Iesaki rakstu: 
Pierādījums ir loģisku spriedumu kopums, kas pārliecinoši pamato kāda apgalvojuma pareizību.[1] Pierādījumi dalās divās lielās grupās – tiešie un netiešie. Par tiešiem pierādījumiem ir uzskatāmi faktiskie dati, kuri apstiprina vai noliedz izteikto apgalvojumu. Savukārt netiešie pierādījumi vairāk raksturo attieksmi pret konkrēto apgalvojumu, vai – ir bijuši tiešie pierādījumi par analoģiskām situācijām, apgalvojumiem, pagātnē.
Tiesai ir jāņem vērā, ka lietā var pastāvēt gan tiešie, gan netiešie pierādījumi. Pēdējā gadījumā jo īpaši aktuāls kļūst jautājums par pierādījumu vērtēšanu kopumā, neizolējot tos, jo vairāki netiešie pierādījumi tikai kopumā sniedz pilnīgu izpratni par lietas faktiskajiem apstākļiem.[2]
Iesākums sanāca visnotaļ kā juridiskā dokumentā, taču mans raksts būs nevis par juridiska rakstura jautājumu, bet gan pavisam par ko citu. Tiesa, iepriekšminēto uzrakstīju, lai labāk būtu saprotams, kamdēļ izvirzu šādu vai tādu pieņēmumu.
Stāsts būs par pēdējiem plašajiem nemieriem ASV, kuri sākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas. Protams, ka rasisma jautājums ASV vienmēr ir bijis aktuāls un ik pa laikam šajā sakarā izceļas kādi nemieri, bet šoreiz notikušie nemieri bija un ir vieni no vislielākajiem pēdējā laikā, kurus pavada kā dažādu pieminekļu demontāžas, tā arī izteikumi par finansējuma samazināšanu policijai vai atsevišķu funkciju deleģēšanu citām institūcijām.[3]
Pašsaprotams, ka šī brīža situācija atstāj būtisku iespaidu kā uz iekšējiem politiskiem procesiem ASV, tā arī uz ārpolitiku un valsts drošību kopumā. Līdz ar to nav izslēgta iespējamība, ka citas valstis šī brīža situāciju ASV centīsies izmantot savu mērķu sasniegšanā.
Būtu naivi cerēt, ka šīs citas valstis atklāti demonstrēs savu ietekmi ASV iekšpolitiskās situācijas “uzkurināšanā”. Ja netiks pieļautas kādas kļūdas, to mēs pat varam neuzzināt, bet ieinteresēto loku gan varam noteikt un paskatīties pagātnē, vai kaut kas līdzīgs nav bijis jau iepriekš. Ja ir, tad nav nekāda pamata uzskatīt, ka arī šajā reizē šīs “citas” valstis ir stāvējušas maliņā.
Sākšu nevis ar nemieriem, bet gan ar notikumiem pirms tiem. Šoreiz – ar ASV prezidenta vēlēšanām. ASV izlūkdienesti jau iepriekš nonāca pie slēdziena, ka Krievija iejaukusies 2016. gada vēlēšanās, lai atbalstītu Trampa ievēlēšanu. Tieši tas savulaik lika uzsākt īpašā prokurora Roberta Millera vadīto izmeklēšanu, kuru pats Tramps pasludināja par „raganu medībām”.
Salīdzinājumā ar saviem priekštečiem Tramps šķietami mīkstinājis pret Krieviju vērsto retoriku. [4] Tamdēļ jau vairs izbrīnu neizraisa izskanējusī informācija, ka ASV izlūkdienestu amatpersonas informējušas Kongresa locekļus par Krievijas centieniem veicināt Donalda Trampa pārvēlēšanu Baltā nama saimnieka amatā.[5]
Jautāsiet – kāda gan Krievijai daļa, kurš kļūs par ASV prezidentu? Nūu, teikšu – pat liela. Līdz šim pasaule bija nosacīti sadalīta divos lielos blokos – ASV un PSRS, tagad Krievija. Šo abu valstu savstarpējā sāncensība bija vērojama itin visos jautājumos. Līdz ar to naivi būtu iedomāties, ka, piemēram, Krievija vēlētos spēcīgu ASV prezidentu. Jāņem vērā, ka Krievijas politisko eliti veido bijušie (kā zināms, bijušo nemēdz būt) Valsts drošības komitejas darbinieki.[6]
Kā zināms, specdienesti rūpīgi izpēta interesējušo cilvēku psiholoģiskos portretus, to stiprās un vājās vietas. Tamdēļ nedzīvoju ilūzijās, un esmu pārliecināts, ka Trampa kandidatūra ir atzīta par visatbilstošāko Krievijas interesēm.
Līdz ar to pirmais pieņēmums – Krievija ir ieinteresēta, lai par ASV prezidentu būtu tieši Tramps.
ASV notiekošie nemieri vai nu var palīdzēt, vai arī tieši otrādāk – kaitēt Trampa centieniem tikt pārvēlētam.
