Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas parlaments (Augstākā Rada) 2022. gada 14. aprīlī pieņēma paziņojumu “Par Krievijas Federācijas īstenoto genocīdu Ukrainā”. Par atbilstošo lēmumu Nr. 7276 balsoja 363 deputāti. Šis dokuments ir pirmais solis Krievijas patieso nolūku atmaskošanā – iznīcināt ukraiņu tautu. Dokumenta mērķis ir informēt starptautisko sabiedrību, lai vēlāk visus vainīgos varētu saukt pie atbildības. 

Genocīds pieder pie tādiem smagiem noziegumiem, kas saistīti ar masveida vardarbību. Bez genocīda šajā kategorijā ietilpst arī kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Bieži vien šie noziegumi pārklājas, t.i. slepkavība var būt gan kara noziegums, gan noziegums pret cilvēci, gan genocīds. Taču, lai noziegumu klasificētu kā genocīdu, ir jāpastāv konkrētam mērķim pilnībā vai daļēji iznīcināt kādu nacionālo, etnisko, reliģisko grupu vai rasi.

Lai sasniegtu šo mērķi, agresors var slepkavot, nodarīt smagus miesas bojājumus vai kaitējumu veselībai, radīt apstākļus, kas veicina konkrētās grupas iznīcību, īstenot pasākumus, lai nepieļautu, ka konkrētajā grupā dzimst bērni, vai vienkārši atņemt šai grupai bērnus. 

Genocīda definīcija ir stabilākā starp visiem starptautisko noziegumu veidiem. Kopš ebreju izcelsmes poļu jurists Rafaels Lemkins 1933. gadā pirmoreiz lietoja vārdu “genocīds”, pagāja gari 15 gadi, līdz 1948. gadā jēdziena definīcija tika nostiprināta “Konvencijas par genocīda nepieļaušanu un sodīšanu par to” 2. pantā. Tieši tādā pašā formulējumā genocīda definīcija joprojām tiek izmantota visos starptautiskajos krimināltribunālos, kā arī Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtos. 

Iepriekš minētā konvencija, kā arī tālākā starptautisko tiesību attīstība nepārprotami liecina, ka genocīds ir absolūti aizliegts. Šis absolūtais aizliegums nozīmē, ka ikvienai pasaules valstij ir pienākums novērst genocīdu un sodīt par tā īstenošanu, kā arī noteikt kriminālatbildību personām, kas atzītas par vainīgām genocīda īstenošanā. 

Lai to panāktu, starptautisko tiesību organizācijas iedalās tajās, kuru kompetencē ir valstu atbildība (ANO Starptautiskā tiesa), un tajās, kuru kompetencē ir atsevišķu personu saukšana pie kriminālatbildības (Starptautiskā krimināltiesa). Līdz ar to genocīdu var pierādīt kā kādas valsts mērķtiecīgi īstenotu politiku vai kā atsevišķas personas pastrādātu noziegumu. 

Nav šaubu, ka personīgi saukt pie atbildības Putinu, Lavrovu, Šoigu un citas Krievijas amatpersonas, kas atbildīgas par iebrukumu Ukrainā, būs ļoti sarežģīti. Lai to izdarītu, Starptautiskajā tiesā būs jāpierāda šo personu nolūks iznīcināt ukraiņu tautu pilnībā. Tiesa, Putins ne reizi vien savās runās ir izteicies, ka tāda ukraiņu tauta nemaz neeksistē, taču realitātē pierādīt mērķtiecīgu genocīdu ir sarežģīts un garš process. Līdz ar to tas vispirms jādara, ņemot vērā šo personu rīcību, t.i. agresīva kara izvēršanu pret Ukrainu.

Krievijas Federācija kā valsts ir izvērsusi agresiju pret Ukrainu. ANO Drošības padome ir bezspēcīga rīkoties šajā sakarā, jo Krievija ļaunprātīgi izmanto savas veto tiesības. Taču to spēja ANO Ģenerālā asambleja – ar 141 balsi par tā pieņēma rezolūciju, kas Krievijas iebrukumu Ukrainā klasificēja kā agresijas aktu.

Tātad, ja ir konstatēts agresijas akts – un to īstenojusi valsts – saskaņā ar starptautiskajiem likumiem jābūt arī konkrētām personām šajā valstī, kas pieņēma lēmumu par šī agresijas akta īstenošanu. Un šīs personas ir Krievijas valsts augstākās amatpersonas. Tieši šis ir ātrākais un efektīvākais veids, kā pie atbildības saukt Krievijas vadību ar Putinu priekšgalā – apsūdzēt tos agresijas nozieguma pastrādāšanā. 

