Krievija pasludina karu „sātanistiem” un meklē glābiņu Āfrikā

Labi atceramies Putina stāstu par skolas gadiem, kad viņš bija iedzinis žurku stūrī un tā negaidīti uzbrukusi viņam. Nākamais Krievijas vadītājs esot mācījies, ka nevajag nevienu iedzīt stūrī...

Ir skaidrs, ka Putina stāsts jau no paša sākuma bija par viņu pašu, sak, neiedzeniet mani stūrī, es kļūšu ļoti agresīvs! Te ir viena problēma – neviens viņu tur neiedzina, pats ieskrēja un nu vicina dūres. Turklāt skaidro, ka pārstāv garīgo Krieviju, kas cīnās ar sātanu.

Melu varas impērija "garīguma" sardzē

Eiropas Savienība ir noteikusi jau astoto sankciju pakotni Krievijai. Tas notika pēc Krievijas aktivitātēm Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kuras tā maldinoši sauc par referendumiem. Melu impērija turpina melot; tāds ir tās pastāvēšanas raksturs, citādi tā nemāk. Nesen Valdaja diskusiju kluba pasākuma laikā Putins runāja par Krieviju kā garīguma citadeli, kura Ukrainā cīnās ar globālo ļaunumu. Viņam piebalso propagandisti un saka, ka Krievija Ukrainā cīnās ar sātanistiem.

Ja policija notver kādu Krievijas "likumīgo zagli", tad aizturēšanas brīdī viņš netaisnojas, nestāsta pasakas, bet videokameru priekšā saka, ka ir "vor v zakoņe" (likumīgais zaglis) un dzīvo "po poņatijam" (atbilstoši nerakstītiem zagļu likumiem – principiem). Tas gan nenozīmē, ka viņš atzīsies, ko ir darījis, bet vismaz par savu identitāti tāds nemelo.

Ja kāds ir atklāts bandīts, tā ir viena lieta, bet, ja ļaundaris stāsta, cik labs viņš ir, tad ļaunums sabiezē. Iztēlosimies situāciju: kāds, kurš noslepkavojis bērnus, sasauc preses konferenci par bērnu audzināšanas jautājumiem un skaidro, kā bērniem mācīt labo. Turklāt, pieņemsim, ļaundaris paņem labu pedagoģijas grāmatu un savā runā ievij arī patiesības pavedienus. Tie, kuri zina, ka runājošais ir slepkava, var negatīvi uztvert pat to patiesības daļu, ko viņš izmanto starp melu vēstījumiem.

Līdzīgi arī Putins visvairāk kaitē tieši Eiropas konservatīvajiem, kuri iestājas par dabisko ģimeni un nācijvalstu patstāvību. Tādējādi Putins runā vienu, bet panāk tieši pretējo. Ar ironiju var konstatēt, ka autoritārais vadonis ir panācis daudz laba Rietumiem – Zviedrija un Somija soļo NATO virzienā; NATO ir vienota un apzinās savu misiju; arī ukraiņi ir vienota nācija un arī apzinās savu misiju.

Savukārt Eiropas Savienība beidzot meklē ceļus, kā atbrīvoties no enerģētiskās atkarības no Krievijas. Un ar nožēlu jāsecina, ka "tradicionālo vērtību aizstāvis" Putins ir panācis to, ka kristiešiem un konservatīvo principu atbalstītājiem Eiropā ir palikusi grūtāka dzīve tieši viņa nelūgtās "palīdzības" dēļ.

Rakstnieks Dmitrijs Bikovs skaidro, ka Putins vairs nerunā ar savu tautu, jo neciena to. Kā lai ciena tautu, ja tā ir vāja, bet Putins ciena tikai spēku. Bet krievi (un visas pārējās tautas Krievijā) ir ļāvuši ar sevi darīt visu, kas Putinam ienāk prātā. Tāpēc vadoņa runa Valdaja klubā bija orientēta vairāk uz Rietumiem ar mērķi šķelt tos. Putina propagandisti vēl cer, ka Eiropas un ASV konservatīvie skatīs viņu kā sabiedroto tradicionālo vērtību aizstāvībā. Un neliela daļa tiešām ir uzķērusies uz Putina meliem par to, ka viņam vēl rūp jebkādas vērtības.

Uz Āfriku!