Savā ziņā faktisko Krievijas rīcības modeli var nojauts palasot publikācijas tās plašsaziņas līdzekļos. Kā zināms, Krievijā tiek publicēts tikai tas, kas atbilst Kremļa interesēm. Respektīvi, publikāciju saturs un stils ir netiešais pierādījums Kremļa reāli īstenotajai politikai.
Te fragments tik no viena: Un ko Krievijai darīt šajā situācijā? Atbalstāt kādu no pusēm? Mierīgi vērot amerikāņu bardaku – cerot, ka tas ieilgs un vēl vairāk vājinās ASV? Ir skaidrs, ka mums apziņā ir H.Trūmena kopēja nostāja – ļaujiet viņiem pēc iespējas ilgāk karot savā starpā. “Mēris abās jūsu mājās”, “jo sliktāk, jo labāk”, demokrātu un republikāņu karš par savstarpēju iznīcināšanu – nav pārsteidzoši, ka Krievijai ir ļoti slikta attieksme pret ASV kā tādu. Nevis cilvēkiem, bet eliti, ar kuru mūsu valsts saskārās pēckara laikā. Ja ASV kļūst vājākas, tas mums ir tikai izdevīgāk.[7]
Piekritīsiet, diezgan skaidrs un skaļš vēstījums no Kremļa puses. Turpmāk tiek pausts viedoklis par ASV prezidenta vēlēšanām. Un, ja Tramps uzvar? Tad Amerikai būs iespēja atkal kļūt par normālu valsti – kurai ir savas nacionālās intereses un tās aizstāvēs. Var sarunāties, strīdēties, draudzēties ar šādu valsti, jo tai ir nacionālās intereses un nacionālā elite, kas saprot savu spēju robežas un galvenokārt ņem vērā savu iedzīvotāju intereses, no kurām tā, protams, apzinās sevi.
Šādas Amerikas uzvara atbilst Krievijas interesēm – ar citu, globālistisku Ameriku, mums var būt nekas cits kā nāvīga konfrontācija. Nav cerību, ka amerikāņu perestroika ienesīs ASV izmaiņas, tādējādi pārvēršot to par drošu valsti citām. Tieši pretēji, antitrampa sacelšanās mērķis ir saglabāt to pašu Ameriku, kuru visa pasaule patiešām vēlas zaudēt.[8]
Tiesa, raksta autors zem vārdiem “visa pasaule”, visticamāk, jau pirmām kārtām domāja Krieviju.
No šī raksta redzama nepārprotama Kremļa nostāja pret notikumiem ASV. Lai panāktu Trampa pārvēlēšanu, nepieciešams radīt apstākļus, kuros viņš parādās kā glābējs baltā zirgā. Uzsveru – radīt apstākļus.
Protams, ka ne jau Krievijas interesēs policisti ar savu darbību iniciēja nekārtības ASV, bet Krievija var būt ieinteresēta izmantot šo situāciju. Kā iepriekš jau minēju, pamats šādam pieņēmumam ir.
Kādi labumi Kremlim no nemieriem ASV? Oooo, es pat teiktu – vairāki. Pirmkārt, saviem iedzīvotājiem pareizā “mērcē” pasniegt visus notikumus, pasakot – redziet, cik tur slikta policija. Slepkavo cilvēkus. Otrkārt, parādīt, ka Krievijā nav nemaz tik slikti, ir varbūt kāds neapmierinātais, bet kopumā visi dzīvo draudzīgi un saticīgi, bet Amerikā…
Treškārt, kā zināms, jebkuri nemieri destabilizē situāciju un mulsina ļaužu prātus – ideāli apstākļi, lai viņiem “iepotētu”, ka Krievija nekas tāds nav iespējams. Neticat? Palasiet ziņas – par tik plaša mēroga nemieriem Krievijā informāciju neatradīsiet. Tātad – Krievijā ir labāka dzīve nekā ASV. Ceturtkārt, mazinot iedzīvotāju uzticēšanos policijai un spēka struktūrām, daudz vieglāk nodarboties ar “tumšām lietām”. Iedzīvotāji tak neko neziņos nīstajām varas struktūrām.
Piektkārt, nestabilā situācija noved pie konfrontācijas politiskos spēkus. Tātad – abi tiek vājināti. Atkal labi. Sestkārt, problemātika iekšpolitikā novērš uzmanību no ārpolitikas.
Septītkārt, laba iespēja parādīt, ka Kremļa favorīts Tramps, nav izslēgts, ka pat ar Kremļa atbalstu, spēj atrisināt samilzušo iekšējo sasprindzinājumu un pateicīgā tauta viņu pārvēl par prezidentu. Astotkārt, ja nepiepildās neviens no iepriekš minētajiem, šā vai tā – mūžīgajam ienaidniekam ir problēmas, un viņš kļūst vājāks. Tas vien ir jau patīkami.
Tiešu pierādījumu tam pagaidām nav, bet netiešo? Šajā ziņā jāatskatās pagātnē, vai Krievija ir ar dažādākiem paņēmieniem centusies panākt sev vēlamu rezultātu?
