtota jautājuma publiski spēja nosaukt tikai vienu valsti – Franciju, kur jau darbojas likums, kas līdzīgi Latvijas iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes un specdienestu iecerētajam dod valstij tiesības aizliegt izbraukt no tās cilvēkiem ar „nepareiziem” uzskatiem. Tagad viņam būs iespējams nosaukt vēl vienu – līdzīgi normatīvo aktu grozījumi Krievijas Valsts domē nule pieņemti pirmajā lasījumā.

Līdz šim Krievijā zaudēt tiesības izbraukt no valsts varēja cilvēki, kam ir pieeja valsts noslēpumam, militārajā dienestā iesauktie, Federālā drošības dienesta līdzstrādnieki, kā arī personas, kas krimināllietās ir aizdomās turētie un apsūdzētie, un vēl cilvēki, kuri, noformējot dokumentus izbraukšanai no Krievijas, ir uzrādījuši tīši nepatiesas ziņas.

Savukārt jaunie normatīvo aktu grozījumi, kas pieņemti pirmajā lasījumā, paredz, ka aizliegumam izbraukt no valsts pietiks ar „oficiālu brīdinājumu par tādu darbību nepieļaujamību, kuras rada apstākļus kaut vai viena nozieguma veikšanai” no saraksta, kurā uzskaitīta virkne Kriminālkodeksa pantu. Turklāt šo brīdinājumu varēs izteikt gan Federālā drošības dienesta, gan prokuratūras darbinieki gadījumos, ja viņiem ir „ziņas par gatavotām prettiesiskām darbībām”.

Šādu oficiālu brīdinājumu jebkurš Krievijas iedzīvotājs varēs saņemt gadījumā, ja ir informācija, ka viņa darbības var „radīt apstākļus noziegumu izdarīšanai”, kaut arī nav pamata, lai sauktu viņu pie kriminālatbildības. Tas faktiski nozīmē, ka pietiks arī ar izteikumiem internetā, lai uz vairākiem gadiem aizliegtu izbraukšanu no valsts.

Krievijas parlamenta apakšpalāta šos normatīvos aktus pirmajā lasījumā ir pieņēmusi, neraugoties uz Cilvēktiesību padomes izteikto viedokli, ka „ir pilnīgi nesaprotami, kā šāds aizliegums var palielināt valsts drošību” un ka tas var kļūt par „nepieļaujamu līdzekli, lai prettiesiski izrēķinātos ar nevēlamiem cilvēkiem, kuri patiesībā nerada nekādu sabiedrisku bīstamību”.

Pietiek jau ir aprakstījis iekšlietu ministra Riharda Kozlovska sagatavoto Nacionālās drošības likuma grozījumu praktisko būtību:

- Jebkuras valsts drošības iestādes vadītājs varēs sagatavot atzinumu, ka kāds Latvijas iedzīvotājs plānojis ārzemēs piedalīties kādā pasākumā, kas viņu var radikalizēt.

- Iekšlietu ministram pēc šāda atzinuma saņemšanas būs tiesības vienpersoniski aizliegt šim cilvēkam izbraukt no valsts.

- Savukārt šim cilvēkam nebūs tiesību iepazīties ar valsts drošības iestādes atzinumu, viņa vēršanās tiesā ministra lēmuma darbību neapturēs.

- Šī cilvēkam pieteikumu izskatīs slēgtā tiesas sēdē, ar lielu daļu informācijas viņam nebūs tiesību iepazīties, un viņš arī nebūs tiesīgs pārsūdzēt tiesas spriedumu.

Kozlovskis un grozījumu projektu vīzējusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane projekta anotācijā skaidro, ka „vairākas valstis” (neviena konkrēta valsts gan netiek minēta) ir jau „veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos ar mērķi novērst radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos”.

„Ierobežot personas tiesības ceļot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, Šengenas līguma dalībvalstīm un trešajām valstīm” – tas, pēc likumprojekta autoru domām, ir „viens no valsts līdzekļiem minētā novēršanai”.

Saskaņā ar Kozlovska un Pētersones-Godmanes oficiālajiem skaidrojumiem vienīgās sabiedrības „mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt”, nemaz nebūs cilvēki, kuriem tiks aizliegta izceļošana no Latvijas, bet tikai un vienīgi „personas, kas pārkāps noteikto izceļošanas aizliegumu no Latvijas Republikas”.

Kozlovskis iecerējis, ka iekšlietu ministram varētu būt vienpersoniskas tiesības ikvienam Latvijas pilsonim un iedzīvotājam aizliegt iespēju izbraukt no valsts uz laiku līdz pat trim gadiem, turklāt pēc šo trīs gadu termiņa beigām ir iespējams nekavējoties noteikti jaunu aizliegumu, līdz ar to faktiski aizliedzot cilvēkam no Latvijas izbraukt neierobežoti ilgu laiku.