Ar vērtībām un propagandu nebūsi paēdis, Kremlis meklē, kur pelnīt. Jaunā ES sankciju pakotne nosaka aizliegumu importēt no Krievijas metālus, koksnes masu un papīru, dažādas ķīmiskās vielas, plastmasu, cigaretes u. c. produktus. Dzelzs priekškars starp civilizēto pasauli un Krieviju lēnām, bet pamatīgi aizveras. To, ka sankcijas pret Krieviju strādā, apstiprina arī fakts, ka Kremlim neatliek nekas cits, kā meklēt draugus citviet pasaulē, tostarp arī Āfrikā.

Šā gada vasarā teroristiskās valsts – Krievijas – ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs bija devies tūrē pa Āfrikas valstīm – Ēģipti, Ugandu, Etiopiju un Dienvidāfrikas Republiku (DĀR). Mērķis – panākt šo valstu atbalstu Krievijas kara noziegumiem Ukrainā un censties samazināt ES sankciju sāpes.

Jūlijā kļuva zināms, ka pēc aizlieguma darboties Eiropā Kremļa propagandas kanāls RT veidos jaunu angļu valodas "mediju tiltu" DĀR, lai Āfrikā izplatītu dezinformāciju un nostiprinātu Krievijas ietekmi melnā kontinenta valstīs. Sākotnējais plāns bija tam pašam mērķim izmantot Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Līdz šim Āfrikas informācijas telpā aktīvi darbojas BBC un Ķīnas Globālā televīzija (China Global Television Network); tagad krievi palīdzēs afrikāņiem ar saviem "alternatīvajiem faktiem".

Kalašņikovi un sarkanās smiltis

Nozīmīga loma Krievijas ietekmes palielināšanai Āfrikā ir Krievijas algotņiem no privātās militārās kompānijas "Wagner", kuras kareivji darbojas Centrālāfrikas Republikā jau vairākus gadus un ir tikuši apsūdzēti cilvēktiesību pārkāpumos, masu slepkavībās, spīdzināšanā, cilvēku nolaupīšanā un izvarošanā. Krievija oficiāli neatzīst savu iesaisti, tāpēc algotņiem var rasties kārdinājums izdarīt kara noziegumus, jo kurš tad tiesās?! Nez vai kompānijas faktiskajam saimniekam Jevgēņijam Prigožinam rūp starptautiskās tiesības, turklāt – vai viņam ir motivācija panākt ātru konfliktu noslēgšanu? Ja kara nav, kurš maksās algotņiem?

Apvērsuma laikā Burkinafaso galvaspilsētas ielās nemiernieki uzbruka Francijas vēstniecībai un citām iestādēm, cita starpā vicinot arī Krievijas karogus. Jevgēņijs Prigožins apsveica jauno huntas līderi kapteini Ibrahimu Traorē. Bijusī koloniju metropole Francija Āfrikā ir centusies palīdzēt dažādu valstu valdībām cīnīties pret džihādistu kaujiniekiem, no kuriem daži ir saistīti ar "Al Qaeda". Tomēr Francijas ietekme mazinās un Krievijas pieaug, jo daļa Āfrikas līderu ir gatava izmantot "Wagner" grupas pakalpojumus un raudzīties uz Maskavu, nevis Parīzi.

Kremlim ir izdevīgi sūtīt "Wagner" algotņus, jo problēmu gadījumā Krievijas Federācija neuzņemas atbildību, - "mēs jau neko", tie ir privātiekarotāji... Savukārt afrikāņiem patīk nolīgt vāgneriešus, jo tie nemēģina uzspiest kādu normatīvu dienaskārtību, cilvēktiesības utt. Tas ir izdevīgi topošajiem Āfrikas autokrātiem un kleptokrātiem.

Krievu algotņu aktivitātes ārvalstīs nav palikušas nepamanītas Rietumos. Oktobra sākumā par "Wagner" darbību Āfrikā brīdināja ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda, norādot, ka "Wagner" izmanto Āfrikas dabas resursu ieguves, lai finansētu Krievijas kara mašinēriju ne tikai Āfrikā un Tuvajos Austrumos, bet arī Ukrainā. Vairākas Āfrikas valstis apmaiņā pret "Wagner" "militārajām un politiskajām konsultācijām" piešķīrušas algotņiem un ar tiem saistītām firmām ekskluzīvu pieeju zelta, dimantu un urāna ieguvēm.