Pārāk tālu pagātnē pat nav jāmeklē. 2018.gadā pasauli pāršalca ziņas, ka Atēnas nesen ir izraidījušas divus Krievijas diplomātus un vēl diviem ir liegta iebraukšana Grieķijā. Oficiālais pamatojums tam ir Grieķijas likumu pārkāpšana. Intervijā Grieķijas ārlietu ministrs Niks Kotzis paziņoja, ka Krievijai ir jāsaprot, ka tā nevar necienīt citu valstu nacionālās intereses tikai tāpēc, ka tā jūtas spēcīgāka. Atēnas nav bijušas apmierinātas ar Maskavas mēģinājumiem traucēt vienošanās apstiprināšanu par Maķedonijas nosaukuma maiņu. Tiek ziņots pat par mēģinājumiem uzpirkt Grieķijas parlamenta deputātus, lai viņi balsotu pret šo dokumentu.[9]
Nav pat tālu jāmeklē, tepat kaimiņos, Igaunijā, 2007.gada “Bronzas nakts nemieri”. Krievijas specdienesti aktīvi atbalstījuši ar Bronzas kareivja pārvietošanu saistīto notikumu emocionālu atspoguļošanu, kas bija viens no iemesliem tam, kāpēc protests pret iecerēto pārvietošanu pārauga ielu nekārtībās, par KaPo gada pārskatā pausto vērtējumu raksta "Postimees".[10]
Tie tik divi piemēri. Krievijas “draudzīgo” dabu ir izbaudījušas vairākas valstis.
Labi, bet kā tad Kremlis panāk savus mērķus? Jau ilgu laiku izskan daudzas ziņas, kurās tiek minēts par dāsnu Krievijas finansējumu dažādām organizācijām visā pasaulē. Tajā skaitā ziņas, ka Krievijas specdienesti izmato bankas, lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs.
Tātad ir tieši pierādījumi, ka Krievija izmanto finanšu līdzekļus, kā lai destabilizētu situāciju kādā valstī, tā arī, lai panāktu sev vēlamu rezultātu. ASV sakarā Krievijas mērķis ir vājināt to, un panākt, lai par prezidentu tiktu pārvēlēts Tramps. Tālāk loģisks jautājums – ja Krievija vēlas destabilizēt situāciju ASV un panākt Trampa pārvēlēšanu, un ja tā agrāk jau ko tamlīdzīgu ir darījusi citās valstīs – cik liela iespējamība, ka tā pašlaik to dara arī ASV?
Nav noslēpums, ka Krievija nozīmīgu finansējuma daļu iedala dažādām organizācijām ārvalstīs. ASV ir liela krievvalodīgo kopiena. ASV pat ir izveidota Amerikas Savienoto Valstu krievu tautiešu organizāciju koordinācijas padome, kurai ir arī sava mājaslapa.[11]
Šīs organizācijas mērķis ir ASV krievu tautiešu organizāciju organizatoriskā un garīgā vienotība, kopīgas darbības tautiešu likumīgo tiesību un interešu aizsardzībai, krievu valodas un kultūras saglabāšana un popularizēšana, kā arī saišu stiprināšana starp tautiešiem un Krieviju. Iepazīstoties ar mājaslapā ievietoto informāciju secināms, ka tā ir izteikta Kremļa nospraustā kursa piekritēja un kā jau zināms, Krievijas specdienesti šādas organizācijas izmanto kā piesega organizācijas savu mērķu sasniegšanai. Te atkal jājautā – vai ASV būtu izņēmums?
Kā sākumā minēju, pieņēmuma ticamību var apliecināt tiešie un netiešie pierādījumi. To, ka Krievija ir ieinteresēta situācijas destabilizēšanā ASV, tā pati ir paudusi dažādākos rakstos. Tiešu pierādījumu pagaidām nav, bet netiešo pierādījumu kopums un Krievijas līdzšinējā rīcība visnotaļ ar lielu pārliecību ļauj prognozēt, ka Krievijas specdienesti ASV nemieros nav apmierinājušies ar pasīvu vērotāju lomu.
[1] https://lv.wikipedia.org/wiki/Pier%C4%81d%C4%ABjums
[2] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 7.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-176
[3] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pieaug-prasibas-pec-policijas-reformesanas.a363475/
[4] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-izlukdienesti-informejusi-kongresu-par-krievijas-centieniem-panakt-trampa-parvelesanu.a349206/
[5] https://www.apollo.lv/6905712/asv-izlukdienesti-bridina-ka-krievija-censas-veicinat-trampa-parvelesanu
[6] https://www.tvnet.lv/7007428/krievijas-politisko-eliti-veido-vdk-mantinieki-norada-petniece
[7] https://ria.ru/20200707/1573971643.html
[8] Turpat
[9] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-megina-izjaukt-makedonijas-nosaukuma-mainu-un-pasliktina-attiecibas-ar-griekiju.a286392/
[10] https://www.tvnet.lv/4916620/krievijas-specdienesti-neesot-tiesi-vainojami-bronzas-nakts-nemieros
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