Nākamais solis šajā procesā būtu noteikt institūciju, kas šīs personas notiesās. Starptautiskā krimināltiesa šajā gadījumā nederēs, jo tā nevar izmeklēt Krievijas amatpersonu vai civiliedzīvotāju pastrādātos agresijas noziegumus, kamēr Krievija nav ratificējusi Starptautiskās krimināltiesas statūtus, kā arī Romas statūtus un tajos veiktās izmaiņas attiecībā uz agresijas noziegumiem. Lieki piebilst, ka tas nekad nenotiks – maz ticams, ka Krievija vēlēsies atvieglot starptautiskās sabiedrības darbu tās amatpersonu saukšanā pie atbildības. 

Tāpēc ir nepieciešams pievērst uzmanību jau februāra beigās izskanējušajam piedāvājumam izveidot īpašu tribunālu pret Ukrainu veikto agresijas noziegumu izmeklēšanai, kas galīgajā versijā tika formulēts 4. martā Lielbritānijas Karaliskajā starptautisko attiecību institūtā (Chatham House) deklarācijas un paziņojuma veidā. Projektu izstrādāja starptautisko tiesību speciālistu grupa, kuras vadītājs ir šīs idejas autors profesors Filips Sendss. Sendss ir labi zināms ar savām publikācijām, no kurām populārākā ir grāmata “Austrumu-Rietumu iela” (East West Street), kas atrodama ikviena ambicioza starptautisko tiesību studenta grāmatplauktā. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau ir pieņēmis lēmumu par šāda tribunāla izveidi kopā ar Ukrainas partnervalstīm, un darbs pie tā jau ir sācies. Tribunāls izmeklēs ne tikai Putinu, bet arī citas Krievijas augsta ranga amatpersonas. Pieredze rāda, ka agresijas noziegumu izmeklēšana noris visai ātri – tos ir vieglāk pierādīt, jo visi nepieciešamie pierādījumi un dokumenti jau ir iegūti. 

Šādu tribunālu ir iespējams izveidot diezgan ātri, pat dažu mēnešu laikā – viss atkarīgs no iesaistīto valstu politiskās gribas. Tribunāla prokurors varēs apsūdzēt tās Krievijas amatpersonas, kas pieņēma lēmumu uzsākt agresīvu karu pret Ukrainu, sākot jau ar Krimas okupāciju 2014. gadā. Pēc tam nāksies izlemt, kā šo procesu turpināt. 

Pastāv divas iespējas. Pirmā – Putinu un viņam pietuvināto personu krimināllietas tiek skatītas aizmuguriski, pat ja šie cilvēki vēl nav sēdušies uz apsūdzēto sola. Otrā – apstāties pie apsūdzības izvirzīšanas un gaidīt, līdz šīs personas nonāks uz apsūdzēto sola. Šis ir apspriešanas vērts jautājums, jo katrai no iespējām ir savi plusi un mīnusi. 

Ir svarīgi saprast, ka izvirzīt apsūdzības agresijas nozieguma pastrādāšanā pret personām, kas izvairās no tiesas, būtu būtisks sasniegums. 

Kas attiecas uz genocīdu – tāpat kā kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci –, ir jāsadarbojas Ukrainas prokuratūrai, ukraiņu un ārvalstu izmeklētājiem, speciālistiem, padomniekiem un Starptautiskajai krimināltiesai, kuras prokurors, starp citu, nesen noslēdza kārtējo vizīti Ukrainā. Tieši tāpēc ļoti būtiska ir Francijas žandarmērijas iesaiste noziegumu dokumentēšanā Bučā, kā arī Lielbritānijas un Nīderlandes tiesībsargājošo iestāžu darbinieku līdzdalība Krievijas pastrādāto kara noziegumu Ukrainā izmeklēšanā. 

Savukārt Pilecka institūts Berlīnē, kas nodarbojas ar 20. gadsimta vēstures izpēti, tajā skaitā Otrā pasaules kara laikā nacistu pastrādāto noziegumu izmeklēšanu, izmanto šo pieredzi, lai vāktu bēgļu liecības par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā. Bēgļiem vispirms tiek lūgts sniegt īsu aprakstu par savu situāciju kara laikā, kam seko jautājumi par konkrētām vietām, notikumiem un laiku. 

Redzams, ka ārvalstu kolēģu un organizāciju piesaistes process ir sācies, taču tam jākļūst aktīvākām – ar pašreizējo palīdzību Ukrainai nepietiek.

Novērtē šo rakstu:

60
33

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...