Viss, kas ir vajadzīgs ministram, lai šādu vienpersonisku lēmumu pieņemtu, ir – jebkuras valsts drošības iestādes atzinums, ka „minētā persona ārvalstīs plāno dalību tādos pasākumos, kā rezultātā persona var radikalizēties tādā mērā, ka atgriežoties Latvijas Republikā tā varētu apdraudēt valsts drošību un sabiedrības intereses, vai ja persona savu īpašību dēļ nespēj apzināties dalības sekas minētajos pasākumos”.

Likumprojektā nekas nav minēts par to, kas īsti ir šī radikalizācija, kas tieši un kā tieši to izmērīs un ar kādām metodēm noteiks, kas ir tās īpašības, kas cilvēkam var neļaut apzināties sekas dalībai kādos pasākumos. Savukārt grozījumu anotācijā apgalvots, ka „radikalizācija ir tādu uzskatu pieņemšana, kas pieļauj vardarbības izmantošanu politisku vai ideoloģisku mērķu sasniegšanai” un „radikālās islāma ideoloģijas pieņemšana, kas var novest pie terorisma kā procesa vai cīņas (džihāda) atbalstīšanas un iesaistes tajā”.

„Kozlovska grozījumos” nav noteikts, ka Iekšlietu ministrijai vai kādai citai valsts iestādei būtu pienākums par šāda aizlieguma noteikšanu nekavējoties paziņot cilvēkam, uz kuru tas attiecas. Faktiski tikai, iesniedzot ministrijai oficiālu pieprasījumu, vai arī brīdī, kad cilvēks mēģina doties uz ārzemēm, viņš varēs uzzināt, ka viņam ir aizliegts izbraukt no valsts.

Tas, ka Latvijas pilsonis būs uzzinājis, ka viņam aizliegts izbraukt no valsts, gan nenozīmē, ka saskaņā ar Kozlovska un Pētersones-Godmanes ieceri viņam būtu tiesības uzzināt, kāda tieši informācija ir šī aizlieguma pamatā. Viņš saņems tikai lēmumu par aizliegumu, kurā būs piemēroto tiesību normu uzskaitījums, termiņš, uz kādu ir noteikts personai aizliegums izceļot, un norāde, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

Šo lēmumu viņš varēs pārsūdzēt mēneša laikā kopš brīža, kad par to būs uzzinājis, turklāt lēmuma apstrīdēšana tiesā saskaņā ar „Kozlovska grozījumiem” neapturēs tā stāšanos spēkā, - viņš, kā to vienpersoniski būs noteicis iekšlietu ministrs, vienalga nedrīkstēs izbraukt no valsts.

Kozlovskis un Pētersone-Godmane iecerējuši, ka pieteikumu uzreiz izskatītu Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, turklāt tā spriedums vairs nebūtu pārsūdzams. Tikai šī viena vienīgā tiesas sastāva ieskatā būtu gan tas, vai uz lietas izskatīšanu vispār aicināt attiecīgās drošības iestādes pārstāvi, gan tas, vai lietu skatīt atklāti.

Ir gan skaidri noprotams, ka šīs lietas tiks skatītas tikai un vienīgi slēgtās tiesas sēdēs, lai „aizsargātu valsts noslēpumu vai citu ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta ar valsts drošību, kā arī personas privātās dzīves apstākļus, komerciālo vai profesionālo noslēpumu”.

No „Kozlovska grozījumiem” neizriet, ka cilvēkam, kuram iekšlietu ministrs būs aizliedzis izbraukt no valsts, vispār būs tiesības iepazīties ar atzinumu, uz kura pamata šāds lēmums pieņemts, jo šis atzinums var saturēt „valsts noslēpumu”. Tiesa, nezinot, kas šajā atzinumā minēts, viņam „ir pienākums iesniegt viņa rīcībā esošos pierādījumus, kas apliecina lietas izspriešanai būtiskus apstākļus”.

Lai iegūtu kaut jel kādu skaidrību par to, kas ir viņa „radikalizēšanās”, cilvēkam, kurš būs vērsies tiesā, nāksies izmantot par pārstāvi „Latvijā praktizējošu advokātu, kuram ir izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam”. Ja viņš šādai pārstāvībai nepiekritīs, tiesa ar valsts noslēpumu saistīto informāciju pārbaudīs, pašam aizliegumu saņēmušajam un viņa izvēlētam advokātam liedzot iespēju ar to iepazīties.

Arī viss tiesas sēdes protokols, kurā būs skartas „valsts noslēpuma” tēmas, saskaņā ar „Kozlovska grozījumiem” būs klasificējams kā valsts noslēpuma objekts. Turklāt, kā jau minēts, šādi noritējušas tiesas spriedums būs galīgs un nepārsūdzams.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....