Prigožins rāpjas piramīdā

Interneta troļļu un militāro algotņu pavēlnieks Jevgēņijs Prigožins pirms kāda laika apzināti nopludināja video no "zeku" vervēšanas pasākumiem Krievijas ieslodzījuma vietās. Otrā pasaules kara prakse atkārtojas – vadonis piedāvā nomazgāt nozieguma vainu ar asinīm Ukrainas zemē. Tikai šoreiz Krievija karo fašisma un cilvēku nīšanas pusē.

Prigožins vairākkārt minēja, ka ir gatavs atbalstīt Krievijas Bruņotos spēkus gan ideoloģiski, gan materiāli, un aicināja arī citus turīgos krievus ziedot vismaz 50% no saviem ienākumiem tā sauktās speciālās operācijas atbalstam. Patiesībā Prigožina nauda ir Krievijas Aizsardzības ministrijas nauda, ​​ko viņš nopelnīja, pateicoties tam, ka bez konkursa ieguva piekļuvi ministrijas ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

FSB un Izmeklēšanas komisija atklāja, ka pakalpojumi sniegti par daudz mazākām summām, nekā norādīts, un sliktais serviss izraisīja saindēšanās gadījumus Krievijas kareivju rindās. Tagad iegūtos līdzekļus Prigožins tērē notiesātu noziedznieku algošanai, kurus viņš sūta uz fronti. Tomēr, spriežot pēc algotņu sūdzībām, ne visi saņem naudu un/vai ne tādā apjomā, kādā tika solīts.

Nobeigumā – buldogu cīņas

Buldogu cīņa zem tepiķa turpinās, un "Putina šefpavārs" pēdējo mēnešu laikā mēģina rāpties Krievijas varas piramīdā augstāk. Pagaidām gan Prigožina politisko varēšanu nevajadzētu pārspīlēt, jo, piemēram, cīniņā ar Jurija Kovalčuka balstīto Sanktpēterburgas gubernatoru Aleksandru Beglovu Prigožinam līdz šim nav bijis lielu panākumu. Cīņa nav galā, pirms dažām dienām Prigožins ir vērsies Ģenerālprokuratūrā ar aicinājumu izmeklēt Beglova it kā izveidoto organizētās noziedzības grupu ziemeļu galvaspilsētā.

Divreiz tiesātais un par laupīšanu cietumā sēdējušais Prigožins apmainās komplimentiem sociālajos tīklos ar Čečenijas galvu Ramzanu Kadirovu, kurš savulaik karoja pret Krievijas federālajiem spēkiem, bet tagad runā un dara to, kas citiem Krievijas Federācijas subjektu vadītājiem netiek atļauts.

Putinam vajag lojālus opričņikus. Holivudas filmās mafijas vadoņa sargus, pretinieku likvidētājus parasti sauc par "muskuļiem". Tad nu oficiālajiem "muskuļiem" – Nacionālās gvardes komandierim Viktoram Zolotovam, KF Drošības padomes sekretāram Nikolajam Patruševam un Ukrainā karojošajam ģenerālim Sergejam Surovikinam – ir jāpievieno "pusoficiāli neoficiālie" – Kadirovs un Prigožins.

Tikai tādam caram kā Putins var būt tādi kalpi. Tā ir mūsdienu Krievija, kur taisnība ir tam, kurš stiprāks. Visi skaistie saukļi no kinofilmas "Brat 2" par spēku, kas izriet no taisnības, izplēn gaisā kā lēta propaganda un patiesību slēpjošs fasādes mālējums.

Buldogi cīnās, iespējams, mēs vērojam, kā jau tiek dalīta nākotnes Krievija. Starp citu, militārais eksperts Ruslans Levijevs nesen ziņoja, ka Prigožina kaujinieki būvējot t.s. Vāgnera aizsardzības līniju Doņeckas apgabalā, kas iekļauj tikai 23. februārī kontrolētās teritorijas... Luhanskas apgabala ziemeļu rajonus kontrolē Krievijas regulārās armijas spēki, tur līnija netiek būvēta. Krievijā pašlaik de facto ir vairākas armijas. Garlaicīgi nebūs.

Novērtē šo rakstu: